Kā rīkoties, ja ir pazemināta vai paaugstināta ķermeņa temperatūra?

Viens no vienkāršāk nolasāmajiem un svarīgākajiem ķermeņa rādītājiem, pēc kura varam spriest par savu veselības stāvokli, ir ķermeņa temperatūra. Ķermeņa temperatūra atspoguļo organisma iekšējo līdzsvaru un tā var paaugstināties vai pazemināties dažādu iemeslu dēļ, signalizējot par iespējamām veselības problēmām.

Par normālu tiek uzskatīta temperatūra, kas svārstās no 36,1° C līdz 37,2° C robežās, tomēr nereti tā var atšķirties no normas un mainīties ārēju apstākļu ietekmē. Jāņem vērā arī tas, ka temperatūra var atšķirties līdz pat 0,5° C, atkarībā no tā, kur tiek veikts mērījums – sublingvāli jeb mutē zem mēles, aksilāri jeb padusē vai rektāli jeb taisnajā zarnā. Dažkārt temperatūra tiek mērīta arī vagināli jeb mērot bazālo temperatūru, ko sievietes veic, lai noteiktu ovulācijas tuvošanos bērniņa plānošanas periodā vai kā alternatīvu kontracepcijas metodi.

Šajā rakstā apskatīsim, kā pareizi mērīt temperatūru, kādos gadījumos ķermeņa temperatūra var būt izmainīta un kā rīkoties paaugstinātas vai pazeminātas temperatūras gadījumā! 

Ķermeņa temperatūra un kāpēc ir svarīgi sekot līdzi izmaiņām? 

Ķermeņa temperatūras jeb termoregulācijas funkcija ir organisma veģetatīvā funkcija, kas uztur noteiktu organisma iekšējās vides temperatūru, tā nodrošinot optimālu iekšējo orgānu un visu sistēmu darbību. Par organisma spēju regulēt temperatūru atbild termoreceptori mūsu organismā. Pirmā receptoru grupa atrodas uz mūsu ādas, kas ziņo par to, kā apkārtējās vides temperatūra un citi faktori iedarbojas uz mūsu ādas un zemādas slāni.

Savukārt par temperatūras uzturēšanu organisma iekšpusē atbild iekšējie termoreceptori, kas visvairāk atrodas centrālajā nervu sistēmā, asinsvadu sieniņās un kuņģa gļotādā. Gan par ādas, gan iekšējo orgānu termoreceptoru kontroli atbild hipotalāma dziedzeris smadzenēs, precīzāk – priekšējais hipotalāma kodols, kas atbild ne tikai par termoregulāciju, bet arī svīšanu un elšanu.

Turklāt dzīves laikā mūsu organisms veic termoregulācijas mehānisma pilnveidošanu. Proti, zīdaiņiem termoregulācijas funkcija ir ļoti vāji attīstīta, savukārt tiem, kas ikdienā veic dažādas norūdīšanās prakses, termoregulācijas funkcija ir attīstītāka.

Ķermeņa temperatūras mērījumiem ir svarīgi sekot līdzi ne tikai, lai savlaicīgi konstatētu iespējamu saslimšanu vai iekaisumu risku un kontrolētu slimības norisi un ilgumu, bet arī lai izvērtētu medikamentu iedarbību un atveseļošanās procesu. Tomēr svarīgi ņemt vērā arī to, ka ķermeņa temperatūra no normas var nedaudz atšķirties atkarībā no:

• diennakts laika: parasti temperatūra ir zemāka no rīta un paaugstinās vakarā; 
• fiziskajām aktivitātēm: fiziskas slodzes laikā ķermeņa temperatūru bieži ir paaugstināta; 
• hormonālā cikla: sievietēm temperatūra var nedaudz paaugstināties ovulācijas laikā vai grūtniecības pirmajā trimestrī; 
• vecums: zīdaiņiem un maziem bērniem ķermeņa temperatūra parasti ir nedaudz augstāka nekā pieaugušajiem. 

Ķermeņa temperatūrai ir vairākas svarīgas funkcijas, tostarp:

• Nodrošina optimālu enzīmu darbību: enzīmi ir olbaltumvielas un atsevišķas nukleīnskābes, kas paātrina visas organisma vielmaiņas un ķīmiskās reakcijas. Lielākā daļa enzīmu vislabāk savas funkcijas veic pie noteiktas ķermeņa temperatūras. 
• Palīdz cīnīties pret infekcijām: paaugstināta ķermeņa temperatūra jeb drudzis palīdzēt organismam cīnīties pret infekcijām, kavējot baktēriju un vīrusu izplatību organismā. 
• Palīdz uzturēt normālu vielmaiņu: ķermeņa temperatūra ietekmē vielmaiņas ātrumu, kas ir process, kurā organisms pārveido barības vielas enerģijā.

Foto: freepik.com/Freepik 

Pazemināta temperatūra

Ja ir nedaudz pazemināta temperatūra, pašsajūta citādi ir laba un citus simptomus nenovēro,  par rādījumu termometrā nevajadzētu uztraukties. Taču ja atzīme termometra stabiņā nokrīt zem 35° C, tas gan liecina par nopietnu organisma atdzišanu. Jāņem vērā, ka ķermenim naktī atpūšoties un no rīta neilgi pēc pamošanās normāla var būt arī par apmēram pusgrādu pazemināta temperatūra. Pazemināta temperatūra jeb hipotermija var liecināt par dažādām problēmām, tajā skaitā, vielmaiņas traucējumiem, hormonālo disbalansu vai asinsrites traucējumiem.

Viens no pazeminātas temperatūras cēloņiem var būt arī fizisks vai emocionāls nogurums. Piemēram, īpaši bieži to var novērot cilvēkiem, kas strādā mainīgās dienas un nakts maiņās, kad ir būtiski traucētas organisma bioloģiskā pulksteņa funkcijas. Arī hronisks stress un bezmiegs var veicināt emocionālo pārslodzi. Šajā gadījumā, pirmkārt, jāpadomā par veidiem, kā stiprināt savu nervu sistēmu, atjaunot miega režīmu un mazināt ikdienas stresu.

Citkārt temperatūra var noslīdēt arī pēc kādas infekcijas vai citas nopietnas slimības, kuras rezultātā organisms patērējis daudz enerģijas. Šādā situācijā jāstiprina imunitāte, jāuzņem spēcinošs, uzturvielām bagātīgs uzturs un pēc iespējas jāuzturas svaigā gaisā.

Ja ķermeņa temperatūras pazemināšanās notiek pēkšņi, bieži vien rodas salšanas sajūta, ko var mēģināt mazināt silti saģērbjoties vai iedzerot un ieēdot kaut ko siltu. Nedaudz paaugstināt temperatūru var mēģināt lietojot asas garšvielas, piemēram, ingveru. Ja zema temperatūra ir saistīta ar sliktu asinsriti, to paaugstināt var palīdzēt izkustēšanās, fiziskas aktivitātes vai masāžas, kas uzlabos asinsriti un veicinās limfas atteci organismā. 

Paaugstināta temperatūra 

Dažiem cilvēkiem nedaudz paaugstināta temperatūra ir norma, toties citiem jau pie 37,2° C temperatūras būtiski pasliktinās pašsajūta, parādās nogurums, nespēks, miegainība. Pirmais, kas jāatceras – ja temperatūras atzīme termometra stabiņā nepārsniedz 38, 5° C , medikamentus temperatūras mazināšanai lietot nevajadzētu.

Saaukstēšanās, vīrusa vai bakteriālas infekcijas gadījumā, paaugstināta temperatūra ir dabisks un vēlams veids, kā organisms reaģē un cīnās ar patogēniem, toksīniem, vīrusiem vai baktērijām. Jāsaprot, ka paaugstināta ķermeņa temperatūra pati par sevi nav slimība, tas ir viens saslimšanas simptoms, tāpēc primāri jāārstē galvenā slimība un tad arī temperatūra ar laiku nokritīsies.

Tomēr, ja temperatūras paaugstināšanās un citi simptomi ir neskaidri, noteikti nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš nozīmēs papildu izmeklējumus. Tās var būt asins un urīna analīzes, otolaringologa (LOR), ginekologa izmeklējums, zobārsta konsultācija vai kāds cits speciālists, kas izslēgs hroniska iekaisuma risku. Piemēram, arī sastrutojis zobs var būt paaugstinātas temperatūras iemesls. Ja izmeklējumu rezultāti ir normāli, nedaudz paaugstināta temperatūra var liecināt par termoregulācijas problēmām, kas saistītas ar stresu.

Paaugstinātas temperatūras gadījumā, pirmkārt, jācenšas pastiprināti uzņemt šķidrumu, atpūsties un ievērot miera režīmu. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38, 5° C, var lietot temperatūru mazinošus medikamentus un ķermeni atvēsināt ar remdenām kompresēm. Drudža gadījumā iespējama pastiprināta svīšana, tāpēc ļoti svarīgi regulāri mainīt apģērbu un parūpēties par to, lai kājās būtu siltas zeķes.

Temperatūras mazināšanai nedrīkst izmantot tādas metodes kā ķermeņa ierīvēšana ar spirtu, alkoholu saturošiem dzērieniem, aukstu ūdeni vai iešanu aukstā vannā. 

Kā pareizi mērīt temperatūru? 

Lai izvērtētu mērījumu precizitāti, temperatūru vēlams izmērīt vismaz divas reizes. Mērot temperatūru, svarīgi ņemt vērā dažādus faktorus, kas var ietekmēt termometra rādījumus:

• vides temperatūra;
• termometra bateriju vai akumulatora stāvoklis;
• veids, kā tiek veikts mērījums – ar bezkontakta termometru, padusē, mutē vai rektāli;
• ķermeņa temperatūru nevajdzētu mērīt uzreiz pēc fiziskām aktivitātēm, karstas vannas vai pirts;
• zīdaiņiem temperatūra var būt paaugstināta pēc intensīvas raudāšanas.

Kādos gadījumos ar steigu jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests? 

Gadījumos, kad ķermeņa temperatūra pārsniedz 40° C un temperatūru ilgstoši neizdodas pazemināt un/vai parādās tādi simptomi kā vemšana, caureja, traucēta apziņa, krampji, bezsamaņa, nekavējoties jāizsauc NMPD.

Īpaši svarīgi sekot līdzi zīdaiņu un bērnu līdz 3 gadu vecumam pašsajūtai paaugstinātas temperatūras gadījumā. NMPD jāizsauc arī  gadījumos, ja paaugstināta ķermeņa temperatūra ir zīdainim līdz 1 mēneša vecumam, kā arī tad, ja vecāka bērniņa temperatūra pārsniedz 39° C, to neizdodas mazināt, bērns kļūst apātisks vai tiek novēroti jebkādi citi augstāk minētie simptomi.

Foto: freepik.com/Freepik 

InternetAptieka.lv pircēju iecienītākie termometri 

Vienkāršs, ērts un precīzs palīgs temperatūras mērīšanai bērniem un pieaugušajiem būs digitālais jeb elektriskais termometrs vai bezkontakta termometrs. Taču InternetAptieka.lv pircēji iecienījuši dažāda tipa termometrus. Mājas aptieciņai ieteicams iegādāties divus dažāda tipa termometrus, gadījumiem, ja kāds nedarbojas vai ir aizdomas par mērījumu precizitāti.

• Kaigert Termometrs bez dzīvsudraba ar nokratīšanas futlāri: klasiska tipa termometrs, kas nesatur dzīvsudrabu.
• Digitālais Termometrs MT-401 ar cietu uzgali: termometrs saglabā un ieslēdzot rāda pēdējo temperatūras mērījumu. Termometrs ar īsu signālu kārtu informē par mērījuma beigšanu. Ja ķermeņa temperatūra ir 37,8°С vai vairāk, atskan atšķirīgs signāls – trīs īsu signālu grupu kārta. Ierīces raksturojums: izmantojams orāli, aksilāri (padusē) vai rektāli. Mērījuma precizitāte: +/- 0,1°С. Ūdensnecaurlaidīga ierīce.
• Romed bezkontakta termometrs: digitālais infrasarkanais termometrs, kas mēra ķermeņa temperatūru pieres daļā. Temperatūras mērījumi skaidri un precīzi nolasāmi uz digitālā displeja. Temperatūras mērījumi tiek atainoti zaļā, dzeltenā vai sarkanā krāsā, tādā veidā iespējams uzreiz noteikt, vai temperatūra ir pazemināta vai paaugstināta. 

Ja ķermeņa temperatūra atšķiras no normas, bet nekādu citu simptomu nav, pirms došanās pie ārsta, vēlams rūpīgi mērīt un pierakstīt mērījumus vismaz nedēļu, trīs reizes dienā. 

InternetAptieka.lv – Tavs palīgs veselības stiprināšanai! 

Medikamenti drudža, sāpju un saaukstēšanās un vīrusu saslimšanas simptomu mazināšanai, uztura bagātinātāji un vitamīni imunitātes stiprināšanai, termometri un citas medicīnas preces InternetAptieka.lv par vienmēr izdevīgām cenām!