Kādi vitamīni nepieciešami bērniem un vai tie ir jādod papildus?

Runājot par augošu bērnu un pusaudžu organismiem nepieciešamajām uzturvielām, bieži vien rodas jautājums – vai papildus minerālvielas un vitamīni bērniem vispār ir jādod, ja bērns ir vesels, aktīvs un ēd vairāk vai mazāk pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu?

ASV un citās valstīs sintētiskie vitamīni un uztura piedevas tiek lietotas ļoti plaši, taču vairums Latvijas ārstu piekrīt uzskatam, ka bērnam nepieciešamās uzturvielas, tai skaitā arī vitamīni cik vien iespējams jācenšas uzņemt ar veselīgiem ikdienas pārtikas produktiem. Tomēr papildus vitamīnu lietošana netiek arī pilnībā noliegta, tikai ir skaidri jāsaprot konkrētā vitamīna nepieciešamība tieši jūsu bērnam. Vislabāk to noskaidrot, konsultējoties ar savu pediatru vai ģimenes ārstu.

Kādos gadījumos vitamīni bērniem visdrīzāk nepieciešami papildus?

Par nepieciešamību dot savai atvasei papildu vitamīnus un uztura bagātinātājus derētu aizdomāties un konsultēties ar ārstu, ja:

• Jūsu bērnam veselības problēmu, alerģijas vai citu iemeslu dēļ ir noteikta specifiska diēta, kas izslēdz kādu pārtikas produktu grupu;
• Bērns ir “izvēlīgais ēdājs” – daudz ko neēd, vai arī viņa uzturs ir vienveidīgs, tajā nav pietiekami daudz svaigu augļu, dārzeņu, piena produktu, zivju un gaļas;
• Esat veģetāriešu vai vegānu ģimene un arī bērns ēd šādu uzturu;
• Bērnam ir pazemināts svars;
• Bērns bieži slimo – vairāk kā 2 – 3 reizes gadā;
• Bērnam trūkst dzīvesprieka – vērojams pastiprināts nogurums, nomāktība, bālums, gremošanas problēmas.

Šādos gadījumos, iespējams, tiks ieteikti kādi kompleksie bērnu vitamīni, kuru sastāvā visbiežāk ir B, C, un D vitamīni, kā arī cinks, magnijs, varš, varbūt jods, selēns. Parasti multivitamīnus lieto vienu mēnesi, tad ņem pauzi.

Vitamīni imunitātei bērniem - vai tas ir nepieciešams

Jā, C vitamīna trūkums tiešām vājina imunitāti, un tā iemesls varētu būt pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš. Labi C vitamīna avoti ir ne tikai citrusaugļi, bet arī puķkāposti, brokoļi, zaļie salāti, zemenes, upenes, kivi, papaijas, ananāsi un mežrozīšu augļi. Papildus C vitamīnu var kursa veidā palietot, piemēram, pēc slimošanas.

D vitamīns jālieto papildus arī bērniem

Ziemeļu iedzīvotāju “sāpju bērns” - D vitamīns - mediķu ieskatā ir izņēmums. Dabiskā ceļā to uzņemt pietiekamā daudzumā un visu gadu mūsu platuma grādos praktiski nav iespējams, tāpēc to lietot papildus iesaka pilnīgi visiem, arī bērniem.

D vitamīns bērniem ir kritiski svarīgs arī tāpēc, ka bez tā organisms nespēj absorbēt uzņemto kalciju, kas savukārt augošajam organismam ir absolūti nepieciešams stipru kaulu, zobu un muskuļu attīstībai. Hronisks kalcija un D vitamīna trūkums bērnam rada risku saslimt ar rahītu. Ne visi vecāki zina, ka 1 līdz 3 gadu vecumā – aktīvākajā skeleta veidošanās fāzē, mazulim ir nepieciešama 7 reizes lielāka D vitamīna deva, nekā pieaugušajam, rēķinot proporcionāli ķermeņa svaram.

Tāpat ir svarīgi sekot līdzi, lai bērna uzturā būtu pietiekami daudz D vitamīnu saturošu produktu – zivis, piena produkti, olas, un lai bērns pēc iespējas vairāk laika pavadītu ārpus telpām.

Vai bērniem būtu jādod papildus kalcijs?  

Kalcijs bērna organismam ir ļoti svarīgs, un ir jāseko līdzi, vai tā bērna uzturā ir pietiekami. Vecmāmiņu slavenais teiciens “Ēd biezpienu!” ir pilnīgi pareizs - labākie kalcija avoti bērnam ir nesaldināti piena produkti – piens, kefīrs, jogurts, tas pats biezpiens. Ieteicami ir arī Brazīlijas rieksti, mandeles, sezama sēklas, kā arī pākšaugi – baltās un sarkanās pupiņas, turku zirņi. Ja jums šķiet, ka bērna uzturā šo produktu ir par maz, konsultējieties ar ģimenes ārstu par papildus kalcija uztura bagātinātāju lietošanu.

Uzmanieties no vitamīnu pārdozēšanas!

Lietojot vitamīnus bērniem, ļoti svarīgi ir nepārsniegt ieteicamo dienas devu, jo bērniem pārdozēšanas sekas var būt daudz nopietnākas, nekā pieaugušajiem. Ļoti iespējams, būs alerģiska ādas reakcija, bet smagākos gadījumos pārdozēti vitamīni bērniem var būt arī toksiski. Īpaši jāuzmanās ar taukos šķīstošajiem vitamīniem A, D, E un K.

Īpaši uzmanīgiem vecākiem būtu jābūt, ja vitamīni bērniem ir konfektīšu, gumijlācīšu un tamlīdzīgos formātos. Tie ir garšīgi, bērni var tos uztvert kā konfektes, un viegli aizrauties. Vislabāk vitamīnus turēt bērniem nepieejamā vietā un ik dienu izsniegt tik, cik norādīts instrukcijā.

Svarīgākie vitamīni pusaudžiem

Pusaudžu posma īpatnības ir saistītas ar pieaugšanas jeb pubertātes posmu, kura laikā iestājas arī pēdējais augšanas periods – meitenēm tas parasti notiek 10 – 12 gadu vecumā, bet zēniem dažus gadus vēlāk – apmēram 12 – 14 gadu vecumā. Lai normāli attīstītos un funkcionētu nervu un hormonālā sistēma, svarīgi, lai šajā posmā pusaudzim nepietrūktu B grupas vitamīnu, magnija, cinka, kalcija un dzelzs.

Sekot līdzi dzelzs līmenim īpaši svarīgi ir meitenēm, jo, sākoties mēnešreizēm, viņas dzelzi zaudē un tā trūkums var novest pie anēmijas un pavājinātas imūnsistēmas darbības. Meitenes var sūdzēties par nogurumu, nespēku, miegainību un galvassāpēm.

Pusaudžu organismā nedrīkst trūkt arī kalcija, jo pubertātes laikā joprojām veidojas un nostiprinās kaulu struktūra.

Saspringta mācību gada laikā pusaudzim var noderēt  B grupas vitamīni B6 un B12, kas veicina normālu nervu sistēmas darbību, psiholoģiskās funkcijas,  palīdz mazināt nogurumu un nespēku.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!