Vai stresa rezultātā iespējams pieņemties vai nokristies svarā?

Jā, stress var nelabvēlīgi ietekmēt ēšanas paradumus. Kad cilvēks ir pakļauts stresam, var mainīties hormonu balanss ķermenī, kas noved pie palielinātas apetītes vai tieši pretēji - tās zuduma. Svara izmaiņas dažādiem cilvēkiem var ļoti atšķirties, atkarībā no tā, kā tie reaģē uz stresa situācijām.

Vai hronisks stress var izraisīt depresiju?

Depresijai ir dažādi iemesli, tostarp ģenētika, ķīmiskās vielas smadzenēs un dzīves situācija. Hroniskas stresa situācijas var palielināt depresijas risku, ja cilvēks nespēj ar tām tikt galā. Tādā gadījumā var būt bieži slikts garastāvoklis, samazināties produktivitāte, bojāties attiecības ar tuviniekiem, rasties problēmas ar miega kvalitāti u.c. Ja šādā situācijā nepalīdz fiziskas aktivitātes, meditācija un veselīgs uzturs, laiks aprunāties ar ārstu.

Ko darīt, ja stresa rezultātā sākas trauksmes vai panikas lēkmes?

Trauksme ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu bīstamu situāciju, kas rada paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību, sāpes jebkurā ķermeņa daļā, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes un diskomfortu vēderā. Ilgstoša trauksme ir ļoti kaitīga veselībai – tā izmaina visu organisma darbību un kļūst par autonomu slimību, kuru visbiežāk neatpazīst un neārstē. Tāpat no hroniskas trauksmes cilvēks cieš psiholoģiski – attīstās neirozes, panika, veģetatīvā distonija, depresija un citi veselības traucējumi. Trauksmes vai panikas lēkmju gadījumā ieteicams vērsties pie speciālistiem – jo ātrāk trauksme un panika tiek ārstēta, jo rezultāts būs labāks.

Kā izpaužas neiroloģiskās saslimšanas?

Neiroloģiskās slimības var izpausties ļoti daudzveidīgi. Tie var būt sāpju sindromi dažādās ķermeņa daļās – galvas sāpes, sāpes mugurā, kājās, plecos un rokās. Tie var būt jušanas un kustību traucējumi, reiboņi, līdzsvara traucējumi, apziņas un samaņas traucējumi. Tie var būt simptomi, kas atgādina citu orgānu slimības, ko pavada trauksme un baiļu sajūta.

Kādi paņēmieni palīdz mazināt stresu?

Pirmais pamatnoteikums veselam organismam ir veselīgs uzturs un regulāras fiziskas aktivitātes. Vēl ieteicams izmēģināt meditāciju vai jogu, kā arī elpošanas vingrinājumus. Svarīgi ievērot vienmērīgu miega režīmu, sekot līdzi tam, lai tiek uzņemti visi nepieciešamie vitamīni, uzņemt saules gaismu un samazināt ķīmisku saldumu patēriņu ikdienā.

Miegam un nervu sistēmai

Atmiņai

Nogurums un nespēks

Smadzeņu darbība un nervu sistēma

(177)

Rādīt vairāk

-50%

HO-FI original veselības dzēriens Biolat, 1 L | internetaptieka.lv

Uztura bagātinātājs

HO-FI ORIGINAL Everlab veselības dzēriens Biolat, 1000 ml

(17)

~~26,89€~~ 13,44€

30 dienu zemākā cena: 22,86€ (-42%)

Pirkt

-20%

Uztura bagātinātājs

Nervostrong, 30 kapsulas

(4)

~~10,89€~~ 8,71€

30 dienu zemākā cena: 9,26€ (-6%)

Pirkt

-50%

Uztura bagātinātājs

Walmark Melatonīns, 30 tabletes

(2)

~~7,89€~~ 3,94€

30 dienu zemākā cena: 6,71€ (-42%)

Pirkt

-20%

Uztura bagātinātājs

Nervostrong Sleep formula, 30 kapsulas

(1)

~~11,89€~~ 9,51€

30 dienu zemākā cena: 10,11€ (-6%)

Pirkt

-15%

Uztura bagātinātājs

Möller’s zivju eļļa Dobbel Immunity, 90 kapsulas

(5)

~~22,19€~~ 18,86€

30 dienu zemākā cena: 12,20€ (+55%)

Pirkt

-20%

Uztura bagātinātājs

Nervostrong INTENSIVE, 15 kapsulas

(0)

~~11,39€~~ 9,11€

30 dienu zemākā cena: 9,68€ (-6%)

Pirkt

Uztura bagātinātājs

Glicin forte 300 mg, 30 tabletes

(6)

2,59€

Pirkt

Uztura bagātinātājs

(0)

2,69€

Pirkt

Baldriāns ekstra tabletes, 45 gb.

(0)

1,39€

Pirkt

Uztura bagātinātājs

(0)

~~16,29€~~ 9,77€

30 dienu zemākā cena: 10,59€ (-8%)

Pirkt

-30%

ICONFIT Melatonin, 90 kapsulas

(0)

~~10,89€~~ 7,62€

30 dienu zemākā cena: 8,71€ (-13%)

Pirkt

-40%

Uztura bagātinātājs

VitirON Mind & Body FORTE, 30 kapsulas

(1)

~~19,05€~~ 11,43€

30 dienu zemākā cena: 13,33€ (-15%)

Pirkt

Uztura bagātinātājs

(1)

~~9,89€~~ 5,93€

30 dienu zemākā cena: 8,41€ (-30%)

Pirkt

Rādīt vairāk (153)

Stress un nervu sistēma

Ir rīta sastrēgums, kavējat svarīgu tikšanos un pulkstenī vērojat, kā aizrit tik ļoti dārgās minūtes. Jūsu hipotalāms, smadzeņu daļa, kura atbild par nervu sistēmas sasaisti ar endokrīno sistēmu, nolemj izsūtīt rīkojumu: izsaukt stresa hormonus! Šie stresa hormoni ir tie paši, kas biedējošās situācijās liek vai nu bēgt, vai gatavo ķermeni aizstāvībai. Sirds pukst straujāk, elpa paātrinās un muskuļi ir saspringuši. Šāds ķermeņa stāvoklis paredzēts, lai aizsargātos ārkārtas situācijā, sagatavojot to ātrai reaģēšanai. Bet, kad šāda reakcija uz stresu ilgstoši turpinās, tas var nopietni apdraudēt veselību.

Kas ir stress?

Stress ir dabīga fiziska un psiholoģiska reakcija uz dzīves pieredzi. Ikviens laiku pa laikam izjūt stresu. Viss, sākot no ikdienas pienākumiem, līdz pat nopietniem dzīves notikumiem, var izraisīt stresu. Īslaicīgi stress var būt pat labvēlīgs veselībai. Tas var palīdzēt ātri reaģēt un tikt galā ar potenciāli nopietnām situācijām.

Tomēr, ja stress ir ilgstoši, tas var kaitēt veselībai. Hronisks stress var izraisīt dažādus simptomus un ietekmēt vispārējo labsajūtu. Hroniska stresa simptomi ir:

Centrālā nervu sistēma

Сentrālā nervu sistēma ir atbildīga par psiholoģisko un fizisko reakciju uz stresu. Smadzenēs hipotalāms dod impulsu, liekot virsnieru dziedzeriem atbrīvot stresa hormonus, adrenalīnu un kortizolu. Šie hormoni paātrina sirdsdarbību un nosūta asinis uz tām vietām, kurām tas visvairāk nepieciešams ārkārtas situācijā, piemēram, muskuļiem, sirdij un citiem svarīgiem orgāniem.

Ja nervu sistēma neatgriežas normālā stāvoklī vai, ja stresa izraisītājs nepazūd, reakcija turpināsies.

Ilgstošs stress var kaitēt dažādām organisma sistēmām.

Elpceļi un asinsrite

Stresa reakcijas laikā elpošana paātrinās, cenšoties ātri izplatīt ķermenī ar skābekli bagātas asinis. Ja jau ir elpošanas problēmas, piemēram, astma, stress var apgrūtināt elpošanu.

Gremošanas sistēma

Stresa apstākļos aknas rada lielāku cukura līmeni asinīs (glikozi), lai palielinātu enerģiju. Ja ir hronisks stress, ķermenis var nespēt tikt galā ar šo papildu glikozes pieaugumu. Hronisks stress var palielināt 2. tipa diabēta attīstības risku.

Muskuļi

Muskuļi sasprindzinās, lai pasargātu sevi no ievainojumiem stresa laikā. Tiem ir tendence atkal atbrīvoties, tiklīdz atslābinieties, bet, ja pastāvīgi esat stresa stāvoklī, muskuļi var nespēt relaksēties. Saspringuši muskuļi izraisa galvassāpes, muguras un plecu sāpes un ķermeņa sāpes.

Imunitāte

Stress stimulē imūnsistēmu, kas var būt pluss ārkārtējās situācijās. Šī stimulācija var palīdzēt izvairīties no infekcijām un ātrāk dziedēt brūces, bet laika gaitā stresa hormoni novājina imūnsistēmu un samazina ķermeņa reakciju uz vīrusu un citu slimību klātbūtni. Cilvēki, kas cieš no hroniska stresa, ir jutīgāki pret vīrusu slimībām, piemēram, gripu un saaukstēšanos, kā arī citām infekcijām. Stress var arī paildzināt laiku, kas nepieciešams, lai atgūtos pēc slimības vai traumas.

Kā stiprināt nervu sistēmu?

Ikdienā saskaramies ar regulāriem stresa izraisītājiem, tāpēc spēcīga un noturīga nervu sistēma ir svarīga, lai reakcija uz stresu būtu adekvāta un neatstātu nopietnu ietekmi uz veselību.

Nervu sistēmu stiprina šādi vitamīni un minerālvielas:

Ikdienā svarīgi censties pēc iespējas izvairīties no stresa, lieki neradīt sev paniku. No stresa palīdz atbrīvoties sports un meditācija, tāpēc ieteicams ikdienā ieplānot arī šādas aktivitātes. Nervu sistēmu stiprinās arī veselīgs un sabalansēts uzturs un rūpes par savu mentālo veselību.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.

Kas ir stress?

Ieteikumi

A un E vitamīns B grupas vitamīni un magnijs Vitamīni kauliem un locītavām Vitamīni smadzeņu darbībai Magnijs un B6 vitamīns Selēns un cinks Zāles nervu iekaisuma ārstēšanai A un E vitamīns sejas ādai Cinks un selēns Vitamīni sirdij un asinsvadiem