Bronhīts - kā atpazīt simptomus un ārstēt tos savlaicīgi?

Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums - elpceļu slimība, kas skar bronhus un traucē gaisa plūsmai plaušās. Tas var būt akūts vai hronisks, un to var izraisīt gan vīrusu un baktēriju infekcijas, gan arī dūmi un putekļi. Biežāk ar bronhītu slimo ziemā, un tas ir saistīts ar saaukstēšanos. Akūts bronhīts sākas pēkšņi, bet hronisks - ieilgst un atkārtojas. Lai novērstu sarežģījumus, svarīgi saprast, kas ir bronhīts, kādi ir bronhīta simptomi un kā rīkoties, lai novērstu komplikācijas. 

Kādi ir biežākie bronhīta simptomi?

• Spēcīgs klepus (bieži ar krēpām). Viena no galvenajām bronhīta pazīmēm ir klepus. Tas sākumā var būt kā sauss klepus, bet vēlāk kļūt par mitru klepu ar krēpām. Akūts bronhīts var būt intensīvāks, izteiktāks no rītiem. Ja klepošana noris ilgstoši, tas var radīt sāpes aiz krūšu kaula, kā arī nogurumu. 
• Apgrūtināta elpošana. Bronhīta gadījumā ir traucēta gaisa plūsma, var rasties klepus epizodes ar elpas trūkumu, īpaši lielākas slodzes apstākļos. Tas, iespējams, liecina par izteiktu bronhu kairinājumu, un šie simptomi nereti mazinās siltā, mitrā gaisā.
• Spiediena sajūta krūtīs. Ne vienmēr bronhīta situācijā ir jūtamas sāpes, reizēm ir nepatīkama smaguma sajūta aiz krūšu kaula, kas var pastiprināties klepojot. Tas ir saistīts ar bronhu iekaisumu un pastiprinātu klepus refleksu. 
• Paaugstināta temperatūra. Temperatūra var būt normāla vai paaugstināta. Akūts bronhīts nereti iet roku rokā ar nelielu drudzi, īpaši sākumā. Ļoti augsta temperatūra var norādīt uz plaušu karsoņa iespējamību. 
• Nespēks un nogurums. Līdz ar bronhītu bieži novēro vispārēju nespēku un galvassāpes, var būt arī miegainība. Tā ir dabiska organisma reakcija uz iekaisumu, un šāds stāvoklis var saglabāties pat pēc klepus mazināšanās. 
• Sēkšana elpojot. Sīki svilpieni jeb sēkšana dzirdama, kad ir bronhu sašaurinājums. Tas mēdz būt izteiktāks naktīs, auksta gaisa apstākļos un pēc aktīvākas slodzes, un to var mazināt inhalācijas vai medikamenti - bronhodilatatori. 

Simptomi var būt līdzīgi kā saaukstēšanās un gripas gadījumā, bez tam bronhīts bieži sākas ar iesnām un kakla kairinājumu, un ja klepus ir ilgāks par parastu saaukstēšanos, tas ir signāls, ka jāsazinās ar savu ārstu. 

Hroniskais bronhīts - kā tas atšķiras?

Hronisks bronhīts var būt arī ilgstošs stāvoklis, kas turpinās vairākus mēnešus un vismaz divus gadus pēc kārtas. To parasti izraisa smēķēšana vai ilgstoša saskare ar kaitīgiem dūmiem un putekļiem - tie ir faktori, kas katru dienu kairina bronhu gļotādas.  

Salīdzinot ar akūtu bronhītu, hroniska bronhīta simptomi ir noturīgāki - pastāvīgs klepus ar krēpām un biežas klepus epizožu saasināšanās. Elpas trūkumu provocē pat neliela slodze. Tas ir stāvoklis, kam nepieciešama pastāvīga uzraudzība, jo var attīstīties plaušu funkciju pasliktināšanās, īpaši ilgstošiem smēķētājiem.

Akūta bronhīta gadījumā pie vainas parasti ir infekcija. Akūts bronhīts parasti ilgst dažas nedēļas un vairumā gadījumu tas izzūd bez nopietnām sekām, ja tiek nodrošināta atbilstoša atpūta un aprūpe. Savukārt hronisks bronhīts nozīmē, ka iekaisums bronhos saglabājas ilgstoši un var pakāpeniski progresēt, pasliktinot plaušu darbību. Hronisku bronhītu sarežģītu dažkārt padara bronhiālās astmas pazīmes, un akūta saasinājuma gadījumā tas izpaužas ar strauju simptomu pastiprināšanos. Hroniskais bronhīts var izveidoties no neizārstēta akūta bronhīta. Lai uzlabotu stāvokli, nepieciešams atmest smēķēšanu, mazināt putekļu ietekmi un regulāri apmeklēt ārstu. 

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pie akūta bronhīta papildu izmeklējumi parasti nav nepieciešami, bet, ja slimības gaita pasliktinās, ārsts veic papildu izmeklējumus. Ja ir klepus ilgāk par 10 dienām vai tas kļūst smagāks, vai ja to pavada augsta temperatūra, ir izteikts elpas trūkums, jūtamas sāpes krūtīs vai parādās asiņainas krēpas, noteikti jāsazinās ar ārstu. Ja klepus saistīts ar apgrūtinātu elpošanu miera stāvoklī, izteiktu nespēku vai apjukumu, steidzami jāzvana neatliekamajai palīdzībai.  

Būtiski neatlikt saziņu ar ārstu cilvēkiem ar hroniskām slimībām, bērniem, kā arī senioriem, jo bronhīts šajās vecuma grupās var noritēt smagāk. Konsultācija nepieciešama arī tad, ja rodas aizdomas par plaušu karsoņa attīstību, ja parādās sāpes aiz krūšu kaula vai strauji pasliktinās vispārējais stāvoklis.  

Šaubu gadījumā drošāk ir pārbaudīties un aprunāties ar ārstu, nekā ignorēt signālus, kas var liecināt par nopietnāku veselības problēmu. 

Kā notiek bronhīta diagnostika?

Diagnozi nosaka ārsts, balstoties uz sūdzībām un izmeklēšanu. Ārsts novērtē simptomus, cik ilgi tie turpinās un vai klepus kļūst produktīvs jeb atkrēpojas. Ārsts klausās elpceļus ar stetoskopu, pārliecinoties par iespējamo sēkšanu un trokšņiem, kas ir pazīme, ka ir bronhu sašaurinājums.  

Lai izslēgtu plaušu karsoni, iespējams, jāveic krūškurvja rentgens, kā arī krēpu analīzes, ja ir aizdomas par baktērijām. Dažreiz jānodod arī asins analīzes un jāveic skābekļa piesātinājuma mērījums. Galvenais mērķis ir atšķirt akūtu bronhītu no citiem stāvokļiem un laikus atpazīt situācijas, kad iespējama pneimonija. 

Efektīvas ārstēšanas iespējas

Atveseļošanās mājas apstākļos

Mājas režīms ir ārkārtīgi svarīgs: atpūta, silti dzērieni un pietiekami mitrs gaiss telpās, jo tas samazina kairinājumu. Ieteicams izvairīties no smēķēšanas un pasīvas dūmu iedarbības, jo bronhīts ir jutīgs pret kairinātājiem. Ingvera tēja un medus ar siltu ūdeni var atvieglot kakla kasīšanās sajūtu, bet jāņem vērā, ka tas neatrisinās iekaisuma cēloni.  

Klepus ir dabisks attīrīšanās mehānisms un var saglabāties vairākas nedēļas - akūts bronhīts ir ilgāks par vienkāršu saaukstēšanos, tomēr pakāpeniski tas mazinās. Sasirgušajam jādzer pietiekami daudz šķidruma, jāuzturas labi izvēdinātās telpās un jāguļ ar nedaudz paceltu galvgali, lai mazinātu nakts klepu. Ja simptomu dēļ tiek traucēta ikdiena, to vajadzētu apspriest ar ārstu. 

Medikamenti

Pie akūta bronhīta antibiotikas bieži vien nav vajadzīgas, jo slimību var izraisīt vīrusi. Tomēr, ārsts var nozīmēt pretklepus līdzekļus vai bronhodilatatorus, ja simptomi ir smagi vai ir saklausāma sēkšana. Ja temperatūra ir paaugstināta, palīdzēt var pretdrudža un pretsāpju zāles, tomēr medikamenti jālieto tikai pēc ārsta norādījumiem. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Dabiskie līdzekļi un zāļu tējas

Liepziedu tēja, ingvers, salvija, citrons un medus ar siltu ūdeni var būt noderīgi, slimojot ar bronhītu, jo siltie dzērieni mīkstina kaklu un atvieglo klepu. Tie neārstē pašu iekaisumu, bet ir labs atbalsts atveseļošanās laikā, kā arī palīdz uzturēt šķidruma balansu. Jāizvairās no kairinošiem un pārāk karstiem dzērieniem. 

Kas nav ieteicams?

Bez ārsta norādēm nav ieteicams lietot zāles vai profilaktiski uzsākt dzert antibiotikas. Ja pašsajūta ir slikta, organismam vajag laiku, lai atjaunotos, tādēļ nespied sevi sportot un doties uz darbu un neveic darbu putekļainā vidē, jo tad bronhīts var pastiprināties. Tāpat nevajadzētu smēķēt vai atrasties telpās ar dūmiem, nav ieteicams ilgstoši uzturēties arī aukstā un mitrā vidē, jo tā var veicināt iekaisumu. Ja klepus pasliktinās un parādās asiņainas krēpas vai augsta temperatūra, nevilcinies apmeklēt ārstu.  

Bronhīts var skart ikvienu, bet, ja tas tiek atpazīts laikus, to var efektīvi ārstēt. Galvenais ir nepalaist garām tādus simptomus kā, piemēram, ilgstošs klepus, bezspēks un apgrūtināta elpošana. Laikā uzsākta ārstēšana nozīmē ātrāku atveseļošanos, bet novēlota rīcība var radīt komplikācijas. Tāpēc ir svarīgi ne tikai ārstēt slimību, bet arī ikdienā veikt profilaktiskus soļus, lai stiprinātu elpošanas sistēmu. Rūpējies par plaušu veselību ilgtermiņā: nesmēķē, vēdini telpas un sargies no kairinātājiem. Profilaktiski pasākumi palīdz samazināt risku, ka bronhīts attīstīsies vai atkārtosies!