7 agrīnie gripas simptomi, kurus nedrīkst ignorēt

Katru gadu aukstajā sezonā gripa izplatās, inficējot daudzus cilvēkus neatkarīgi no vecuma. Kā izteikti lipīga slimība, tā ātri izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas saslimušajai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Daži no pirmajiem gripas simptomiem kļūdaini var tikt uztverti par parastu nogurumu, saaukstēšanos vai kādu nenozīmīgu saslimšanu.

Laikus atpazīstot pirmos gripas simptomus, piemēram, bezspēku, izteiktas galvassāpes un kaulu laušanas sajūtu, iespējams novērst gripas komplikācijas, kas īpaši bīstamas ir personām ar pazeminātu imunitāti – senioriem, maziem bērniem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

Rakstā aplūkosim 7 agri pamanāmas gripas pazīmes, kuras konstatējot, jāvēršas pie ārsta, lai ne vien mazinātu gripas izplatīšanos, bet arī novērstu komplikācijas. 

1. Pēkšņs nogurums un nespēks

Ja notikusi inficēšanās ar gripu, drīz vien ir manāms izteikts bezspēks un izsīkums, kas atšķiras no ikdienas noguruma. Parasts nogurums veidojas un uzkrājas pamazām, turklāt pēc atpūtas tas parasti pāriet, taču, inficējoties ar gripu, jūtams pamatīgs bezspēks, kas nemazinās pat pēc atpūtas. Saslimušais jūtas pilnībā izsmelts un nespēj veikt savus ikdienas darbus. Nogurumam mēdz pievienoties arī gripai raksturīgā kaulu laušanas sajūta – spēcīgas sāpes ķermenī (locītavās, muskuļos). 

Piemēram, cilvēks pēc darba pārrodas mājās un jūtas izteikti noguris, lai gan diena nebija fiziski nogurdinoša. Pēkšņs nogurums ir viena no gripas agrīnajām pazīmēm, kas parasti rodas vēl pirms citu simptomu parādīšanās vai reizē ar tiem. Vēlāk seko arī paaugstināta temperatūra, muskuļu un galvas sāpes, reizēm arī sāpes acīs.  

Pamanot pirmos gripas simptomus, jāsazinās ar ārstu un jāuzsāk ārstēšanās mājas apstākļos, uzņemot daudz šķidruma un atpūšoties, jo tā iespējams atvieglot slimības gaitu un parūpēties par līdzcilvēku drošību.  

2. Paaugstināta temperatūra

Vēl viens no gripas agrīnajiem simptomiem ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Temperatūra robežā no 37.5 °C līdz 38 °C var liecināt, ka organisms uzsācis cīņu pret gripas vīrusu. Nereti cilvēki bezspēku un temperatūras paaugstināšanos, kas ir viegli atpazīstami agrīnie gripas simptomi, ignorē, jo uzskata, ka viņi ir tikai saaukstējušies. Diemžēl tas nozīmē, ka, turpinot ierastās dienas gaitas, viņi aplipina apkārtējos, jo slimnieks inficē citus uzreiz pēc simptomu parādīšanās un 5 līdz 7 dienas no saslimšanas sākuma.

Piemēram, no rīta cilvēks pamostas ar 37.4 °C temperatūru, un pāris stundu laikā tā jau ir paaugstinājusies līdz 38.3 °C. Šāds temperatūras pieaugums saslimušajam rada pamatīgu diskomfortu, svīšanu un drebuļus, un turpināt aktivitātes šādā situācijā parasti vairs nav iespējams. 

Izsīkums, kaulu laušanas sajūta un temperatūras paaugstināšanās nereti parādās kopā, un šie simptomi liecina, ka sākusies gripa. Rīkojoties līdz ar pirmajiem gripas simptomiem un konsultējoties ar ģimenes ārstu, var novērst smagu slimības gaitu, piemēram, pneimonijas attīstīšanos, vidusauss iekaisumu un hronisko slimību saasinājumu, kā arī nodrošināt ātrāku atlabšanu.

Ārsts, iespējams, ieteiks ne vien uzņemt daudz šķidruma un papildus uzņemt C un D vitamīnu, bet arī izmantot noteiktas zāles. Tās var būt, piemēram, homeopātiskās zāles Oscillococcinum vai pretvīrusu zāles Tamiflu. Šie līdzekļi visefektīvākie ir pirmajās gripas dienās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

3. Galvassāpes

Spēcīgas un pēkšņas galvassāpes ir bieži novērots agrīns gripas simptoms, kas parādās strauji un negaidīti drīz vien pēc inficēšanās. Gripas izraisītas galvassāpes atšķiras no citām galvassāpēm, ko mēdz izraisīt stress vai spriedze. Ar gripu inficētais var sūdzēties par sajūtu it kā galva būtu saspiesta, lai gan cilvēks ir pietiekami atpūties un nav piedzīvojis kādu stresa situāciju.  

Gripas radītas galvassāpes var izraisīt jutību pret gaismu un koncentrēšanās grūtības, padarot ikdienas uzdevumus neiespējamus. Galvassāpes parasti kombinējas ar citiem iepriekš minētajiem agrīnajiem gripas simptomiem, un šādā situācijā noteikt to, ka pie sliktās pašsajūtas vainīga gripa, ir diezgan viegli.

Piefiksējot šos simptomus, sasirgušajam jāsazinās ar ārstu un jāuzsāk ārstēšanās – atpūta, ūdens un tēju dzeršana, kā arī ārsta izrakstīto medikamentu lietošana. Jāatceras, ka gripa var izraisīt sarežģījumus, tādēļ pēc iespējas ātrāka ārstēšanās uzsākšana ir būtiska, lai mazinātu smagu slimības gaitu, novērstu komplikācijas un veicinātu ātrāku atveseļošanos. 

4. Muskuļu un locītavu sāpes

Gripa var izraisīt pēkšņas muskuļu un locītavu sāpes, kas rodas it kā bez acīmredzama iemesla. Atšķirībā no diskomforta pēc fiziskas slodzes, šīs sāpes pārņem visu ķermeni un tām bieži pievienojas kaulu laušanas sajūta un vispārējs nespēks. Saslimušajam var būt sajūta kā pēc ļoti intensīva, visu muskuļu grupu treniņa, lai gan sporta zāle nav apmeklēta. 

Muskuļu un locītavu sāpes bieži parādās dažu stundu laikā pēc inficēšanās, tāpat kā bezspēks un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šos simptomus izraisa imūnsistēmas reakcija uz gripas vīrusu. Cilvēkiem ar vāju imunitāti šie simptomi var būt izteiktāki.  

5. Sauss klepus

Sauss un kairinošs klepus ir viena no pazīmēm, kas atšķir gripu no parastas saaukstēšanās. Saaukstēšanās gadījumā klepus mēdz būt mitrs, bet gripai raksturīgs pastāvīgi sauss, traucējošs klepus, turklāt tas parādās līdz ar citiem gripas simptomiem (bezspēku, paaugstinātu temperatūru, galvas un muskuļu sāpēm). Inficētais cilvēks var just nepārejošu kakla kairinājumu un vēlmi klepot, un klepus ir bez krēpām. Sauss klepus gripas gadījumā ir īpaši bīstams, jo tā var inficēt apkārtējos pat tad, ja slimnieks vēl neizjūt citus simptomus.  

6. Sāpes kaklā un aizlikts deguns

Kakla sāpes un aizlikts deguns bieži tiek saistīts ar saaukstēšanos, taču šie simptomi ir raksturīgi arī gripai, ja pievienojas tādas pazīmes kā bezspēks, drudzis un muskuļu sāpes. Aizlikts deguns un iekaisis, sāpošs kakls gripas gadījumā var radīt diskomfortu un nedaudz apgrūtināt rīšanu vai elpošanu. Piemēram, cilvēks sūdzas par kņudinošu sajūtu kaklā un aizliktu degunu, un vienlaikus parādās arī muskuļu sāpes – šo visu pazīmju kopums liecina, ka sākusies gripa. 

7. Drebuļi un svīšana

Drebuļi un svīšana ir ierasta ķermeņa reakcija uz gripas vīrusu. Sasirgušajam ir auksti, viņš var sākt trīcēt, neskatoties uz atrašanos siltā telpā. Šim simptomam parasti pievienojas svīšana, turklāt tā sākas dažu stundu laikā pēc saslimšanas, jo ķermeņa temperatūra paaugstinās, lai cīnītos ar infekciju. Šis process var ilgt vairākas dienas.  

Kā izvairīties no gripas? 

No gripas vīrusa iespējams izvairīties, ievērojot dažus profilakses pasākumus – rūpējoties par savu imunitāti, bieži mazgājot rokas, vēdinot telpas un izvairoties no kontakta ar sasirgušiem cilvēkiem. Tā kā gripas vīrusi pastāvīgi mainās un attīstās, sezonālās gripas vakcīna katru gadu ir jāatjauno. Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā samazināt inficēšanās risku un izvairīties no smagas slimības gaitas. 

Gripa ir ļoti lipīga vīrusu infekcija, kas skar cilvēka elpceļus. Atpazīstot agrīnos gripas simptomus –paaugstinātu temperatūru, galvas un muskuļu sāpes, sausu klepu, kakla sāpes un drebuļus – var savlaikus reaģēt un uzsākt ārstēšanos, kas mazina nopietnu komplikāciju risku. Gripas gadījumā simptomu parādīšanās un slimības straujā attīstīšanās var notikt dažu stundu laikā, radot pēkšņu pašsajūtas pasliktināšanos. Seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kā arī bērni var just gripas simptomus ilgāk nekā pieaugušie bez veselības traucējumiem, jo viņu imūnsistēma ar šo vīrusu nespēj tikt galā tik veiksmīgi.