Bezmaksas piegāde visā Latvijā
Piegāde tajā pašā dienā
Drošība
Smadzeņu darbība un nervu sistēma
(183)
Uztura bagātinātājs
Acorus balance Good night gummies ar melatonīnu, 2.5gx60 pastilas
(0)
22,30€
Pirkt
Uztura bagātinātājs
Ginkgo Biloba ekstrakts iekšķīgai lietošanai flakonos pa 10 ml,...
(0)
9,85€
Pirkt
Uztura bagātinātājs
CLARIWELL Nervokler nervu sistēmas darbībai, 60 kapsulas
(0)
27,99€
22,39€
Uztura bagātinātājs
Magnesium Diasporal pro muskuļiem un nerviem, 30 gb.
(0)
20,10€
15,07€
Uztura bagātinātājs
Orthomol Vital F sievietēm (pulveris+kapsulas+tabletes), 30 devas
(0)
66,99€
Pirkt
Uztura bagātinātājs
CLARIWELL Somnux miega kvalitātes uzlabošanai, 60 kapsulas
(0)
27,99€
22,39€
Stress un nervu sistēma
Ir rīta sastrēgums, kavējat svarīgu tikšanos un pulkstenī vērojat, kā aizrit tik ļoti dārgās minūtes. Jūsu hipotalāms, smadzeņu daļa, kura atbild par nervu sistēmas sasaisti ar endokrīno sistēmu, nolemj izsūtīt rīkojumu: izsaukt stresa hormonus! Šie stresa hormoni ir tie paši, kas biedējošās situācijās liek vai nu bēgt, vai gatavo ķermeni aizstāvībai. Sirds pukst straujāk, elpa paātrinās un muskuļi ir saspringuši. Šāds ķermeņa stāvoklis paredzēts, lai aizsargātos ārkārtas situācijā, sagatavojot to ātrai reaģēšanai. Bet, kad šāda reakcija uz stresu ilgstoši turpinās, tas var nopietni apdraudēt veselību.
Kas ir stress?
Stress ir dabīga fiziska un psiholoģiska reakcija uz dzīves pieredzi. Ikviens laiku pa laikam izjūt stresu. Viss, sākot no ikdienas pienākumiem, līdz pat nopietniem dzīves notikumiem, var izraisīt stresu. Īslaicīgi stress var būt pat labvēlīgs veselībai. Tas var palīdzēt ātri reaģēt un tikt galā ar potenciāli nopietnām situācijām.
Tomēr, ja stress ir ilgstoši, tas var kaitēt veselībai. Hronisks stress var izraisīt dažādus simptomus un ietekmēt vispārējo labsajūtu. Hroniska stresa simptomi ir:
- aizkaitināmība;
- nemiers;
- depresija;
- galvassāpes;
- bezmiegs;
- pārēšanās;
- nepietiekama ēšana;
- alkohola vai narkotiku lietošana;
- izvairīšanās no socializācijas.
Centrālā nervu sistēma
Сentrālā nervu sistēma ir atbildīga par psiholoģisko un fizisko reakciju uz stresu. Smadzenēs hipotalāms dod impulsu, liekot virsnieru dziedzeriem atbrīvot stresa hormonus, adrenalīnu un kortizolu. Šie hormoni paātrina sirdsdarbību un nosūta asinis uz tām vietām, kurām tas visvairāk nepieciešams ārkārtas situācijā, piemēram, muskuļiem, sirdij un citiem svarīgiem orgāniem.
Ja nervu sistēma neatgriežas normālā stāvoklī vai, ja stresa izraisītājs nepazūd, reakcija turpināsies.
Ilgstošs stress var kaitēt dažādām organisma sistēmām.
Elpceļi un asinsrite
Stresa reakcijas laikā elpošana paātrinās, cenšoties ātri izplatīt ķermenī ar skābekli bagātas asinis. Ja jau ir elpošanas problēmas, piemēram, astma, stress var apgrūtināt elpošanu.
Gremošanas sistēma
Stresa apstākļos aknas rada lielāku cukura līmeni asinīs (glikozi), lai palielinātu enerģiju. Ja ir hronisks stress, ķermenis var nespēt tikt galā ar šo papildu glikozes pieaugumu. Hronisks stress var palielināt 2. tipa diabēta attīstības risku.
Muskuļi
Muskuļi sasprindzinās, lai pasargātu sevi no ievainojumiem stresa laikā. Tiem ir tendence atkal atbrīvoties, tiklīdz atslābinieties, bet, ja pastāvīgi esat stresa stāvoklī, muskuļi var nespēt relaksēties. Saspringuši muskuļi izraisa galvassāpes, muguras un plecu sāpes un ķermeņa sāpes.
Imunitāte
Stress stimulē imūnsistēmu, kas var būt pluss ārkārtējās situācijās. Šī stimulācija var palīdzēt izvairīties no infekcijām un ātrāk dziedēt brūces, bet laika gaitā stresa hormoni novājina imūnsistēmu un samazina ķermeņa reakciju uz vīrusu un citu slimību klātbūtni. Cilvēki, kas cieš no hroniska stresa, ir jutīgāki pret vīrusu slimībām, piemēram, gripu un saaukstēšanos, kā arī citām infekcijām. Stress var arī paildzināt laiku, kas nepieciešams, lai atgūtos pēc slimības vai traumas.
Kā stiprināt nervu sistēmu?
Ikdienā saskaramies ar regulāriem stresa izraisītājiem, tāpēc spēcīga un noturīga nervu sistēma ir svarīga, lai reakcija uz stresu būtu adekvāta un neatstātu nopietnu ietekmi uz veselību.
Nervu sistēmu stiprina šādi vitamīni un minerālvielas:
- B6 vitamīns;
- B12 vitamīns;
- biotīns;
- C vitamīns;
- jods;
- kalcijs;
- kālijs;
- magnijs;
- niacīns;
- riboflavīns;
- tiamīns;
- varš.
Ikdienā svarīgi censties pēc iespējas izvairīties no stresa, lieki neradīt sev paniku. No stresa palīdz atbrīvoties sports un meditācija, tāpēc ieteicams ikdienā ieplānot arī šādas aktivitātes. Nervu sistēmu stiprinās arī veselīgs un sabalansēts uzturs un rūpes par savu mentālo veselību.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
Ir rīta sastrēgums, kavējat svarīgu tikšanos un pulkstenī vērojat, kā aizrit tik ļoti dārgās minūtes. Jūsu hipotalāms, smadzeņu daļa, kura atbild par nervu sistēmas sasaisti ar endokrīno sistēmu, nolemj izsūtīt rīkojumu: izsaukt stresa hormonus! Šie stresa hormoni ir tie paši, kas biedējošās situācijās liek vai nu bēgt, vai gatavo ķermeni aizstāvībai. Sirds pukst straujāk, elpa paātrinās un muskuļi ir saspringuši. Šāds ķermeņa stāvoklis paredzēts, lai aizsargātos ārkārtas situācijā, sagatavojot to ātrai reaģēšanai. Bet, kad šāda reakcija uz stresu ilgstoši turpinās, tas var nopietni apdraudēt veselību.
Kas ir stress?
Stress ir dabīga fiziska un psiholoģiska reakcija uz dzīves pieredzi. Ikviens laiku pa laikam izjūt stresu. Viss, sākot no ikdienas pienākumiem, līdz pat nopietniem dzīves notikumiem, var izraisīt stresu. Īslaicīgi stress var ...