Galvassāpju veidi un ieteikumi to mazināšanai
Pastāv dažādi galvassāpju veidi, un ikviens ir saskāries ar kādu no tiem vismaz reizi dzīvē. Galvassāpes ne tikai rada fizisku diskomfortu, bet var ietekmēt arī koncentrēšanās spējas, ikdienas produktivitāti, psiholoģisko veselību un dzīves kvalitāti. Ja galvassāpes ir regulāras un spēcīgas, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju cēloni un uzsāktu ārstēšanu.
Galvassāpes var izraisīt dažādi faktori, tostarp ikdienas paradumi, stress, mazkustīgs dzīvesveids, vitamīnu un minerālvielu deficīts, hormonālās svārstības, kā arī iegūtas vai iedzimtas ķermeņa īpatnības.
Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par galvassāpju veidiem un to mazināšanas iespējām, jo regulāras galvassāpes ir izplatīta problēma, kas būtiski ietekmē cilvēku veselību un dzīves kvalitāti!
Kāpēc sāp galva?
Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām, ar ko cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta. Svarīgi laikus vērsties pie ārsta, kas izvērtēs veselību, nozīmēs nepieciešamās analīzes un izmeklējumus, lai izslēgtu pataloģijas, traumas vai citas dzīvībai bīstamas slimības. Tas palīdz noteikt galvassāpju veidu, biežumu un intensitāti.
Primārās galvassāpes
Galvassāpes, kas nav saistītas ar kādu slimību vai traumu, tāpēc veicot papildu izmeklējumus vai analīzes, primārā tipa galvassāpēm noteikt konkrētu iemeslu ir grūti. Lai gan primārās galvassāpes var būt ļoti spēcīgas un lielā mērā ietekmēt kopējo dzīves kvalitāti, tās neliecina par nopietnu un dzīvībai bīstamu slimību.
Pie primārajām galvassāpēm pieskaitāma migrēna, saspringuma jeb tenesijas tipa galvassāpes un retāk izplatītās trigeminālās autonomās galvassāpes, piemēram, kūlīšu jeb klastera tipa galvassāpes un trigeminālā neiralģija jeb šaujošas sāpes sejas apvidū.
Sekundārās galvassāpes
Sekundārās galvassāpes ir saistītas ar kādu citu slimību vai traumu. Tās var izraisīt gripa, akūtas augšējo elpceļu un citas infekciju saslimšanas, trijzara nerva neiralģija, zobu nervu iekaisums, deguna un blakusdobuma pataloģijas, hormonālie traucējumi, asinsvadu slimības un kakla muskulatūras saspringums vai iekaisums, mugurkaula kakla daļas deformācija, nervu saknīšu saspiešanās u. c.
Sekundārās galvassāpes var izraisīt arī toksisku vielu ietekme, pārmērīga medikamentu lietošana, alkohols un smēķēšana. Arī galvassāpes, kas tiek novērotas slimojot ar psihiskām saslimšanām, tiek klasificētas kā sekundārās galvassāpes.
Foto: freepik.com/Freepik
Kādi ir galvassāpju veidi un kā mazināt?
Pastāv dažādi galvassāpju veidi, un ikviens ir saskāries ar kādu no tiem. Galvassāpes var būt vieglas vai spēcīgas, ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām dienām un bieži ir saistītas ar ikdienas paradumiem vai veselības traucējumiem. Atpazīstot galvassāpes, var precīzāk noteikt to cēloni un veikt pasākumus to mazināšanai. Galvassāpes var rasties gan no rīta, gan darba laikā vai pēc ilgstošas slodzes.
Galvassāpes pakausī
Ja sāp galva pakausī, biežāk tās ir saspringuma jeb tenisijas tipa galvassāpes - primārās galvassāpes, kas rodas no muskuļu sasprindzinājuma vai stresa. Šādas saspringuma galvassāpes piedzīvo aptuveni katrs trešais cilvēks, un tās var būt periodiskas, ilgstot no dažām minūtēm līdz vairākām dienām.
- Tenisijas tipa galvassāpes var lokalizēties pakausī, paura un pieres zonā.
- Parasti tās ir vieglas līdz vidēji smagas; hroniskas, ja atkārtojas vairāk nekā 15 dienas mēnesī.
- Sākotnēji palīdz bezrecepšu pretsāpju medikamenti - arī fizikālās terapijas procedūras, masāža, teipošana un ergoterapija var mazināt sāpes.
Dzīvesveida korekcijas - mazāk sēdēt vienā pozā, pilnvērtīga atpūta un stresa samazināšana - var palīdzēt izvairīties no atkārtošanās. Dažkārt ārsts var lemt par miorelaksantu vai antidepresantu terapiju.
Galvassāpes deniņos
Galvas sāpes deniņos var liecināt par migrēnu - stipras, pulsējošas galvassāpes, kas visbiežāk lokalizējas vienā galvas pusē, īpaši deniņos un pierē. Migrēnas lēkmes laikā sāpes var būt tik stipras, ka ierobežo fiziskās un kognitīvās funkcijas.
- Migrēnu bieži pavada neiroloģiskie simptomi - redzes miglošanās, reibonis, nejūtīgums rokā vai traucēta runa.
- Lēkmi var pavadīt slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu, skaņu un smaržām.
- Lēkmes ilgst no 4 līdz 72 stundām.
- Migrēnu var izraisīt stress, uztura paradumi, hormonālās svārstības, laikapstākļu izmaiņas un citi faktori.
Svarīgi novērot lēkmes, veikt dzīvesveida korekcijas un uztura izvērtēšanu; ārstēšana var ietvert medikamentus, ko nozīmē ārsts.
Galvassāpes pieres daļā
Galvas sāpes pieres daļā var būt sekundāras un signalizēt par kādu citu saslimšanu. Piemēram, deguna blakusdobumu iekaisums izraisa ne vien galvas sāpes pierē, bet arī vaigu apvidū, kas īpaši pastiprinās noliecot galvu vai klepojot. Slimības pavadošie simptomi ir iesnas un paaugstināta temperatūra. Ieilgušu iesnu gadījumā jākonsultējas ar otolaringologu (LOR) jeb ausu, kakla un deguna ārstu. Savukārt, ja citus simptomus nenovēro, tad pie vainas var būt arī tensijas tipa galvassāpes, kas lokalizējušās tieši pieres apvidū.
Galvassāpes labajā vai kreisajā pusē
Izteiktas sāpes ir vienā no galvas pusēm, kas var liecināt par nopietnu slimību. Piemēram, galvas smadzeņu audzēja gadījumā sāpes kļūst arvien spēcīgākas un izpaužas kā durstošas sāpes vienā un tajā pašā pusē - kreisajā vai labajā -, pastiprinoties kustību laikā, klepojot vai noliecoties. Papildus var būt nogurums, redzes un runas traucējumi, garastāvokļa svārstības, apjukums, līdzsvara un koordinācijas problēmas.
Vēl asas, durošas sāpes var izraisīt trīszaru nerva neiralģija, kas rodas pēkšņi, bieži skarot visu vienas sejas pusi. Šīs sāpes ietekmē ikdienas darbības, var samazināt darbaspējas, un pacientiem dažkārt tiek piešķirta invaliditāte. Trīszaru nerva neiralģijas ārstēšana ir sarežģīta un ne vienmēr iespējama pilnīga atveseļošanās; ārstēšana ietver medikamentozu terapiju, īpaši smagos gadījumos - arī ķirurģisku operāciju.
Lēkmjveidīgas sāpes - var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Sākotnēji lēkmes parādās reti, bet ar laiku izpaužas arvien biežāk. Tām raksturīgs periodiskums - tās var atkārtoties vairākas dienas vai mēnešus un pēc tam pazust uz ilgāku laiku. Iemesli - blakus esošo asinsvadu nospiedums, trīszaru nerva trauma, audzēji, multiplā skleroze, insults, traumas sejas apvidū, zobu un smaganu problēmas. Sāpes var pastiprināties aukstumā; pieskaroties sāpošās puses ādai, jūtams notirpums vai dedzinoša sajūta.
Galvassāpes galvas aizmugurē
Galvassāpes galvas aizmugurē jeb pakauša daļā var liecināt par kakla spondilozi – slimību, kas skar starpskriemeļu diskus mugurkaula kakla daļā. Šīs sāpes pavada stīvums kakla muskuļos un dažkārt sāpes izplatās arī uz plecu daļu. Spondilozei var būt raksturīgi arī citi simptomi, piemēram, reiboņi, ņirboņa redzes laukā vai slikta dūša. Spēcīgas, pulsējošas galvassāpes var izraisīt arī meningīts jeb smadzeņu apvalka iekaisums. Tādā gadījumā noteikti ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.
Kā mazināt galvassāpes?
Foto: freepik.com/Freepik
Ja galvassāpes piemeklē regulāri, svarīgi pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu. Tāpat svarīgi ievērot regulāru ēdienreižu režīmu un ikdienā uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu. Jāseko līdzi arī miega režīmam, vēlams iegādāties veselības stāvoklim atbilstošu matraci un spilvenu, regulāri veikt fiziskās aktivitātes un mazināt stresa faktorus.
Pret galvassāpēm, kas ir primāra tipa, piemēram, migrēna vai tenisijas tipa galvassāpes, var palīdzēt speciāli profilaktiskie medikamenti, kurus izraksta ārstējošais ārsts. Savukārt sekundāru galvassāpju gadījumā palīdzēs dažādi pretsāpju medikamenti, kurus ieteicams iedzert 20 vai 30 minūšu laikā no lēkmes sākšanās brīža.
Pretsāpju līdzekļi
- Citramon P, 60 tabletes - kombinēts līdzeklis ar acetilsalicilskābi, paracetamolu un kofeīnu. Palīdz mazināt galvassāpes, zobu sāpes, muskuļu un locītavu sāpes. Pieaugušajiem un bērniem no 16 gadiem: 2 tabletes 2–3 reizes dienā, maksimāli 6 tabletes dienā. Starp devām jāievēro 6 stundu intervāls.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
- Ibumetin 400 mg, 100 apvalkotās tabletes - lieto īslaicīgu sāpju gadījumos, piemēram, galvas un migrēnas sāpēm. Pieaugušajiem un bērniem virs 15 gadiem: 1-3 tabletes dienā, nepārsniedzot 1200 mg.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
- Paracetamol SanoSwiss 500 mg, 20 tabletes - simptomātiskai galvassāpju, zobu, muskuļu un drudža mazināšanai. Pieaugušajiem un pusaudžiem virs 50 kg: 1-2 tabletes ik pēc 3-6 stundām, maksimāli 6 tabletes dienā.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Viss Tavai un Tavas ģimenes veselībai InternetAptieka.lv!
Iegādājies medikamentus galvassāpju un citu sāpju atvieglošanai, līdzekļus saaukstēšanās un gripas simptomu mazināšanai, vitamīnus un uztura bagātinātājus, medicīnas preces, kosmētiku, kā arī preces māmiņām un mazuļiem par vienmēr izdevīgām cenām InternetAptieka.lv!
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI