Kāds ir normāls cukura līmenis asinīs un kā to izmērīt?

Cukura līmenis asinīs ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Glikoze ir galvenais enerģijas avots, ko ķermenis izmanto ikdienas darbībām – gad domāšanai, gan fizisku darbību veikšanai. Ja glikozes līmenis ir pārāk augsts vai zems, tas var izraisīt dažādas veselības problēmas un ietekmēt pašsajūtu. Lai laikus pamanītu novirzes un rīkotos, jāizprot, kāds tad ir optimāls cukura līmenis, kas to ietekmē un kā to pareizi izmērīt. 

Kas ir cukura līmenis asinīs?

Cukura līmenis asinīs jeb glikozes līmenis apzīmē to, cik daudz glikozes atrodas asinīs konkrētajā brīdī. Glikoze ir ogļhidrātu šķelšanās gala produkts, ko organisms iegūst no pārtikas – īpaši no cukura un cietes. Tā kalpo kā galvenais enerģijas avots šūnām, īpaši smadzenēm un muskuļiem. 

Lai glikozes līmenis būtu sabalansēts, organisms ražo hormonus, piemēram, insulīnu, kas palīdz glikozei nokļūt šūnās. Ja šis mehānisms darbojas nepareizi, glikozes līmenis asinīs var kļūt pārāk augsts (hiperglikēmija) vai pārāk zems (hipoglikēmija). Abas situācijas var radīt nopietnas veselības kaites. Tāpēc ikvienam būtu vērtīgi sekot līdzi savam cukura līmenim un saprast, kā tas ietekmē enerģiju, noskaņojumu un vispārējo labsajūtu. 

Kāds ir normāls cukura līmenis asinīs?

Normāls cukura līmenis ir atkarīgs no laika, kad tiek veikts mērījums – tukšā dūšā vai pēc ēšanas. Tukšā dūšā (vismaz 8 h pēc pēdējās ēdienreizes) normāls glikozes līmenis asinīs pieaugušajiem ir no 3,9 līdz 5,5 mmol/l. Nedaudz augstāks rādījums (līdz 6,0 mmol/l) dažkārt tiek uzskatīts par pieņemamu, bet rādītāji virs 6,1 mmol/l jau var liecināt par prediabētu. Prediabēts ir stāvoklis, kad glikozes apjoms ir paaugstināts, bet tas vēl nav tik augsts, lai diagnosticētu diabētu. 

1–2 stundas pēc paēšanas glikozes līmenis parasti paaugstinās. Normālais diapazons pieaugušajiem ir līdz 7,8 mmol/l. Ja rādījums pārsniedz 11,1 mmol/l, tas var norādīt uz cukura diabētu. 

Bērniem cukura līmenis ir nedaudz zemāks. Nepaēdušam bērnam tas parasti ir no 3,3 līdz 5,5 mmol/l, bet pēc ēšanas – līdz 7,0 mmol/l. Jebkurā gadījumā, regulāras novirzes no normas jāvērtē kopā ar speciālistu. 

Kad cukura līmenis tiek uzskatīts par paaugstinātu vai pazeminātu?

Paaugstināts cukura līmenis asinīs jeb hiperglikēmija tiek konstatēts, ja: 

• tukšā dūšā rādījums pārsniedz 6,1 mmol/l; 

• 1–2 h pēc ēšanas pārsniedz 7,8–11,1 mmol/l (robežlīnija starp prediabētu un diabētu); 

• vairāk nekā 11,1 mmol/l jebkurā laikā uzskatāms par iespējamu diabētu. 

Hiperglikēmijas simptomi var ietvert pastiprinātas slāpes, biežu urinēšanu, nogurumu un neskaidru redzi. 

Zems cukura rādījums asinīs jeb hipoglikēmija ir tad, ja glikozes līmenis nokrītas zem 3,9 mmol/l. Ja tas nokrītas zem 3,0 mmol/l, stāvoklis kļūst bīstams. Simptomi var būt reibonis, trīce, svīšana, apjukums un pat samaņas zudums. Šādos gadījumos ir nepieciešama tūlītēja rīcība, piemēram, ātri uzņemot ogļhidrātus. Ilgstoša vai atkārtota hipoglikēmija var radīt nopietnas sekas, tostarp smadzeņu darbības traucējumus. 

Gan pārāk augsts, gan pārāk zems cukurs norāda uz nepieciešamību rīkoties – novērot, īstenot dzīvesveida maiņu un uzsākt ārstēšanu. Ja novirzes atkārtojas, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. 

Kā izmērīt cukura līmeni asinīs?

Cukura līmeni asinīs var izmērīt divos veidos:

• mājas apstākļos ar glikometru;
• veicot asins analīzes laboratorijā. 

Glikometrs ir neliela ierīce, kas nosaka glikozes līmeni kapilārajās asinīs. Lai to izmantotu, ar speciālu adatiņu (lanceti) tiek paņemts asins piliens no pirksta, uzpilināts uz testa strēmelītes un ievietots īpašā ierīcē. Rezultāts tiek parādīts dažu sekunžu laikā. Šī metode ir ātra un ērta, īpaši ērta tiem cilvēkiem, kuriem ir konstatēts diabēts. 

Daudz precīzāku rezultātu ataino asins analīzes, veicot glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā vai arī glikozes tolerances testu. To visbiežāk nozīmē ārsts, ja ir aizdomas par prediabētu vai diabētu. Glikozes tolerances testu nereti iesaka veikt grūtniecēm, lai atklātu gestācijas diabētu jeb grūtniecības laikā radušos cukura diabētu. Tas palīdz novērtēt, kā organisms pārstrādā glikozi, un laikus uzsākt nepieciešamo ārstēšanu un dzīvesveida korekcijas.  

Priekšrocības: mājās veicamā metode ar glikometru ir ērtāka, taču laboratoriskā – precīzāka. Iespējamie metodes trūkumi: glikometrs var būt mazāk precīzs; laboratorijas analīzes bez nosūtījuma ir pieejamas par maksu. Glikozes tolerances tests praktiski vienmēr tiek veikts ar ārsta norādījumiem, jo paredz medicīnisku uzraudzību un interpretāciju. 

Kā sagatavoties cukura līmeņa mērīšanai?

Lai iegūtu precīzu cukura līmeņa rādījumu, svarīgi ievērot dažus sagatavošanās noteikumus.

• Ja mērījums tiek veikts tukšā dūšā, 8–12 stundas iepriekš neko neēst un nedzert neko, izņemot ūdeni. Kafija, tēja, sulas un pat košļājamā gumija var ietekmēt rezultātu. 
• Pirms mērījuma jāizvairās no intensīvas fiziskas slodzes, alkohola un stresa situācijām, jo arī tas var mainīt glikozes līmeni asinīs. Tāpat nav ieteicama arī smēķēšana. 
• Ja mērījums tiek veikts pēc ēdienreizes, svarīgi precīzi fiksēt, cik ilgs laiks pagājis kopš maltītes apēšanas. Regulāri mērījumi vienādos apstākļos palīdz iegūt objektīvu priekšstatu par cukura līmeņa dinamiku. 

Ko darīt, ja cukura līmenis ir pārāk augsts vai zems?

Ja cukurs asinīs ir pārāk augsts, svarīgi izvērtēt – tas ir tikai šajā reizē vai tomēr atkārtojas regulāri. Augsta glikozes līmeņa gadījumā ieteicams: 

• ierobežot ogļhidrātu daudzumu uzturā; 

• palielināt fizisko aktivitāšu līmeni; 

• sekot līdz svaram; 

• samazināt stresu. 

Ja analīzēs noteiktie rādījumi atkārtojas, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu papildu izmeklējumus, izvērtētu nepieciešamību pēc ārstēšanas un dzīvesveida, kā arī diētas maiņas. Savukārt, ja cukura līmenis ir pārāk zems, svarīgi nekavējoties uzņemt ātri iedarbīgus ogļhidrātus, piemēram, glikozes tableti, sulu vai medu. Pēcāk jāuzrauga veselības stāvoklis un, ja simptomi nepāriet, jāmeklē medicīniskā palīdzība. Abos gadījumos nedrīkst ignorēt simptomus – ilgstošas novirzes no normas var radīt nopietnas komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, nervu bojājumus un samaņas zudumu. 

Kā uzturēt veselīgu cukura līmeni asinīs?

Lai glikoze saglabātos normas robežās, svarīga loma ir veselīgiem dzīvesveida paradumiem. 

• Uzturs – ieteicams izvēlēties produktus ar zemu glikēmisko indeksu, piemēram, pilngraudu produktus, dārzeņus un pākšaugus. Jāizvairās no cukurotiem dzērieniem, saldumiem un balto miltu izstrādājumiem. 
• Fiziskās aktivitātes – regulāras kustības ikdienā palīdz uzlabot insulīna jutību un samazina cukura līmeni asinīs. Pat 30 minūšu pastaiga var sniegt pozitīvu efektu. 
• Stress un miegs – gan hronisks stress, gan miega trūkums var izraisīt hormonālas izmaiņas, kas paaugstina glikozes līmeni. 
• Svarīgi arī regulāri mērīt cukura līmeni, ja cilvēkam konstatēts paaugstināts risks – liekais svars, ģimenes anamnēze vai analīzēs agrāk novērotas novirzes. 

Cukura līmenis asinīs ir būtisks veselības rādītājs, kam jāpievērš uzmanība ikvienam – ne tikai diabēta pacientiem. Saprotot, kas ir normāls rādījums un kā to precīzi izmērīt, iespējams savlaicīgi novērst nopietnus veselības riskus. Regulāra uzraudzība, veselīgs dzīvesveids un sadarbība ar ārstu ir galvenie soļi ceļā uz stabilu un labu pašsajūtu. Ja parādās kādas sūdzības vai pastāv riska faktori, ieteicams veikt cukura līmeņa pārbaudi un sekot ārsta norādēm.