Probiotikas

Labās baktērijas probiotikas un to nozīme mūsu veselībai

Jau slavenais Hipokrāts pašos medicīnas vēstures pirmsākumos esot teicis, ka “visas slimības sākas kuņģa un zarnu traktā”. Mūsu dienās mediķi par cilvēka organismu un tā saslimšanām zina nesalīdzināmi vairāk, tomēr šis secinājums pašos pamatos ir pareizs, jo baktēriju disbalanss zarnu mikroflorā patiešām spēj radīt nopietnas veselības problēmas.

Kas ir probiotikas un kādas funkcijas organismā tās pilda?

Visi mikroorganismi cilvēka organismā – baktērijas, vīrusi un sēnītes – kopā veido mikrobiomu. Vienkāršoti skaidrojot, baktērijas iedala divās grupās – labajās un sliktajās baktērijās, un, lai visas orgānu sistēmas netraucēti funkcionētu, ir jāsaglabā abu šo baktēriju veidu līdzsvars.

Probiotikas jeb labās baktērijas ir mikroorganismi, kas uzlabo zarnu trakta darbību, atjauno mikrofloru, uzlabo gremošanu, palīdz nodrošināt normālu vielmaiņu, novērš aizcietējumu rašanos. Zarnu traktā galvenokārt sastopamas lakto jeb pienskābās baktērijas un bifidobaktērijas.

Ikdienā pietiekamā daudzumā ar pārtikas produktiem vai uztura bagātinātājiem uzņemtas probiotikas palīdz izvairīties no tādām saslimšanām kā kolīts, kairināto zarnu sindroms, bakteriāla vai vīrusa izraisīta caureja, kā arī palīdz mazināt gremošanas traucējumus, gāzu veidošanos un vēdera pūšanos.

Savukārt par sliktajām tiek dēvētas patogēnās baktērijas, kas var izraisīt infekcijas, zarnu mikrofloras traucējumus un dažādu slimību attīstību.

Probiotiķi un prebiotiķi – ar ko atšķiras un kur tos meklēt ?

Abus šos terminus cilvēki mēdz savā starpā jaukt vai uzskatīt par viena jēdziena dažādiem rakstības veidiem. Tomēr tā tas nav – tās ir divas dažādas lietas, kas abas vienlīdz svarīgas normālai gremošanas un zarnu trakta darbībai, un abas ir atrodamas ikdienas pārtikas produktu sastāvā.

Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, labās baktērijas, kas uzlabo zarnu mikrofloru un palīdz izvairīties no veselības traucējumiem.

Savukārt prebiotikas  ir vielas, kas kalpo kā “pārtika” zarnu mikroflorai un probiotikām. Cilvēka organisms prebiotikas nesagremo un neizmanto kā enerģijas avotu, taču tās veic svarīgo balastvielas funkciju un veido labvēlīgu vidi probiotiku darbībām.

Labākie probiotiķi pārtikas produktu vidū ir skābpiena produkti – kefīrs, jogurts, rūgušpiens, tīrkultūra, kā arī skābēti un fermentēti dārzeņi – kāposti, burkāni, gurķi, bietes un citi. Labi probiotiku avoti ir atrodami austrumu zemju virtuves piedāvājumā – korejiešu fermentētie kāposti kimči,  tempe, miso pasta, tamarī sojas mērce un citi izstrādājumi, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām.

Izvēloties skābpiena produktus ieteicams pievērst uzmanību norādēm uz labo baktēriju “lakto” un “bifido” klātbūtni, bet izvairīties no izstrādājumiem ar pārāk ilgu uzglabāšanas termiņu – no tādiem pozitīvais efekts būs ievērojami zemāks.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēka ēdienkartē nav iekļauti dabiskie probiotiķi pietiekamā daudzumā, tos papildus uzņemt iespējams speciāli izstrādātu uztura bagātinātāju veidā.

Prebiotika visvairāk atrodama šajos pārtikas produktos: pilngraudu maize, kiešu, rīsu un kukurūzas klijas, auzu pārslas, miežu putraimi, pākšaugi, kā arī visu veidu dārzeņi, augļi un ogas. Kā īpaši labus preboitiku avotus iesaka sīpolus, ķiplokus, sparģeļus un topinambūrus.

Probiotikas sievietēm un viņu intīmajai veselībai

Līdz nesenam laikam par probiotikām runāja galvenokārt zarnu mikrofloras uzlabošanas sakarā, taču mūsdienās ginekologi ir nākuši klajā ar pētījumiem arī par probiotiķu labvēlīgo ietekmi uz sievietes intīmo veselību.

Veselīgas sievietes makstī atrodas daudz dažādu mikroorganismu, tai skaitā – labvēlīgās pienskābās baktērijas. Ja izveidojusies šo baktēriju nepietiekamība, tas rada labvēlīgu vidi patogēno mikroorganismu iespējai vairoties, kas savukārt veicina tādu slimību kā bakteriālā vaginoze, sēnīšu infekcijas un trihomoniāze attīstību.

Protams, šādos gadījumos nekavējoties ir jāvēršas pie ginekologa, taču dažkārt sievietes maksts var pati tikt galā ar šīm nelabvēlīgajām baktērijām. Liela nozīme optimāla baktēriju balansa saglabāšanā ir pašas sievietes dzīves veidam, uzturam un intīmās higiēnas paradumiem.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Vai probiotikas ir nepieciešamas zīdainim?

Daudzi bērnu ārsti uzskata, ka papildus probiotiķi zīdainim šajā dzīves posmā ir rekomendējami profilases nolūkos, kā arī palīdz izvairīties no tādiem vēdera darbības traucējumiem kā kolikas, graizes, caureja, aizcietējumi un vēderiņa pūšanās.

Vai probiotikas ir jādod arī bērniem?

Tikai sasniedzot divu gadu vecumu, bērna zarnu mikroflora kļūst līdzīga tai, kāda ir pieaugušiem cilvēkiem. Šis zarnu trakta adaptēšanās periods jaunai videi, pārtikai un līdz tam nepieredzētiem mikroorganismiem ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem tam, kādas saslimšanas var cilvēkam attīstīties vai neattīstīties nākotnē.

Arī probiotiķi bērniem – gan pārtikas produktu, gan speciāli izstrādātu uztura bagātinātāju veidā, līdzīgi kā pieaugušajiem, var būtiski uzlabot gremošanas trakta un organisma veselību kopumā. Tikai jāatceras, ka tādus produktus kā skābēti kāposti un marinēti gurķi bērniem līdz 4 – 6 gadiem dot nav ieteicams.

Vai lietot probiotikas kā uztura bagātinātājus ir droši?

Ārstu ieskatā, veseliem cilvēkiem probiotiku lietošana ir samērā droša – tās darbojas tikai lokāli gremošanas traktā, neizplatās uz pārējo organismu, tām ir laba panesamība un maz blakņu. Biežāk novērotās blaknes ir pastiprināta gāzu veidošanās. Dažkārt var parādīties alerģiskas reakcijas, piemēram, nātrene vai izsitumi uz ādas.

Lielāka piesardzība probiotiku lietošanā būtu jāievēro cilvēkiem ar imūndeficītu, ar ilgstošu centrālo vēnu katetru vai ar mākslīgajiem sirds vārstuļiem, kā arī tiem, kam norit specifisku medikamentu terapija. Par probiotiku lietošanu noteikti jākonsultējas ar savu ārstu!

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!