Vējbakas simptomi un efektīvākās ārstēšanas metodes

Vējbakas ir ļoti lipīga slimība, kas nav tikai izsitumi. Tā ir nopietna vīrusu infekcija ar raksturīgiem simptomiem un skaidru ārstēšanas pieeju. Šī infekcijas slimība izplatās gaisa pilienu ceļā un ir viegli nododama no cilvēka uz cilvēku pat tad, ja slimnieks vēl nejūt izteiktus simptomus. Vējbakām ir tipiska gaita - sākot no nelielas pašsajūtas pasliktināšanās līdz specifiskiem ādas bojājumiem, kuri parasti izraisa niezi un diskomfortu.

Lai gan pārsvarā šī slimība norit vieglā formā (īpaši bērnībā), pieaugušajiem slimība var būt daudz smagāka. Raksta mērķis ir palīdzēt saprast, kā atpazīt šo slimību un kā rīkoties, lai mazinātu simptomus un izvairītos no iespējamām komplikācijām.  

Kā rodas vējbakas?

Vējbakas izraisa vīruss, kas viegli izplatās gaisā, nonākot organismā pēc saskares ar slimu personu vai tās lietotajiem priekšmetiem. Pirmajās dienās slimība var maldināt - parādās viegls drudzis, galvassāpes un nogurums, kas atgādina parastu saaukstēšanos. Šajā posmā vēl nav redzami izsitumi, tāpēc cilvēks var neapzinoties slimību, turpināt kontaktēties ar citiem un inficēt apkārtējos. Pēc pāris dienām uz ķermeņa parādās sarkani plankumi, kas ātri pārvēršas sīkos pūslīšos ar šķidrumu, kas ir tipiska pazīme, ka organisms cīnās ar infekciju. Šie pūslīši pēc laika pārsprāgst un pārvēršas krevelēs, kas nozīmē, ka slimība tuvojas noslēgumam.  

Izsitumu parādīšanās parasti notiek viļņveidīgi - jauni izsitumi rodas vairākas dienas pēc pirmo simptomu sākuma, tāpēc bērns vai pieaugušais ar vējbakām var justies slikti ilgāku laiku. Tā kā vējbakas ir ļoti lipīgas, saslimt var arī cilvēki ar stipru imunitāti, ja tie nav iepriekš pārslimojuši infekciju vai bijuši vakcinēti. Vīruss spēj izplatīties pat no istabas uz istabu, ja ir cieša saskarsme ar slimu personu. 

Galvenie vējbaku simptomi

Vējbaku simptomi parasti ilgst 7-10 dienas, un to intensitāte atkarīga no vecuma, imunitātes un veselības stāvokļa. 

• Sarkani plankumi, kas pārvēršas ūdeņainās pumpās, vēlāk krevelēs - sākotnēji uz ādas parādās sīki, sarkani punktiņi, kas ātri kļūst par pūslīšiem, kuri piepildīti ar šķidrumu. Uz ķermeņa tie var atrasties dažādās stadijās vienlaikus. Tie niez un dažkārt ir sāpīgi.

• Izsitumi izplatās - sākas uz sejas, tad uz ķermeņa - vispirms izsitumi rodas uz sejas un krūtīm, pēc tam tie pāriet uz muguru, rokām, kājām un pat mutes gļotādu. Šis izplatīšanās process var būt ļoti straujš un dažkārt skar intīmās zonas. 

• Nieze - bieži visnepatīkamākais simptoms - nieze var būt tik izteikta, ka ir grūti gulēt un nekasīt pumpu vietas. Kasīšana var izraisīt infekciju un rētu risku. 

• Drudzis (līdz 38-39 °C) - paaugstināta ķermeņa temperatūra bieži parādās pirms izsitumiem un var saglabāties vairākas dienas. Drudzis norāda, ka organisms cīnās ar slimību, bet tas var radīt papildu diskomfortu. 

• Vispārējs nespēks un apetītes zudums - kopā ar drudzi bieži novērots arī nogurums, galvassāpes, kā arī nevēlēšanās ēst. Tā ir normāla organisma aizsargreakcija, taču jāuzrauga, lai cilvēks uzņem pietiekami daudz šķidruma. 

Vai ar vējbakām slimo tikai bērni?

Lielākoties vējbakas izslimo bērnībā, parasti līdz skolas gadu vecumam, kad organisms iegūst imunitāti uz mūžu. Tomēr pieaugušajiem slimības gaita parasti ir daudz smagāka un prasa lielāku piesardzību. Pieaugušajiem, slimojot ar vējbakām, ir augstāka temperatūra, vairāk izsitumu un lielāks risks uz komplikācijām, piemēram, pneimoniju un ādas infekcijām.  

Vējbakas pieaugušā vecumā mēdz būt bīstamas, jo vīruss spēj ietekmēt arī citus orgānus. Dažos gadījumos pieaugušajiem nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, īpaši situācijās, ja ir novājināta imunitāte. Piesardzīgām jābūt arī grūtniecēm, jo saslimšana ar vējbakām var radīt riskus arī nedzimušajam bērnam. Pieaugušie, kuri nav pārliecināti, vai ir izslimojuši šo slimību, un nav saņēmuši vakcināciju, kā profilaktisku pasākumu var apdomāt vakcinēšanos. 

Kā ārstēt vējbakas mājas apstākļos?

Ārstēšana galvenokārt ir vērsta uz simptomu mazināšanu, jo antibiotikas nav efektīvas pret vīrusiem, tādēļ to lietošana šajā gadījumā nav nepieciešama. Ir vairāki veidi, kā palīdzēt sev vai bērnam, slimojot ar vējbakām: 

1. skatīties, lai pumpas netiktu kasītas - savainojot un sakasot ādu, iespējams izraisīt infekciju un veicināt rētu rašanos, tāpēc bērniem ieteicams nogriezt īsus nagus un, ja nepieciešams, uzvilkt kokvilnas cimdus; 
2. lietot pretniezes līdzekļus - speciālas ziedes vai losjonus, ko iesaka ārsts, lai mazinātu ādas kairinājumu un novērstu pastāvīgu kasīšanos; 
3. pretdrudža līdzekļi - ibuprofēns un paracetamols (tikai pēc ārsta ieteikuma) palīdz mazināt paaugstinātu ķermeņa temperatūru un uzlabo pašsajūtu; 
4. viegls un elpojošs apģērbs - kokvilnas apģērbs palīdz izvairīties no pārmērīgas svīšanas un ādas kairinājuma, kas var vairot niezi; 
5. regulāra šķidruma uzņemšana - pietiekams ūdens patēriņš un gaļas vai dārzeņu buljoni palīdz uzturēt organismu stipru, īpaši tad, ja ir paaugstināta temperatūra. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Kad jādodas pie ārsta?

Lai gan vairumā gadījumu ārstēšana notiek mājās, ir gadījumi, kad vajadzīga ārsta palīdzība un ātra reakcija. 

• Izsitumi struto vai kļūst ļoti sāpīgi - tas var būt infekcijas signāls, kas prasa medikamentozu ārstēšanu. 

• Temperatūra ilgstoši virs 39 °C - var nozīmēt, ka slimība norisinās smagi, it sevišķi tad, ja drudzis nemazinās ar pretdrudža līdzekļiem. 

• Apjukums, grūtības elpot un koordinācijas traucējumi - šie simptomi ir nopietni un var norādīt uz komplikācijām, kas jāārstē stacionārā. 

• Aizdomas par vējbakām pieaugušajam vai jaundzimušajam - šādos gadījumos slimības gaita parasti ir smagāka un kļūst bīstama. 

Ja rodas šie simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu, taču nav uzreiz jādodas uz slimnīcu. Ārsts sarunas laikā izvērtēs, vai nepieciešama papildu izmeklēšana un ārstēšana.

Vējbaku komplikācijas var būt gan encefalīts, gan meningīts, gan smagas asins slimības, piemēram, zems trombocītu skaits, kas var izraisīt spontānu asiņošanu. Šīm komplikācijām var sekot arī ļoti smaga pneimonija, kas būtiski apdraud veselību.

Vai ir vakcīna pret vējbakām?

Vakcinācija pret vējbakām ir efektīvs veids, kā izvairīties no smagas slimības gaitas. Vējbaku vakcīna nav obligāta, taču to rekomendē bērniem, kas vēl nav vējbakas pārslimojuši, kā arī pieaugušajiem, kuriem nav izveidojusies imunitāte pret vējbakām (nav izslimojuši bērnībā). 

Vakcinācija ir īpaši svarīga cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un hroniskām slimībām, jo tā ievērojami samazina smagas slimības gaitas risku. Vakcīna palīdz organismam atpazīt vīrusu un mobilizēt aizsargspējas, lai inficēšanās gadījumā, tas spētu cīnīties daudz ātrāk. Lai gan ne vienmēr vakcīna pilnībā pasargā no saslimšanas, tā var mazināt komplikācijas un slimības ilgumu. Konsultācija ar ārstu palīdzēs pieņemt pareizo lēmumu par vakcināciju un noskaidrot, kad ir labākais laiks to veikt. 

Vējbakas ir ļoti lipīga un bieži sastopama slimība, kas parasti vieglā formā norit bērnībā, taču pieaugušā vecumā tā mēdz noritēt smagāk un ar augstāku komplikāciju risku. Zinot, kas ir vējbaku galvenie simptomi un kā rīkoties, iespējams mazināt slimības radīto diskomfortu un pasargāt savu un apkārtējo veselību. Savlaikus konsultējoties ar ārstu, rūpējoties par higiēnu un apsverot vakcinācijas iespējas, var pasargāt sevi un tuviniekus no smagas slimošanas.