Kalcijs
(28)
Uztura bagātinātājs
Biofarmācija Calcium Forte 600 mg pulveris, 30 paciņas
(1)
10,73€
4,29€
Uztura bagātinātājs
Doppelherz Activ Calcium 700 + Vitamīns D3, 30 tabletes
(0)
8,49€
5,09€
Kalcijs un tā nozīme cilvēka organismā
Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām. Tā galvenā funkcija ir rūpēties par kaulu un zobu izturību.
Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1400 gramu jeb 1,4 kg kalcija. 99 procenti no šī daudzuma atrodas kaulos un zobos, bet atlikušais – asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā, kur pilda mazus, bet ļoti nozīmīgus uzdevumus – palīdz nodrošināt normālu asinsreci, muskuļu darbību, nervu impulsu pārvadi, gremošanas fermentu darbību un citas funkcijas.
Cilvēka kauliem piemīt dabiska īpašība dzīves laikā noārdīties un atkal atjaunoties, tomēr novecojot kaulu masa pakāpeniski samazinās. Kalcijs cilvēka organismā aktīvi veidojas tikai līdz aptuveni 30 gadu vecumam, pēc tam kaulu stiprību un kalcija uzkrājumus palielināt vairs nav iespējams, tomēr tos ir iespējams uzturēt esošajā līmenī.
Šī iemesla dēļ par kalcija līmeni organismā jārūpējas laicīgi, lai vecumdienas sagaidītu ar veseliem un stipriem kauliem un zobiem.
Kalcijs produktos – kas jāiekļauj savā uzturā?
Lai ilgtermiņā nodrošinātu zobu un kaulu veselību, pieaugušajiem dienā ieteicams uzņemt 1000 miligramu, savukārt senioriem pēc 65 gadu vecuma 1500 miligramu kalcija.
Nozīmīgākie kalcija avoti uzturā ir piena produkti (īpaši cietais siers un jogurts), zivis (sevišķi sardīnes), pākšaugi, rieksti, dažādas sēklas (piemēram, čia sēklas), kā arī brokoļi, pētersīļi un kalē kāposti. Veikalu piedāvājumā var atrast arī ar kalciju pastiprināti bagātinātus piena produktus.
Principā, ikdienā ēdot sabalansētu uzturu, kur pietiekamā daudzumā iekļauti iepriekš minētie produkti, šo ieteicamo dienas normu uzņemt ir iespējams dabiskā ceļā. Pastiprināti uzmanīgiem būtu jābūt cilvēkiem, kam ir laktozes nepanesamība, vegāniem un tiem, kuri nelieto piena produktus kādu citu iemeslu dēļ – iespējams, viņiem kalcijs uzturā nav pietiekams, un vēlams papildus lietot kādu to saturošu uztura bagātinātāju.
Kalcija uzņemšana ir īpaši svarīga senioriem osteoporozes profilaksei. Arī sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā to reizēm iesaka uzņemt papildus, lai labāk veidotos bērna kaulu sistēma. Taču pirms lietošanas uzsākšanas noteikti nepieciešams konsultēties par papildus kalcija uzņemšanas nepieciešamību ar grūtniecību uzraugošo ārstu.
Kā panākt optimālu kalcija uzsūkšanos organismā ?
Ne mazāk svarīgi par pašu šī vērtīgā mikroelementa uzņemšanu, ir radīt atbilstošus apstākļus, lai kalcijs arī veiksmīgi uzsūktos organismā. Optimālo dienas devu ieteicams sadalīt uz 2 – 3 ēdienreizēm, jo vienā reizē organismā var uzsūkties tikai līdz 500 mg kalcija.
Lai kalcijs organismā pilnvērtīgi uzsūktos, uzturu vēlams papildināt ar D vitamīnu, kā arī organismā jābūt pietiekamam daudzumam magnija un cinka. Ja jums nav pārliecības, ka ar savu ikdienas uzturu optimālā daudzumā uzņemat visus šos elementus, aptieku piedāvājumā ir atrodami jau sabalansēti gatavie uztura bagātinātāji, piemēram kalcijs + magnijs + cinks, vai kalcijs + D vitamīns, kalcijs + C vitamīns.
Vienā ēdienreizē nav ieteicams lietot kalciju un dzelzi saturošos produktus, jo tie traucē viens otra uzsūkšanos.
Kalcija pilnvērtīgu uzsūkšanos veicina arī veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes, bet kavē – pārāk trekns ēdiens, tabakas, kofeīnu saturošu produktu un alkoholisko dzērienu lietošana. Nav vēlams arī pārmērīgs sāls un cukura daudzums uzturā, kā arī kalcija uzsūkšanos var kavēt kakao un melnās tējas lietošana.
Ļoti nelabvēlīga ietekme uz kalcija uzsūkšanos ir fosfātiem, ar ko bagātīgi papildinātas ātrās uzkodas, veikalos gatavi nopērkamie ēdieni, gaļas un desu izstrādājumi, tāpēc to patēriņam vēlams būt samērīgam.
Kalcija trūkums organismā – kādas pazīmes par to liecina ?
Par kalcija trūkumu organismā var liecināt dažādi simptomi:
- bieža nagu šķelšanās:
- regulāri kaulu lūzumi;
- trausli zobi, krampji;
- muguras vai gūžu sāpes;
- spēcīgas galvassāpes;
- paātrināta sirdsdarbība;
- paaugstināts asinsspiediens;
- bezmiegs;
- nervu vai muskuļu raustīšanās.
Ja ilgstoši parādās kāds no minētajiem simptomiem, ieteicams apmeklēt ārstu un veikt asins vai urīna analīzes, lai noteiktu kalcija līmeni organismā.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
Cik svarīgs ir kalcijs bērniem?
Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms sasniedz galveno attīstības posmu. Šajā laikā īpaši svarīgi, lai tiktu uzņemtas atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā, tai skaitā – kalcijs un D vitamīns, kas palīdzēs kalcijam uzsūkties. Bērnam šajā vecumā nepieciešams uzņemt aptuveni 500 mg kalcija diennaktī, kas, attiecībā pret ķermeņa svaru, ir četras reizes vairāk nekā pieaugušajiem. Kalcija nepietiekamība bērniem var draudēt ar rahītu, trausliem kauliem un paaugstinātu nervozitāti, tādēļ vecākiem īpaši rūpīgi jāseko bērna ēdienkartei, un, ja nepieciešams, jālieto papildus preparāti, lai kalcijs bērniem būtu normas līmenī.
Vai pārmērīga kalcija uzņemšana var organismam kaitēt?
Nav vienas universālas rekomendācijas par kalcija devu, lai tas derētu absolūti visiem. Tomēr populārais uzskats, ka nepietiekams kalcija daudzums organismā negatīvi ietekmē kaulu veselību, reizēm noved pie kalcija preparātu pārdozēšanas. Ja kalcijs par daudz, tas sekmē kalcija nogulšņu veidošanos mīkstajos audos un veicina nierakmeņu un žultsakmeņu rašanos. Kalcija nogulsnes veidojas locītavās, artērijās, nierēs, muskuļos un smadzenēs. Pārāk daudz kalcija var palielināt arī risku mirt no sirds un asinsvadu slimībām.
Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām. Tā galvenā funkcija ir rūpēties par kaulu un zobu izturību.
Pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1400 gramu jeb 1,4 kg kalcija. 99 procenti no šī daudzuma atrodas kaulos un zobos, bet atlikušais – asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā, kur pilda mazus, bet ļoti nozīmīgus uzdevumus – palīdz nodrošināt normālu asinsreci, muskuļu darbību, nervu impulsu pārvadi, gremošanas fermentu darbību un citas funkcijas.
Cilvēka kauliem piemīt dabiska īpašība dzīves laikā noārdīties un atkal atjaunoties, tomēr novecojot kaulu masa pakāpeniski samazinās. Kalcijs cilvēka organismā aktīvi veidojas tikai līdz aptuveni 30 gadu vecumam, pēc tam kaulu stiprību un kalcija uzkrājumus palielināt vairs nav iespējams, tomēr tos ir iespējams uzturēt esošajā līmenī.
Šī iemesla dēļ ...