Vai zināji, ka katram trešajam iedzīvotājam Latvijā trūkst D vitamīns?

 

Vitamīns D pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai. Dabā vitamīns D kā provitamīns sastopams divās formās:

  • augu valsts izcelsmes - ergokalciferols (vitamīns D2), kas sintezējas no ergosterola,
  • dzīvnieku izcelsmes - holekalciferols (vitamīns D3), kas veidojas ādā no 7-dehidroholesterola.

 

 

 

 

Daļu vitamīna D uzņemam ar pārtiku, bet tā saturs ir mazs. Vitamīnu D satur, piemēram, mencu aknu eļļa (250 μg/100 g), lasis (30 μg/100 g), tuncis (2,9 μg/100 g), olas (1,75 μg/100 g), svaigas vistu aknas (0,21 μg/100 g), svaigas liellopu aknas (0,13 μg/100 g), kviešu sausiņi (0,44 μg/100 g) (Danish Food Composition Databank, revision. 7, 2008).

Vitamīns D3 ir aktīvāks un stabilāks kā vitamīns D2.

Vitamīns D veidojas cilvēka ādā ultravioleto (UV) staru ietekmē. Būtiski ir vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskais platuma grāds, kurā dzīvojam, gadalaiks, laika apstākļi, atrašanās tiešos saules staros, gaisa piesārņojums. 2009.gadā Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra UV starojumu klasificēja kā cilvēkam kancerogēnu (www.vi.gov.lv). Pētījumi Eiropā, Ziemeļeiropā, Āzijas un Āfrikas valstīs liecina par vitamīna D deficītu, īpaši gados vecākiem cilvēkiem (Holick MF (2007) Vitamin D deficiency. NEngl JMed 357; 266-281).

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskos platuma grādus, saules UV staru kancerogēno darbību, cilvēka organisma nespēju veidot D vitamīna uzkrājumu organismā, aizsargkrēmu lietošanu, lai pasargātu no UV staru kaitīgās iedarbības, varam droši teikt, ka vitamīna D nepietiekamību jākompensē ar uzturu, kuru nepieciešams papilināt ar medikamentiem vai ar uztura bagātinātājiem, īpaši agrā pavasarī, rudenī un ziemā.

Atgādinām, ka vismaz reizi gadā būtu nepieciešams noteikt vitamīna D līmeni asinīs (25-OH-Vit.D Kopējais (D2+D3)).

No analīzēm varam spriest sekojošo: deficīts < 10 nanogrami/mililitrā (ng/ml); nepietiekams 10 - 30 ng/ml; pietiekams 30 - 100 ng/ml; toksisks > 100 ng/ml E.Gulbja laboratorijas dati).

Papildus lietojot ikdienā vitamīnu D 2,5 µg (100 Starptautiskās vienības (SV)) kopējis vitamīna D līmenis paaugstinās vidēji par 1 ng/ml vairāku mēnešu laikā, bet lietojot 100 µg (4000 SV) varam paaugstināt vidēji par 40 ng/ml (28 - 50 ng/ml) (www.medscape.com).

 

Pazemināts vitamīna D līmenis tiek saistīts ar sekojošām slimībām, piemēram: kaulu sistēmas pataloģijām, osteoporozi, aknu cirozi, hronisku nieru slimību, aptaukošanos, išēmisko sirds slimību, arteriālo hipertensiju, astmu, autoimūnām un hroniskām iekaisuma slimībām (1. un 2.tipa cukura diabētu, psoriāzi, Krona slimību, reimotoīdo artrītu), kolerektālo, prostatas, ādas un krūts vēzi, peridontozi.

Cilvēki, kuriem ir nepietiekams vitamīna D līmenis asinīs, biežāk slimo ar akūtām respiratorām slimībām (ARS)

(https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3447082).

 

ATCERĒSIMIES, ka:

vitamīns D veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos, normālu imūnsistēmas darbību;

vitamīns D palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs, kaulu veselību, normālu muskuļu darbību, zobu veselību;

vitamīns D nepieciešams šūnu dalīšanās procesam, bērnu kaulu normālai augšanai un attīstībai;

 

   Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde noteica vitamīna D maksimālo devu pieaugušajiem, tai skaitā grūtniecēm un barojošām māmiņām - 100 µg/dienā (4000 SV). Bērniem atbilstoši vecumam noteiktas sekojošas maksimālās devas: zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam 25 µg/dienā (1000 SV), bērniem no 1 līdz 10 gadiem 50 µg/dienā (2000 SV) un bērniem un pusaudžiem no 11 līdz 17 gadu vecumam 100 µg/dienā (EFSA Journal 2016; 14(10); 4547).

 

Iegādājies D vitamīnu lētāk šeit:

 

https://internetaptieka.lv/d3-vitamins-100-mkg

 

 

Saistīti raksti

Minerālviela tavai veselībai - magnijs

Lasīt vairāk

Palīgs cīņā pret nogurumu - dzelzs

Lasīt vairāk

Speciāliste: Dzelzs deficīta anēmijas dēļ cilvēks var zaudēt saikni ar realitāti

Lasīt vairāk