Pirms sauļošanās

Kāpēc mums nepieciešams sauļošanās krēms?

Vēl pavisam nesenā pagātnē pēc iespējas tumšāks iedegums skaitījās stila un luksusa pazīme, un cilvēki, jo īpaši jau daiļais dzimums, pēc tāda tiecās visiem iespējamiem līdzekļiem. Šodien par saules starojuma kaitīgo ietekmi sabiedrība kopumā ir informēta labāk. Nebūs par ļaunu lieku reizi atgādināt – pirms došanās ārā saulainā laikā uz atklātajām ķermeņa daļām obligāti ir jāuzliek sauļošanās krēms vai kāds saules aizsarglīdzeklis ar SPF faktoru.

Kā mums palīdz krēms pret saules apdegumiem?

Līdz pat 20.gadsimta sākumam Eiropā par skaistu un veselīgu uzskatīja bālu, saules starojuma neietekmētu ādu, un, piemēram, dermatologi pie šāda uzskata pieturas joprojām. Zeltaini brūnais iedegums, ko par glītu un veselīgu atzīst mūsdienu skaistuma industrija, patiesībā ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu (UV), kura ietekmē izstrādājas melanīns –  pigments, kas iekrāso ādu tumšāku. Būtībā iedegums ir ādas šūnu bojājums.

Saprātīga ilguma sauļošanās mūsu veselībai ir pat vēlama, jo veicina dabisku D vitamīna sintēzi organismā, taču pārmērīga ultravioletā starojuma iedarbība ar laiku rada nopietnas un neatgriezeniskas izmaiņas.

Pareizi lietots sauļošanās krēms ievērojami paildzina to laiku, kad varam droši atrasties saulē, izvairoties no ādas apdegumiem un ultravioleto staru graujošās ietekmes. Tas pilnībā nebloķē zeltainā iedeguma veidošanos, bet gan ļauj pie tā tikt pakāpeniskāk, saprātīgākā un drošākā veidā, iegūstot arī vienmērīgāku un noturīgāku rezultātu. Dažkārt dzirdētais uzskats, ka saules aizsardzības krēms traucētu D vitamīna uzņemšanu, ir maldīgs.

Kādēļ āda jāsargā no ultravioletā starojuma – UVA un UVB ?

Saules gaisma satur divu veidu kaitīgos ultravioletos starus – UVA un UVB. Pēdējie ir tie, kas, uzturoties tiešos saules staros ilgāk par pārdesmit minūtēm, izraisa ādas apsārtumu jeb apdeguma pazīmes.  UVA stari savukārt iekļūst ādā dziļāk un veicina ādas priekšlaicīgu novecošanos – grumbas, pigmentāciju un vecuma plankumus. Svarīgi atcerēties, ka abu veidu UV starojums var veicināt nevēlamas ādas izmaiņas – melanomas vai citu ļaundabīgu vēža šūnu attīstību.

Eiropas Savienības likumdošana nosaka, lai visi tirgotie sauļošanās krēmi un citi aizsarglīdzekļi saturētu aizsardzības filtrus pret abu veidu UV starojumu.

Ko nozīmē SPF skaitļi ?

SPF jeb Sun Protective Filter ir starptautiska saules efektivitātes mērvienība, kas norāda, cik spēcīgs ir sauļošanās krēms, eļļa, sprejs vai cits izvēlētais līdzeklis. Izplatītākie veikalu un aptieku piedāvājumā  pieejamie saules aizsargkrēmi ir diapazonā no SPF 15 līdz SPF 50, taču īpaši jutīgas vai problemātiskas ādas īpašniekiem ir pieejami aizsarglīdzekļi arī augstāku SPF – līdz pat 100, kurš aiztur 99 procentus no visa UV starojuma.

Tiek pieņemts, ka, nelietojot nekādus aizsarglīdzekļus, tiešos saules staros bez ādas apdeguma riska ir droši atrasties ne vairāk kā 15 minūtes. Skaitlis SPF indeksā norāda, par cik reizēm šo laiku drīkst pārsniegt, lietojot attiecīgo līdzekli. Tātad, piemēram, ar SPF 20 krēmu tās būs 300 minūtes, ar SPF 30 – 450 minūtes, bet SPF 50 pasargās savu lietotāju veselas 750 minūtes jeb praktiski visu dienu.

Kā izvēlēties piemērotāko saules aizsarglīdzekli?

Piemērotākā saules aizsarglīdzekļa izvēle ir cieši saistīta ar cilvēka dabisko ādas toni un sauļošanās “stāžu”. Uzsākot sauļošanās sezonu, vēlams būtu saules aizsardzības krēms vismaz ar SPF 30, bet cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu  SPF 50 indeksu. Arī sauļošanās krēms bērniem jālieto ar augstāku SPF, nekā pieaugušajiem, jo bērna āda apdeg pat trīs reizes ātrāk. Kad āda pie saules jau pieradusi, var pāriet uz aizsarglīdzekli ar zemāku SPF indeksu. Starp citu, sauļošanās krēms, tikai ar zemāku SPF, būtu jālieto arī dabiski melnīgsnējas ādas īpašniekiem.

Kad esam tikuši skaidrībā par SPF skaitli, nākamā būtiskā lieta ir lietotājam tīkamākas konsistences līdzekļa izvēle. InternetAptieka piedāvājums šai ziņā ir ļoti plašs – pie mums atrodami gan labākie sauļošanās krēmi, gan arī citi aizsarglīdzekļi, kas piemēroti dažādiem ādas tipiem – gēli, pieniņi, losjoni, fluīdi, eļļas, izsmidzināmi aerosoli ar SPF filtru.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Kādas ir izplatītākās kļūdas saules aizsargkrēmu lietošanā?

Biežāk pieļautā saules aizsargkrēmu lietotāju kļūda ir neuzklāt to pietiekoši biezā un vienmērīgā slānī, nenosedzot visas atklātās ķermeņa daļas. Krēms jāuzklāj apmēram 20 minūtes pirms došanās saulē, lai tas paspētu labi iesūkties. Tāpat cilvēki mēdz aizmirst, ka sauļošanās krēms jāuzklāj atkārtoti ne tikai pēc katras peldes, bet arī sviedri, apģērba berze un citi faktori mazina tā efektivitāti. Jo zemāks ir krēma SPF indekss, jo biežāk tas jāatjauno.

Vai sauļošanās krēms jālieto tikai vasarā?

Šis ir vēl viens no maldīgajiem pieņēmumiem par saules aizsarglīdzekļu lietošanu – cilvēkiem šķiet, ka āda var apdegt tikai tad, ja ir karsts. Tā nebūt nav – sauļošanās krēms sejai ir jāuzklāj arī dodoties ārā saulainās pavasara, rudens un ziemas dienās. Atcerieties, ka balts sniegs ļoti labi atstaro saules gaismu un rada augstu ādas apdeguma risku, bet īpaši piesardzīgiem jābūt, dodoties uz kalniem – tur jālieto aizsargkrēms ar ļoti augstu SPF.