Trombi - aktuāla problēma jebkurā vecumā

Ja virtuves izlietne ir aizsērējusi, izsaucam santehniķi. Ja no rīta krustojumā ir automašīnu rindas, vēlamies, lai tiktu ierīkots pārvads vai apvedceļš. "Satiksmes sastrēgumi" ielās nozog dārgo laiku un liek mainīt plānus, rada nervu spriedzi un stresu. Tajā pašā laikā retais domā, ka pa visu ķermeni izkliedēto asinsvadu tīklu, kura garums sasniedz pat 100 000 km, var sabojāt arī "trombi" – asins recekļi, citādi dēvēti par trombiem. Mediķi brīdina, ka trombozes risks var būt letāls arī pirms četrdesmit gadu vecuma sasniegšanas.

Simptomi, kas liecina par trombiem

Kā cilvēki jūtas, ja ir traucēta asinsrite? Pasliktinoties asinsritei, noderīgo barības vielu un skābekļa transportēšanai uz orgāniem, rodas draudi veselībai. Var ciest vai pasliktināties veselība – vājums, nogurums, novājināta imunitāte, traucēta atmiņa. Daži cilvēki var sūdzēties, ka viņu mati izkrīt, pirkstu gali ir auksti un tirpst, pēdas un rokas kūst, acis mirgo. Problēma ir tā, ka daudzi mēdz ignorēt šos ķermeņa sūtītos signālus, nesaprotot patiesos draudus. Galu galā asinsvadu sistēma bieži ziņo par veselības apdraudējumu tikai tad, ja kaitējums veselībai ir acīmredzams.

Viļņas Universitātes Santaras klīnikas Iekšķīgo slimību centra vadītājs, profesors Virginijus Šapoka: „Trombi ātrāk veidojas jauniešiem, jo pamatā tās ir maz fiziskās aktivitātes, smēķēšana, sēdošs darbs, biežs stress, kā arī personām ar iedzimtu sirds un asinsvadu slimību risku, ar išēmisku sirds slimību, aterosklerozi, cukura diabētu, metabolo sindromu, onkoloģiskām saslimšanām.“

Ja tiek traucēta asinsrite, var iet tikt apdraudēts sirds muskulis, savukārt, ja smadzenēs ir aizsprostots asinsvads, var rasties neatgriezeniskas izmaiņas, līdz ar to cilvēks var tikt paralizēts, zaudēt kontroli pār vienu ekstremitāti, zaudēt runu, pat spēju orientēties, vidē atpazīt savus tuviniekus. Šādu katastrofu sekas ir briesmīgas. Trombi var izraisīt sirdslēkmi vai insultu. Lai gan kādu laiku valdīja uzskats, ka šīs problēmas biežāk skar gados vecākus cilvēkus, Latvijas statistika liecina, ka tās skar arī jauniešus darbspējīgā vecumā. Ir daudz stāstu par to, ka tikai viens asins receklis var sabojāt jauna cilvēka dzīvi – apgrūtināt saziņu ar mīļajiem, piespiest pārtraukt mācības, pamest darbu, sabojāt karjeru.

Kāpēc veidojas trombi?

Trombi veidojas dažādu iemeslu dēļ. Novērots, ka šāds risks var rasties pat pirms četrdesmitās dzimšanas dienas dabisko vecuma, dzīvesveida izmaiņu, slimību un citu iemeslu dēļ. Ar vecumu dabiski notiek izmaiņas asinsritē un sastāvā, kas izraisa asins recēšanu un asins recekļu veidošanos.

Ateroskleroze (hroniska artēriju sieniņu slimība), kas pazīstama kā klusā slepkava, var attīstīties gadu desmitiem, pirms tā uzbrūk ar pilnu spēku. Mediķi brīdina, ka pēdējā laika traģiskākā situācija Latvijā izveidojusies agrīnās aterosklerozes dēļ, kuras cēlonis ir paaugstināts lipīdu līmenis asinīs. Apmēram 90 procentiem pusmūža cilvēku ir sākusies ateroskleroze.

Trombi un uzturs

Asinsvadu slimības ir saistītas ar sliktiem ieradumiem, no kuriem bieži vien ir grūti atteikties. Piemēram, ieradums ēst pēc sirds patikas, kad ēdiens satur pārāk daudz tauku, holesterīna un sāls, veicina vēdera aptaukošanos. Liekais svars un slikti kontrolēts paaugstināts asinsspiediens, draudoši ogļhidrātu un tauku vielmaiņas traucējumi, vēlāk arī cukura diabēts ir apstākļi, kas var likt pat jauniem cilvēkiem ciest no sirdslēkmes.

Profesors Virginijus Šapoka atgādina, ka jauniešiem jāuztraucas arī par savu asinsvadu sistēmu: „Vecumam nevajadzētu būt sākumpunktam, lai rūpētos par savu asinsriti. Kardiologi lieto divus jēdzienus – cilvēka bioloģisko vecumu un viņa asinsvadu vecumu. Tas nozīmē, ka 40 gadus veca cilvēka asinsvadi, ja viņam ir paaugstināts holesterīna, glikozes līmenis, arteriālais asinsspiediens, viņš smēķē vai ir liekais svars, var būt kā 60 gadus vecam pacientam.“

Profesors stāsta, ka japāņi dzīvo vidēji par 10 gadiem ilgāk nekā mūsu valstīs, un viņu saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti zema. Profesors V. Šapoka apgalvo, ka japāņu izturību pret sirds un asinsvadu slimībām var saistīt ar veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem. Viņu uzturs ir bagāts ar rīsu ēdieniem, augļiem un dārzeņiem, vērtīgām eļļām, zivīm, pākšaugiem – īpaši sojas pupiņām, zaļo tēju. Japāņi ēd ar mēru – mazām porcijām, un ēdienu gatavo tvaicējot, grilējot, vārot vai cepot neilgu laiku. Tas nodrošina augstāku uzturvērtību un mazāku ēdienu kaloriju saturu.

Jau vairāk nekā tūkstoš gadus japāņi brokastīs ēd natto – ēdienu, kas gatavots no īpašā veidā raudzētām sojas pupiņām. Pētot japāņu ilgmūžības noslēpumus, zinātnieki ir pierādījuši, ka natto ir daudz priekšrocību sirds un asinsvadu sistēmai. Tā ir ne tikai pārtika, bet arī zāles.

“Tās nav īstas zāles kā tablete, taču šis ēdiens ļoti labi iedarbojas uz visu asinsvadu sistēmu. Tiek uzskatīts, ka šī tradicionālā maltīte ir viens no vairākiem iemesliem, kāpēc japāņi dzīvo tik ilgi,» skaidroja profesors V. Šapoka.

Visvērtīgākā natto ēdiena sastāvdaļa ir natokināze. Tas ir enzīms, kura labums asinsritei ir pierādīts ar zinātniskiem pētījumiem – tas novērš trombu veidošanos visā asinsvadu sistēmā, šķeļ jau izveidojušos trombus, pazemina asinsspiedienu, uzlabo asinsriti, samazina asins viskozitāti.

Natokināzes enzīmam nav aizstājēju daudzu pasaules valstu, kā arī Latvijas iedzīvotāju uzturā. Pateicoties šim iemeslam, kļuva iespējams lietot natokināzi kapsulu veidā. Svarīgi atzīmēt, ka natokināzei jābūt standartizētai, ar precīzi izteiktu natokināzes stiprumu (fibrīna vienību skaitu) – tas nodrošina materiāla kvalitāti. Natokināzes lietošana ir plaši izplatīta ne tikai Āzijā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs, un Eiropā tā strauji kļūst populāra kā sirds un asinsvadu slimību profilakses līdzeklis.

Antioksidanti, kas neitralizē brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi, mazina iekaisumu un piemīt reģeneratīvas īpašības, ir ne mazāk svarīgi uzturā, kas veicina asinsriti. Antioksidanti ir daudz pieejami ogās, piemēram - vīnogas, mellenes, avenes, kazenes, kā arī, garšvielās - rozmarīns, pētersīļi, timiāns, baziliks. Viens no spēcīgākajiem antioksidantiem ir hidroksitirozols, kas iegūts no olīvu lapām.

Ne velti asinsvadus aizsargājošs uzturs ir kļuvis par zinātnieku pētījumu objektu, taču viņu atklājumi var palikt laboratorijās, ja cilvēki nemēģinās sev palīdzēt un nemēģinās novērst "sastrēgumus" traucētai asins plūsmai.

Nokļuvuši sastrēgumā uz šosejas, mēs steidzamies meklēt tālruni, lai paziņotu, ka kavēsimies. Atvainojamies, ka satiksmes sastrēgumus nav iespējams iepriekš paredzēt. Tikmēr “nosprostojumus” asinsvados var prognozēt, jo tie daļēji saistīti ar izvēlēto dzīvesveidu. Mediķi brīdina, ka, lai izvairītos no "bloķējumiem" asinsvados, nepietiek tikai ar veselīgu uzturu, svarīgi, lai cilvēks savu brīvo laiku veltītu fiziski aktīvai atpūtai, vairāk pavadītu laiku svaigā gaisā, kā arī izvairītos no stresa un hroniska noguruma.