VITAMĪNI

Vitamīni ir organiskas vielas, kas nepieciešamas nelielos daudzumos normālai organisma darbībai, savukārt minerālvielas ir neorganiski elementi, kas būtiski veselībai. Tie piedalās vielmaiņas procesos, atbalsta imunitāti, nervu sistēmu, kaulu stiprību un kopējo pašsajūtu.

Tā kā lielāko daļu šo vielu organisms pats nespēj nodrošināt pietiekamā apjomā, tās jāuzņem ar sabalansētu uzturu vai papildu līdzekļiem.

Šī produktu sadaļa būs noderīga ikvienam, kurš vēlas uzzināt, kā vitamīni un minerālvielas ietekmē veselību un kā izvēlēties sev piemērotākos risinājumus labsajūtas un organisma atbalstam.

Kādas ir svarīgākās minerālvielas?

Dažādām minerālvielām ir svarīga loma pareizā un sekmīgā cilvēka organisma darbībā. Dažas no būtiskākajām minerālvielām, bez kā cilvēka organisms nevar iztikt:

• Dzelzs - piedalās šūnu vielmaiņā un asinsradē, ir nepieciešams skābekļa transportam organismā. Visvieglāk uzņemt no olām un gaļas, kā arī no pākšaugiem un citu augu valsts produktiem. Uzturvielu atsauces vērtība - 14 mg.
• Cinks - gādā par sekrēcijas dziedzeru darbību. Sastopams sēnēs, riekstos, kā arī dažādos pākšaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 10 mg.
• Magnijs - nodrošina nervu sistēmas darbību, olbaltumvielu sintēzi, kaulu un zobu veselību, piedalās šūnu dalīšanās procesos, veicina muskuļu darbību. Sastopams pākšaugos, dažādos dārzeņos, riekstos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 375 mg.
• Kālijs - veicina normālu nervu sistēmas darbību, normālu muskuļu darbību, palīdz nodrošināt normālu asinsspiedienu. Atrodams spinātos, pākšaugos, tomātos, kartupeļos un banānos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 2000 mg.
• Nātrijs - piedalās ūdens maiņas procesos. Taču to papildus uzņemt noteikti nav nepieciešams, jo nātrija ikdienas produktos parasti ir pārāk daudz.
• Fosfors - palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina šūnu membrānu normālu darbību, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību. Atrodams zivīs un gaļā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 700 mg.
• Kalcijs - palīdz nodrošināt asinsreci, normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, palīdz nodrošināt normālu muskuļu darbību, kā arī nepieciešams kaulu un zobu veselības uzturēšanai. Visvairāk kalcija ir piena produktos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 mg.

Ja ar pārtiku netiek uzņemts pietiekams minerālvielu daudzums, palīgā var nākt uztura bagātinātāji, piemēram, kapsulas veidā.

Tagad aplūkosim, kādus vitamīnus organisms nespēj sintezēt un kāpēc tie ir svarīgi.

Kas ir svarīgākie vitamīni un, ko to trūkums var izraisīt?

Vitamīni ir mazmolekulāri organiski savienojumi, kas nodrošina virkni būtisku organisma funkciju. Tie ir nepieciešami augšanai, attīstībai, vielmaiņai un vispārējai veselībai. Kopumā zināmi 13 svarīgākie vitamīni, tostarp plaši pārstāvētie B grupas vitamīni, kas piedalās enerģijas ražošanā un nervu sistēmas darbībā.

Ja organismā rodas kāda vitamīna deficīts, tas var izraisīt nogurumu, imunitātes pavājināšanos, ādas problēmas, redzes traucējumus un citas veselības problēmas. Vitamīni ir nepieciešami arī imunitātes stiprināšanai, kaulu veselībai un normālai sirds darbībai.

Ideālā gadījumā visas nepieciešamās vielas jāuzņem ar sabalansētu uzturu. Tomēr situācijās, kad ar uzturu nepietiek, risinājums ir uztura bagātinātāji. Vitamīni un uztura bagātinātāji var palīdzēt novērst konkrētu deficītu, un ārsts var ieteikt piemērotāko variantu individuālām vajadzībām.

Dažādos dzīves posmos - īpaši augšanas laikā vai paaugstinātas slodzes periodā - vitamīni bērniem un pieaugušajiem var būt īpaši nozīmīgi. Šādos gadījumos īpaši svarīgi izvērtēt, vai ar uzturu izdodas uzņemt visu nepieciešamo daudzumu!

Galvenās vitamīnu funkcijas:

• Veicina normālu organisma augšanu un attīstību
• Piedalās redzes un asinsrades procesā
• Nodrošina kalcifikāciju kauliem
• Stiprina imunitāti un spēju pretoties infekcijām
• Palīdz organismam piemēroties mainīgai videi un dažādiem apstākļiem
• Darbojas kopā ar fermentiem un hormoniem
• Piedalās vielmaiņā
• Veicina ādas veselības uzturēšanu

Pašlaik ir zināms, ka cilvēka organisma procesiem svarīgākie ir 13 vitamīni. Plaši pārstāvēts ir B grupas vitamīns.

Taukos šķīstošie vitamīni

• A vitamīns (retinols, retināls, retīnskābe). Sastopams zivju eļļā, liellopa aknās, olās, sviestā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 μg.
• E vitamīns (alfa tokoferols). Sastopams kviešu dīgstos, sojas eļļā, kukurūzas eļļā. Uzturvielu atsauces vērtība ir 12 mg.
• D vitamīns (kalciferols). Sastopams zivju eļļā, aknās, liellopa gaļā, olās. Uzturvielu atsauces vērtība ir 5 μg.
• K vitamīns (fillohinons). Sastopams spinātos, nātrēs, kāpostos, pētersīļos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 75 μg.

Ūdenī šķīstošie vitamīni

• B1 vitamīns (aneirīns, tiamīns). Sastopams liesā gaļā, aknās, olās, dārzeņos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,1 mg.
• B2 vitamīns (riboflavīns, laktoflavīns). Sastopams aknās, nierēs, olās, pienā, piena produktos, zivīs. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,4 mg.
• PP vitamīns (nikotīnskābe, niacīns, nikotīnskābes amīds). Sastopams dzīvnieku aknās, nierēs, svaigās sēnēs, pākšaugos, maizē. Uzturvielu atsauces vērtība ir 16 mg.
• Pantotēnskābe. Sastopama liellopa un vistas gaļā, auzās, kartupeļos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 6 mg.
• B6 vitamīns (piridoksīns, adermīns). Sastopams gaļā, aknās, zivīs, kartupeļos, mājputnu olās, sojas produktos, pilngraudu izstrādājumos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 1,4 mg.
• B7 vitamīns (biotīns). Sastopams aknās, olās, gaļā, dažādos graudaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 50 μg.
• B9 vitamīns (folijskābe). Sastopams spinātos, bietēs, maizē, augļos, graudaugos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 200 μg.
• B12 vitamīns. Sastopams zivīs, gaļā, pilngraudu produktos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 800 μg.
• C vitamīns (askorbīnskābe). Sastopams citrusaugļos un citos augļos un dārzeņos. Uzturvielu atsauces vērtība ir 80 mg. 

Vitamīnu un minerālvielu deficītu organismā var noteikt tikai ar asins analīžu palīdzību. Ja tiek konstatēts kādas vielas trūkums, ārsts var nozīmēt īpašu diētu vai uztura bagātinātājus vai medikamentus. Pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Visvienkāršākais veids, kā panākt, lai organismam nekā netrūktu – veidot sev bagātīgu un sabalansētu uzturu, kurā pārstāvēti visdažādāko veidu produkti samērīgā daudzumā. 

Biežāk uzdotie jautājumi

Kādi ir svarīgākie vitamīni matiem, lai veicinātu to augšanu?

Mats vitamīnus un minerālvielas uzņem tikai tik ilgi, kamēr atrodas galvas ādā. Kad tas jau ir redzams, mats ir pārragojies un nespēj vairs uzņemt vitamīnus, tādēļ nav lielas jēgas no vitaminizētas matu kosmētikas. Tā vietā nepieciešams lietot uzturu, kas bagāts, piemēram, ar biotīnu (B7 vitamīns), selēnu, varu un cinku.

Kādi vitamīni ādai piešķir veselīgu izskatu?

Āda līdz ar matiem un nagiem ir visātrāk augošais ķermeņa orgāns, kura veselībai pietiekami vitamīnu un minerālvielu daudzums ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu to, ka reģenerācijas procesā šūnas tiktu veidotas spēcīgas un veselas. Lietojiet uzturā produktus, kas satur, piemēram, A, B1, B2, B12, C un E vitamīnus, biotīnu, folijskābi, karotenoīdus un niacīnu.

Kādas ir galvenās minerālvielas un vitamīni asinsrites uzlabošanai?

Lai uzlabotu asinsriti ķermenī, ir jāparūpējas gan par sirds un asinsvadu veselību, gan asins sastāvu. To veselībai un efektīvu funkciju nodrošināšanai nepieciešams, piemēram, kālijs, omega-3, omega-6 un omega-9 nepiesātinātās taukskābes, tiamīns, B2, B6, B12, C, K, D vitamīns, kakao flavanoli, valrieksti, augu sterīni un stanoli, beta-glikāni, dzelzs, folāti, hitozāns, hroms, kalcijs un pektīni.

Kuri vitamīni acīm ir vitāli svarīgi?

Lai pasargātu acis no tādām slimībām kā makulas deģenerācija, retinopātija, katarakta un citām, ir svarīgi uzturā lietot produktus, kas satur cinku, A, C un E vitamīnus, cinku, luteīnu, zeaksantīnu, omega-3 nepiesātinātās taukskābes, bioflavonoīdus, polifenolus, antociānus. Tāpat ļoti svarīgs ir “vitamīns H2O”, ar kura trūkumu organismā saskaras teju katrs mūsdienu cilvēks, bet tieši ūdens ir galvenā asaru sastāvdaļa, kas veic acs mitrināšanu un atbrīvošanu no mikro netīrumiem.

Kādi ir pamata vitamīni enerģijai un možumam?

Ja kvalitatīvs miegs un pietiekams atpūtas daudzums nespēj atrisināt nogurumu, iespējams, organismā trūkst dažu vitamīnu. Lai palielinātu enerģiju un uzlabotu noskaņojumu, papildiniet uzturu ar B2, B5, B6, B12 un C vitamīniem, biotīnu, dzelzi, fosforu, jodu, kalciju, magniju, mangānu, niacīnu, tiamīnu un varu. Dažos gadījumos var būt nepieciešams uzņemt vairāk vitamīnu vai minerālvielu, īpaši pie paaugstinātas slodzes vai noguruma. Multivitamīnu komplekss var palīdzēt organisma uzturēšanā, nodrošinot to ar visām nepieciešamajām vielām. Tāpat ir vērts arī palielināt dienā izdzertā ūdens daudzumu, lai attīrītu organismu un atjaunotu ķermeņa šūnas.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu uzturu.