VITAMĪNI

Cilvēka ķermenis ir apbrīnojama maza laboratorija, kur viss notiek pilnīgi autonomi un nevainojami precīzi. Ķermenis pats visu prot – gan iegūt vai sintezēt attiecīgos vitamīnus, gan izmantot minerālvielas tā, kā nepieciešams, gan arī precīzi kooridinēt visus procesus. Mums par to nav jādomā ne brīdi. Vienīgais, kas no mums kā šī brīnišķīgā mehānisma turētājiem tiek prasīts – pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kas nodrošina organismu ar visu nepieciešamo, pietiekams fizisku aktivitāšu daudzumu, kas palīdz visu iekustināt, kā arī atbilstošs atpūtas ritms, lai ķermeni nepārslogotu.

Kādas ir svarīgākās minerālvielas

Pareizai un sekmīgai cilvēka organisma darbībai nepieciešama virkne dažādu minerālvielu. Tās ķermenis pats nespēj ražot. Vienīgais iespējamais uzņemšanas veids – ar pārtiku. Dažas no būtiskākajām minerālvielām, bez kā cilvēka organisms nevar iztikt:

Dzelzs – piedalās šūnu vielmaiņā, kā arī asinsradē. Visvieglāk uzņemt no olām un gaļas. Uzturvielu atsauces vērtība ir 14 mg.

Cinks – gādā par sekrēcijas dziedzeru darbību. Sastopams sēnēs, riekstos, sierā, kā arī dažādos pākšaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 10 mg.

Magnijs – nodrošina nervu sistēmas darbību, olbaltumvielu sintēzi, kaulu un zobu veselību, piedalās šūnu dalīšanās procesos, veicina muskuļu darbību. Sastopams pākšaugos, dažādos dārzeņos, riekstos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 375 mg.

Kālijs – veicina normālu nervu sistēmas darbību, normālu muskuļu darbību, palīdz nodrošināt normālu asinsspiedienu. Atrodams spinātos, pākšaugos, tomātos, kartupeļos, melonēs, kivi, banānos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 2000 mg.

Nātrijs – piedalās ūdens maiņas procesos. Taču to papildus uzņemt noteikti nav nepieciešams, jo nātrija ikdienas produktos parasti ir pārāk daudz.

Fosfors – palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina šūnu membrānu normālu darbību, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību. Atrodams zivīs un gaļā, kā arī sierā un biezpienā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 700 mg.

Kalcijs – palīdz nodrošināt asinsreci, normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, palīdz nodrošināt normālu muskuļu darbību, palīdz nodrošināt normālu nervu impulsu pārvadi, gādā par gremošanas fermentu normālu darbību, palīdz nodrošināt šūnu dalīšanos un specializāciju, kā arī nepieciešams kaulu un zobu veselības uzturēšanai. Visvairāk kalcija ir piena produktos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 mg.

Kādi ir svarīgākie vitamīni

Kas ir vitamīni? Tie ir mazmolekulāri organiski savienojumi. Vitamīni cilvēka organismā palīdz nodrošināt virkni svarīgu funkciju. Visvienkāršāk tos ir uzņemt ar pārtiku. Izteikta kāda vitamīna deficīta gadījumā ārsts var ieteikt lietot konkrēto vitamīnu atsevišķi, taču jāņem vērā, ka vitamīnu deficīts var būt saistīts arī ar citām saslimšanām, tādēļ problēmas cēloni pati vitamīna papildu uzņemšana nerisina.

Galvenās vitamīnu funkcijas:

·         Veicina normālu organisma augšanu un attīstību

·         Piedalās redzes un asinsrades procesā

·         Nodrošina kaulu kalcifikāciju

·         Stiprina imunitāti un spēju pretoties infekcijām

·         Palīdz organismam piemēroties mainīgai videi un dažādiem apstākļiem

·         Darbojas kopā ar fermentiem un hormoniem

·         Piedalās vielmaiņā

Pašlaik ir zināms, ka cilvēka organisma procesiem svarīgākie ir 13 vitamīni. Plaši pārstāvēts ir B vitamīns.

Taukos šķīstošie vitamīni:

• A vitamīns (retinols, retināls, retīnskābe). Sastopams zivju eļļā, liellopa aknās, olās, sviestā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 μg.
• E vitamīns (alfa tokoferols). Sastopams kviešu dīgstos, sojas eļļā, kukurūzas eļļā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 12 mg.
• D vitamīns (kalciferols). Sastopams zivju eļļā, aknās, liellopa gaļā, olās. Uzturvielu atsauces vērtība ir 5 μg.
• K vitamīns (fillohinons). Sastopams spinātos, nātrēs, kāpostos, pētersīļos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 75 μg.

Ūdenī šķīstošie vitamīni:

• B1 vitamīns (aneirīns, tiamīns). Sastopams liesā gaļā, aknās, olās, dārzeņos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,1 mg.
• B2 vitamīns (riboflavīns, laktoflavīns). Sastopams aknās, nierēs, olās, pienā, piena produktos, zivīs. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,4 mg.
• PP vitamīns (nikotīnskābe, niacīns, nikotīnskābes amīds). Sastopams dzīvnieku aknās, nierēs, svaigās sēnēs, pākšaugos, maizē. Uzturvielu atsauces vērtība ir 16 mg.
• Pantotēnskābe. Sastopama liellopa un vistas gaļā, auzās, kartupeļos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 6 mg.
• B6 vitamīns (piridoksīns, adermīns). Sastopams gaļā, aknās, zivīs, kartupeļos, mājputnu olās, sojas produktos, pilngraudu izstrādājumos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,4 mg.
• B7 vitamīns (biotīns). Sastopams aknās, olās, gaļā, dažādos graudaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 50 μg.
• B9 vitamīns (folijskābe). Sastopams spinātos, bietēs, maizē, augļos, graudaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 200 μg.
• B12 vitamīns. Sastopams zivīs, gaļā, pilngraudu produktos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 μg.
• C vitamīns (askorbīnskābe). Sastopams citrusaugļos un citos augļos un dārzeņos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 80 mg.

Vitamīnu un minerālvielu deficītu organismā var noteikt tikai ar asins analīžu palīdzību. Ja tiek konstatēts kādas vielas deficīts, ārsts var nozīmēt īpašu diētu vai uztura bagātinātājus vai medikamentus. Pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.

Visvienkāršākais veids, kā panākt, lai organismam nekā netrūktu – veidot sev bagātīgu un krāsainu ēdienkarti, kurā pārstāvēti visdažādāko veidu produkti samērīgā daudzumā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādi ir svarīgākie vitamīni matiem, lai veicinātu to augšanu?

Mats vitamīnus un minerālvielas uzņem tikai tik ilgi, kamēr atrodas galvas ādā. Kad tas jau ir redzams, mats ir pārragojies un nespēj vairs uzņemt vitamīnus, tādēļ nav lielas jēgas no vitaminizētas matu kosmētikas. Tā vietā nepieciešams lietot uzturu, kas bagāts ar biotīnu (B7 vitamīns), selēnu, varu un cinku.

Kādi vitamīni ādai piešķir veselīgu izskatu?

Āda līdz ar matiem un nagiem ir visātrāk augošais ķermeņa orgāns, kura veselībai pietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums ir īpaši svarīgs, lai reģenerācijas procesā šūnas tiktu veidotas spēcīgas un veselas. Lietojiet uzturā produktus, kas satur A, B1, B2, B12, C un E vitamīnus, biotīnu, folijskābi, karotenoīdus un niacīnu.

Kādas ir galvenās minerālvielas un vitamīni asinsrites uzlabošanai?

Lai uzlabotu asinsriti ķermenī, ir jāparūpējas gan par sirds un asinsvadu veselību, gan asins sastāvu. To veselībai un efektīvu funkciju nodrošināšanai nepieciešams kālijs,, omega-3, omega-6 un omega-9 nepiesātinātās taukskābes, tiamīns, B2, B6, B12, C, D, K vitamīni, kakao flavanoli, valrieksti, augu sterīni un stanoli, beta-glikāni, dzelzs, folāti, hitozāns, hroms, kalcijs un pektīni.. 

Kuri vitamīni acīm ir vitāli svarīgi?

Lai pasargātu acis no tādām slimībām kā makulas deģenerācija, retinopātija, katarakta un citām, ir svarīgi uzturā lietot produktus, kas satur cinku, A, C un E vitamīnus, cinku, luteīnu, zeaksantīnu, omega-3 nepiesātinātās taukskābes, bioflavonoīdus, polifenolus, antociānus. Tāpat ļoti svarīgs ir “vitamīns H₂O”, ar kura trūkumu organismā saskaras teju katrs mūsdienu cilvēks, bet tieši ūdens ir galvenā asaru sastāvdaļa, kas veic acs mitrināšanu un atbrīvošanu no mikro netīrumiem.

Kādi ir pamata vitamīni enerģijai un možumam?

Ja kvalitatīvs miegs un pietiekams atpūtas daudzums nespēj atrisināt nogurumu, iespējams, organismā trūkst dažu vitamīnu. Lai palielinātu enerģiju un uzlabotu noskaņojumu, papildiniet uzturu ar B2, B5, B6, B12 un C vitamīniem, biotīnu, dzelzi, fosforu, jodu, kalciju, magniju, mangānu, niacīnu, tiamīnu un varu. Tāpat ir vērts arī palielināt dienā izdzertā ūdens daudzumu, lai attīrītu organismu no uzkrātajām šlakvielām un atjaunotu ķermeņa šūnas.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu uzturu!