Sirds un Asinsrite

Sirds, asinsrite – 9 populārāko slimību apraksti

Sirds, asinsrite – tā ir viena no vissvarīgākajām cilvēka ķermeņa sistēmām, līdztekus elpošanas sistēmai. Ja bez miega un pārtikas kādu brīdi var izdzīvot, tad bez gaisa un asins apgādes – nē. Un arī šī sistēma, pat vairāk nekā citas, mēdz ciest no dažādām saslimšanām un darbības problēmām – jau gadiem tas ir galvenais nāves iemesls visā pasaulē, un 2018. gadā no sirds un asinsrites sistēmas slimībām ir miruši 17,9 miljoni cilvēku, 15 758 no tiem – Latvijā.

Sirds un asinsrites problēmas diagnosticē ārsts – kardiologs, bet ne vienmēr speciālists izskaidro, ko īsti konkrētā diagnoze nozīmē. Tādēļ piedāvājam jums turpinājumā iepazīties ar īsiem 9 populārāko sirds un asinsrites slimību aprakstiem.

Ateroskleroze

Ateroskleroze ir viena no populārākajām hroniskajām asinsvadu slimībām. Tā rodas, holesterīnam un taukiem līdzīgām vielām uzkrājoties asinsvados uz sieniņām, apgrūtinot vai pilnībā bloķējot asins plūsmu. Aterosklerozes rezultātā var rasties bīstamas asinsrites slimības, piemēram, insults un infarkts.

Koronārā sirds slimība

Saukta arī par išēmisko slimību, koronārā sirds slimība ir rezultāts hroniskām izmaiņām tajos asinsvados, kas sirds muskulim piegādā skābekli – uz sirds asinsvadu sieniņām izgulsnējas holesterīns, apgrūtinot asins plūsmu. Sekas šai slimībai var būt: stenokardijas lēkmes, infarkts un pat pēkšņa nāve.

Stenokardija

Šī slimība izpaužas kā pēkšņas, asas sāpes sirds apvidū, kas rodas tādēļ, ka sirds muskulim trūkst skābekļa. Šī ir viena no biežākajām pirmajām koronārās slimības pazīmēm. Sāpes parasti sākas situācijās, kad sirdij ir lielāka slodze, kā parasti – fiziska slodze, stress, smaga maltīte u.tml.

Sirdslēkme jeb miokarda infarkts

Par sirdslēkmi jeb infarktu sauc brīdi, kad kādā no sirds daļām pēkšņi un kritiski samazinās asins plūsma. Infarkta laikā miokarda muskulī rodas skābekļa trūkums, kura rezultātā iespējami muskuļa auda bojājumi vai bojāeja, kas turpmāk traucē pilnvērtīgu sirds funkcionēšanu.

Sirds aritmija

Par aritmiju sauc novirzes no normālā sirds ritma. Aritmijas laikā var būt gan neregulāra ritma, gan palēnināta, gan paātrināta sirdsdarbība. Vairums gadījumu, kad sirds, asinsrite darbojas ārpus normālā ritma, ir nekaitīgi, tomēr ir reizes, kad aritmija var radīt draudus dzīvībai – ja rodas situācija, kad sirds nespēj pilnvērtīgi apgādāt organismu ar skābekli un asinīm, var tikt radīti bojājumi smadzenēs, pašā sirdī un citos orgānos.

Paaugstināts spiediens

Par asinsspiedienu sauc spēku, ar kādu sirds pukstēšanas procesā izsviestās asinis spiežas uz artēriju sieniņām. Normāli asinsspiedienam neatkarīgi no vecuma un dzimuma vajadzētu būt 120/80 mmHg, bet, ja tas ir 140/90 mmHg un vairāk, tas ir uzskatāms par paaugstinātu spiedienu – arteriālo hipertensiju. Paaugstināta asinsspiediena rezultātā cieš asinsrites sistēma un sirds, kā rezultātā var rasties nopietni veselības traucējumi.

Smadzeņu insults

Par insultu sauc pēkšņus smadzeņu asinsrites traucējumus, kuru rezultātā rodas smadzeņu audu bojājumi. Ir divi insulta veidi – viens, kura laikā notiek smadzeņu asinsvada aizsprostošanās ar trombu (išēmisks insults), un otrs, kura laikā smadzenēs plīst kāds asinsvads un notiek asins izplūdums (hemorāģiskais insults).

Sirds mazspēja

Mazspēja ir stāvoklis, kas var rasties jebkuras laicīgi neārstētas sirds slimības rezultātā, kad miokarda muskuļa bojājumu rezultātā sirds vairs nespēj pumpēt tik daudz asiņu, cik nepieciešams organisma pilnvērtīgai asins apgādei. Visbiežākie sirds mazspējas iemesli ir koronārā slimība, infarkts un paaugstināts asinsspiediens.

Vēnu slimības

Kāju vēnās asins plūsmu atpakaļ uz sirdi lielākoties nodrošina apakšstilbu muskuļi. Lai venozās asinis (tās, kas savu darbu konkrētā sirdspuksta laikā jau ir paveikušas un skābekli nodevušas ķermeņa šūnām) varētu plūst virzienā atpakaļ uz sirdi un atkal bagātināties ar skābekli, vēnās esošie vārstuļi ļauj tām plūst tikai augšup, nevis atpakaļ uz pēdām. Vēnu slimības rodas, ja vārstuļi ir sabojājušies vai vēnu sieniņas – izstaipījušās, kā rezultātā venozās asinis sāk plūst pretējā virzienā.

Ir divu veidu vēnas – virspusējās un dziļās. Dziļo vēnu problēmu simptomi sākotnēji izpaužas kā tūska, citādi tās nav saredzamas. Paplašinātās vēnās var rasties trombi, kas apgrūtina vai pilnībā aptur asinsriti – virspusējo vēnu gadījumā diagnoze ir tromboflebīts, dziļo vēnu gadījumā – dziļo vēnu tromboze.

Parūpējieties par savu sirdi!

Lai sirds, asinsrite un viss organisms funkcionētu kā Šveices pulkstenis, par tā veselību pastāvīgi jārūpējas. To var paveikt gan ar veselīga uztura, aktīva dzīvesveida un dzīves bez kaitīgiem ieradumiem piekopšanu, gan regulāri pārbaudoties pie ģimenes ārsta vai speciālista, gan vajadzības gadījumā ar vitamīnu un speciālo preparātu palīdzību. Parūpējieties par savu sirdi, un tā parūpēsies par jums!