Galvassāpju veidi un ieteikumi to mazināšanai

Galvassāpju veidi un ieteikumi to mazināšanai

Pastāv dažādi galvassāpju veidi, un ikviens ir saskāries ar kādu no tiem vismaz reizi dzīvē. Galvassāpes ne tikai rada fizisku diskomfortu, bet var ietekmēt arī koncentrēšanās spējas, ikdienas produktivitāti, psiholoģisko veselību un dzīves kvalitāti.

Galvassāpes var būt dažādas – spiedošas, pulsējošas, durošas vai velkošas, un to cēloņi var atšķirties. Biežākie galvassāpju cēloņi ir stress, miega trūkums, šķidruma trūkums, muskuļu saspringums, migrēna, vitamīnu un minerālvielu deficīts, hormonālās svārstības, kā arī iegūtas vai iedzimtas ķermeņa īpatnības.

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, kur tieši sāp galva, cik ilgi sāpes turpinās un kādi citi simptomi tās pavada. Rakstā apskatīsim galvenos galvassāpju veidus, to pazīmes, iespējamos cēloņus un ieteikumus sāpju mazināšanai. 

Kāpēc sāp galva?

Galvassāpes ir viena no biežākajām veselības problēmām, ar ko cilvēki saskaras dažādos dzīves posmos. Svarīgi laikus vērsties pie ārsta, kas izvērtēs veselību, nozīmēs nepieciešamās analīzes un izmeklējumus, lai izslēgtu patoloģijas, traumas vai citas dzīvībai bīstamas slimības. Tas palīdz noteikt galvassāpju veidu, biežumu un intensitāti. Atkarībā no cēloņa galvassāpes iedala primārajās un sekundārajās. 

Primārās galvassāpes 

Galvassāpes, kas nav saistītas ar kādu slimību vai traumu, tāpēc veicot papildu izmeklējumus vai analīzes, primārā tipa galvassāpēm noteikt konkrētu iemeslu ir grūti. Lai gan primārās galvassāpes var būt ļoti spēcīgas un lielā mērā ietekmēt kopējo dzīves kvalitāti, tās neliecina par nopietnu un dzīvībai bīstamu slimību. 

Pie primārajām galvassāpēm pieskaitāma migrēna, saspringuma jeb tenesijas tipa galvassāpes un retāk izplatītās trigeminālās autonomās galvassāpes, piemēram, kūlīšu jeb klastera tipa galvassāpes un trigeminālā neiralģija jeb šaujošas sāpes sejas apvidū. 

Sekundārās galvassāpes 

Sekundārās galvassāpes ir saistītas ar kādu citu slimību vai traumu. Tās var izraisīt gripa, akūtas augšējo elpceļu un citas infekciju saslimšanas, trijzara nerva neiralģija, zobu nervu iekaisums, deguna un blakusdobuma patoloģijas, hormonālie traucējumi, asinsvadu slimības un kakla muskulatūras saspringums vai iekaisums, mugurkaula kakla daļas deformācija, nervu saknīšu saspiešanās u. c. 

Sekundārās galvassāpes var izraisīt arī toksisku vielu ietekme, pārmērīga medikamentu lietošana, alkohols un smēķēšana. Arī galvassāpes, kas tiek novērotas slimojot ar psihiskām saslimšanām, tiek klasificētas kā sekundārās galvassāpes. 

Kādi ir galvassāpju veidi un kā tos mazināt?

Pastāv dažādi galvassāpju veidi, un ikviens ir saskāries ar kādu no tiem. Galvassāpes var būt vieglas vai spēcīgas, ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām dienām un bieži ir saistītas ar ikdienas paradumiem vai veselības traucējumiem. Atpazīstot galvassāpes, var precīzāk noteikt to cēloni un veikt pasākumus to mazināšanai. Galvassāpes var rasties gan no rīta, gan darba laikā vai pēc ilgstošas slodzes.

 

Kur sāp galva?

Iespējamais cēlonis un pazīmes

Ko var darīt?

Galvassāpes pakausī vai galvas aizmugurē

Bieži saistītas ar saspringuma jeb tensijas tipa galvassāpēm, kakla un plecu muskuļu saspringumu.

Atpūta, pozas maiņa, kakla un plecu atslābināšana.

Galvassāpes deniņos

Var būt saistītas ar migrēnu. Raksturīgas pulsējošas sāpes, reizēm reibonis, slikta dūša, jutība pret gaismu vai skaņu.

Atpūta klusā, tumšā telpā, šķidruma uzņemšana, ārsta ieteikta ārstēšana.

Galvassāpes pieres daļā

Var būt saistītas ar blakusdobumu iekaisumu vai tensijas tipa galvassāpēm. Pavadošie simptomi var būt iesnas un paaugstināta temperatūra.

Ieilgušu iesnu gadījumā jākonsultējas ar LOR ārstu; tensijas tipa sāpju gadījumā var palīdzēt atpūta.

Galvassāpes labajā vai kreisajā pusē

Vienpusējas sāpes var būt saistītas ar migrēnu vai neiralģiju.

Ja sāpes ir ļoti stipras, atkārtojas vai tām pievienojas citi simptomi, jākonsultējas ar ārstu.

 

Ja galvassāpes atkārtojas, kļūst stiprākas, mainās to raksturs vai parādās papildu simptomi, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu sāpju cēloni. 

Ko darīt, ja sāp galva? 

Ja galvassāpes piemeklē regulāri, svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu to iemeslu. Galvassāpju mazināšanai un profilaksei var palīdzēt:

  • regulārs ēdienreižu režīms – centieties neizlaist maltītes, jo izsalkums var pastiprināt galvassāpes;
  • pietiekama ūdens uzņemšana – ikdienā jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums, jo dehidratācija var veicināt galvassāpes;
  • miega režīma sakārtošana – vēlams ievērot regulāru miega ritmu un izvēlēties veselības stāvoklim atbilstošu matraci un spilvenu;
  • fiziskās aktivitātes – regulāras kustības var palīdzēt mazināt saspringumu un uzlabot pašsajūtu;
  • stresa faktoru mazināšana – spriedze un ilgstošs stress var būt viens no galvassāpju veicinošiem faktoriem;
  • ārsta nozīmēta ārstēšana – primāru galvassāpju, piemēram, migrēnas vai tensijas tipa galvassāpju, gadījumā ārsts var ieteikt profilaktisku vai citu piemērotu ārstēšanu;
  • bezrecepšu pretsāpju medikamenti – īslaicīgu galvassāpju mazināšanai var izmantot pretsāpju medikamentus, ja to lietošana konkrētajā situācijā ir piemērota. Tie jālieto atbilstoši lietošanas instrukcijai un ārsta vai farmaceita ieteikumam.

Bezrecepšu pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot atbilstoši lietošanas instrukcijai. Ja galvassāpes atkārtojas bieži, kļūst stiprākas, mainās to raksturs vai zāles vairs nepalīdz, nepieciešama ārsta konsultācija.

Pretsāpju līdzekļi galvassāpju mazināšanai 

  • Citramon P, 60 tabletes - kombinēts līdzeklis ar acetilsalicilskābi, paracetamolu un kofeīnu. Palīdz mazināt galvassāpes, zobu sāpes, muskuļu un locītavu sāpes. Pieaugušajiem un bērniem no 16 gadiem: 2 tabletes 2–3 reizes dienā, maksimāli 6 tabletes dienā. Starp devām jāievēro 6 stundu intervāls.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Ibumetin 400 mg, 100 apvalkotās tabletes - lieto īslaicīgu sāpju gadījumos, piemēram, galvas un migrēnas sāpēm. Pieaugušajiem un bērniem virs 15 gadiem: 1-3 tabletes dienā, nepārsniedzot 1200 mg.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Paracetamol SanoSwiss 500 mg, 20 tabletes - simptomātiskai galvassāpju, zobu, muskuļu un drudža mazināšanai. Pieaugušajiem un pusaudžiem virs 50 kg: 1-2 tabletes ik pēc 3-6 stundām, maksimāli 6 tabletes dienā.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

 

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk