Paaugstināts dzelzs līmenis asinīs

Paaugstināts dzelzs līmenis asinīs

Dzelzs ir svarīgs mikroelements, taču pārlieku augsts tā līmenis organismā var radīt nopietnas veselības problēmas. Statistika liecina, ka aptuveni 0,5% pasaules iedzīvotāju cieš no iedzimtas hemohromatozes – slimības, kas saistīta ar pārmērīgu dzelzs uzkrāšanos organismā.

Bieži cilvēki nemaz nezina, ka viņiem ir šī problēma, jo simptomi sākotnēji var būt ļoti nespecifiski. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir būtiska, lai izvairītos no aknu bojājumiem, locītavu problēmām un citām komplikācijām. 

Kas ir dzelzs un kāpēc tā ir svarīga?

Dzelzs ir mikroelements, kas nepieciešams skābekļa pārnesei asinīs. Tā ir hemoglobīna sastāvdaļa – olbaltumviela sarkanajās asins šūnās, kas nodrošina skābekļa transportēšanu visā ķermenī. Dzelzs piedalās arī šūnu vielmaiņā, DNS sintēzē un enerģijas ražošanā.  

Bez pietiekama dzelzs daudzuma cilvēks jūtas noguris un nespēj koncentrēties, taču pārmērīgs dzelzs daudzums var kļūt toksisks un bojāt iekšējos orgānus. Dzelzs ir svarīga arī imūnsistēmas darbībai un organisma fermentu aktivizēšanai. Tās līdzsvars ir būtisks vispārējai veselībai un organisma funkcionēšanai. 

Iespējamie cēloņi

Paaugstināts dzelzs asinīs var rasties dažādu iemeslu dēļ, no kuriem galvenie ir šādi: 

Iedzimta hemohromatoze

Tā ir iedzimta slimība, kuras dēļ organisms no pārtikas absorbē vairāk dzelzs, nekā tam nepieciešams. Pārmērīgi uzkrātais dzelzs nogulsnējas aknās, sirdī un citos orgānos, radot bojājumus. Tā parasti attīstās pakāpeniski, simptomiem parādoties tikai vidējos vai vēlākos dzīves gados. Slimība biežāk skar vīriešus nekā sievietes. 

Pārmērīga dzelzs lietošana uztura bagātinātāju formā

Lietojot dzelzs preparātus bez ārsta norādījuma, var viegli pārsniegt organismam nepieciešamo daudzumu. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuriem nav dzelzs deficīta. Ar laiku pārlieku liels dzelzs daudzums var uzkrāties organismā un izraisīt toksisku iedarbību. Šāda pārdozēšana var būt bīstama, īpaši bērniem. 

Asins pārliešanas vai ilgstoša intravenoza dzelzs terapija

Pacientiem ar noteiktām hroniskām slimībām nereti tiek veiktas asins pārliešanas vai dzelzs ievadīšana vēnā. Ja šie pasākumi notiek bieži, organismā var uzkrāties pārmērīgs dzelzs daudzums. Pārsvarā tas attiecas uz pacientiem ar talasēmiju (slimību, kuras gadījumā tiek traucēta normāla hemoglobīna veidošanās, izraisot hronisku anēmiju) vai citiem anēmijas veidiem. Regulāra uzraudzība šādos gadījumos ir būtiska. 

Aknu slimības

Cilvēkiem ar aknu slimībām, piemēram, hepatītu vai aknu cirozi, bieži konstatē paaugstinātu dzelzs saturu asinīs. Aknas ir viens no galvenajiem dzelzs uzkrāšanas un regulācijas orgāniem, tāpēc, ja aknas nedarbojas pienācīgi, tās nespēj kontrolēt dzelzs metabolismu. Tas var novest pie pārmērīgas dzelzs uzkrāšanās. 

Specifiski vielmaiņas traucējumi

Retākos gadījumos dzelzs līmeņa paaugstināšanos var izraisīt dažādi vielmaiņas traucējumi, kas ietekmē dzelzs uzsūkšanos. Šādi traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves gaitā. Tie ietekmē šūnu spēju efektīvi apstrādāt un izmantot dzelzi, kā rezultātā dzelzs uzkrājas asinīs un audos. 

Simptomi un pazīmes

Nogurums un vājums

Hronisks nogurums ir viens no biežākajiem paaugstināta dzelzs simptomiem. Cilvēki bieži sūdzas par enerģijas trūkumu un nespēju koncentrēties. Tas notiek tāpēc, ka pārmērīgs dzelzs daudzums var kavēt šūnu normālu darbību. Šis simptoms bieži tiek ignorēts vai saistīts ar stresu. 

Ādas krāsas izmaiņas

Āda var kļūt pelēcīga vai tumšā bronzas tonī (īpaši uz sejas vai rokām). Ādas krāsas izmaiņas veidojas, jo audos uzkrājas pārmērīgs dzelzs daudzums. Krāsas maiņa var attīstīties lēni, tāpēc cilvēki to bieži uzreiz nepamana. Šis simptoms nereti tiek dēvēts par “bronzēto diabētu”. 

Sāpes locītavās

Dzelzs nogulsnēšanās locītavās var izraisīt sāpes, pietūkumu un kustību ierobežojumus. Visbiežāk cieš plaukstas, ceļi un gurni. Simptomi var atgādināt artrītu un dažkārt tiek nepareizi diagnosticēti. Ja sāpes saglabājas ilgstoši, ir jāveic papildu izmeklējumi. 

Samazināta dzimumtieksme un erekcijas traucējumi

Vīriešiem paaugstināts dzelzs līmenis var ietekmēt testosterona ražošanu, kas var novest pie samazinātas dzimumtieksmes un erekcijas problēmām. Šie simptomi nereti rodas nemanāmi un tos attiecina uz organisma novecošanos vai stresu, tomēr īstais iemesls var būt dzelzs pārpalikums. 

Sirdsdarbības traucējumi

Dzelzs uzkrāšanās sirdī var radīt ritma traucējumus vai pat sirds mazspēju. Pacienti sūdzas par elpas trūkumu, sirdsklauvēm vai tūsku kājās. Šādi simptomi var attīstīties pakāpeniski un pastiprināties laika gaitā. Ārstēšana ir būtiska, lai novērstu neatgriezeniskus bojājumus. 

Diagnostika

Lai noteiktu dzelzs līmeni asinīs, ārsts nosūta veikt asinsanalīzes, piemēram, lai precizētu feritīna un transferīna piesātinājuma līmeni. Feritīna līmenis norāda uz dzelzs krājumu apjomu organismā, kā arī palīdz novērtēt tā uzkrāšanās vai trūkuma pakāpi, savukārt transferīna līmenis atspoguļo dzelzs pārnēsāšanas spēju asinīs un palīdz noteikt dzelzs metabolismu organismā. Ja šie rādītāji ir paaugstināti, jāveic papildu izmeklējumi, tostarp ģenētiskie testi hemohromatozes noteikšanai.  

Reizēm nepieciešama arī aknu ultrasonogrāfija vai biopsijas izmeklējumi. Agrīna diagnostika palīdz novērst nopietnas veselības komplikācijas. Šie izmeklējumi ļauj izvērtēt, cik lielā mērā dzelzs uzkrājies organismā un vai ir bojāti orgāni. Precīza diagnostika ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas pieeju un uzraudzītu slimības gaitu. 

Ārstēšanas iespējas

Hemohromatozes gadījumā tiek traucēta hepcidīna darbība, liekot ķermenim absorbēt vairāk dzelzs nekā nepieciešams. Slimības ārstēšana atkarīga no slimības cēloņa un dzelzs līmeņa paaugstinājuma līmeņa. Vieglos gadījumos var pietikt ar korekcijām uzturā un atteikšanos no dzelzs preparātiem. Smagākos gadījumos pielieto flebotomiju – regulāru asins noņemšanu, lai tādējādi samazinātu dzelzs koncentrāciju asinīs.

Dažreiz nepieciešama medikamentoza terapija, lai samazinātu dzelzs uzsūkšanos. Sirgstot ar šo kaiti, būtiski ir regulāri kontrolēt asins rādītājus, kā arī ievērot ārsta ieteikumus. Pareiza terapija palīdz mazināt simptomus un novērst slimības progresēšanu.

Profilakse un dzīvesveida ieteikumi

Lai mazinātu paaugstināta dzelzs līmeņa risku un saglabātu veselīgu līdzsvaru, jāievēro vairāki principi, kas palīdz kontrolēt dzelzs uzņemšanu un tā uzkrāšanos. 

  • Izvairīties no dzelzs preparātu lietošanas bez ārsta nozīmējuma. Tie var būt kaitīgi, ja nav bijis konstatēts dzelzs deficīts. 
  • Ierobežot sarkanās gaļas un aknu produktu lietošanu uzturā. Šie produkti satur daudz dzelzs un var veicināt tā uzkrāšanos. 
  • Ja ir aknu problēmas, atturēties no alkohola lietošanas. Alkohols veicina dzelzs uzkrāšanos aknās. 
  • Izvairīties no C vitamīna pārmērīgas lietošanas kopā ar dzelzi. Tas palielina dzelzs uzsūkšanos zarnās. 
  • Regulāri veikt veselības pārbaudes, īpaši tad, ja šī slimība ir ģimenes anamnēze. Agrīna diagnostika palīdz novērst komplikācijas. 
  • Iekļaut uzturā produktus, kas samazina dzelzs uzsūkšanos, piemēram, piena produktus un tēju. Šie pārtikas produkti var palīdzēt līdzsvarot dzelzs līmeni organismā. 

Kad meklēt medicīnisko palīdzību?

Ja ilgstoši jūtams nogurums, redzamas izmaiņas ādas krāsā, jūtami sirds ritma traucējumi, parādās locītavu sāpes bez skaidra iemesla vai novēro neizskaidrojamas svara izmaiņas, noteikti jādodas pie ārsta, lai pārrunātu iespējamos sūdzību cēloņus. Tāpat, būtiski konsultēties ar speciālistu, ja ģimenes vēsturē ir konstatēti dzelzs vielmaiņas traucējumi.  

Kopsavilkums

Paaugstināts dzelzs līmenis var izraisīt dažādas veselības problēmas, ja netiek savlaicīgi diagnosticēts un ārstēts. Biežākie cēloņi ir ģenētiski, bet arī uzturs un ārstēšanās ietekmē šo stāvokli. Pareiza profilakse un regulāra veselības uzraudzība var būtiski samazināt riskus. Paaugstināts dzelzs asinīs var radīt nopietnas veselības komplikācijas, tostarp bojājumus iekšējiem orgāniem, ja to neārstē savlaicīgi.

Lai gan biežākie iemesli ir ģenētiski, arī dzīvesveids un ikdienas uztura paradumi var ietekmēt dzelzs uzkrāšanos organismā. Diagnostika, kas veikta savlaikus, piemērota ārstēšana un profilaktiska rīcība palīdz uzturēt dzelzs līdzsvaru un saglabāt labu veselību ilgtermiņā.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk