Galvassāpes, to veidi un ieteikumi mazināšanai

Ikviens no mums vismaz reizi dzīvē ir saskāries ar galvassāpēm, kas līdz ar fizisko diskomfortu, atstāj būtisku ietekmi arī uz mūsu kognitīvajām spējām, ikdienas produktivitāti, psiholoģisko veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Ja galvassāpes ir regulāras un spēcīgas, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk noskaidrotu sāpju cēloni un uzsāktu ārstēšanu. 

Taču galvassāpes var izraisīt virkne dažādu faktoru, tajā skaitā ikdienas paradumi, stress, mazkustīgs dzīvesveids, noteiktu vitamīnu un minerālvielu deficīts organismā, hormonālās svārstības un dzīves laikā iegūtas vai iedzimtas ķermeņa īpatnības. 

Atpazīstot galvassāpes, iespējams precīzāk noteikt galvassāpju cēloni un mazināt to ietekmi uz fizisko pašsajūtu un ikdienas dzīves kvalitāti. Raksta turpinājumā par to, kādi ir izplatītākie galvassāpju veidi un kā iespējams sev palīdzēt, lai tās mazinātu.

Kāpēc sāp galva?

Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām, ar ko cilvēki vēršas pie sava ģimenes ārsta. Mūsdienās ar tām sirgst teju katrs otrais iedzīvotājs pasaulē, turklāt galvassāpes var piemeklēt jebkurā vecumā. Saskaroties ar jebkāda veida galvassāpēm, svarīgi laikus vērsties pie ārsta, kas izvērtēs pacienta vispārējo veselību un nozīmēs visas nepieciešamās analīzes un izmeklējumus, lai izslēgtu pataloģijas, traumu vai citu dzīvībai bīstamas slimību risku. Izvērtējot pacienta kopējo veselības stāvokli, sāpju biežumu un intensitāti, iespējams izšķirt galvassāpju veidu. 

Primārās galvassāpes 

Galvassāpes, kas nav saistītas ar kādu slimību vai traumu, tāpēc veicot papildu izmeklējumus vai analīzes, primārā tipa galvassāpēm noteikt konkrētu iemeslu ir grūti. Lai gan primārās galvassāpes var būt ļoti spēcīgas un lielā mērā ietekmēt kopējo dzīves kvalitāti, tās neliecina par nopietnu un dzīvībai bīstamu slimību. 

Pie primārajām galvassāpēm pieskaitāma migrēna, saspringuma jeb tenesijas tipa galvassāpes un retāk izplatītās trigeminālās autonomās galvassāpes, piemēram, kūlīšu jeb klastera tipa galvassāpes un trigeminālā neiralģija jeb šaujošas sāpes sejas apvidū. 

Sekundārās galvassāpes 

Sekundārās galvassāpes ir saistītas ar kādu citu slimību vai traumu. Tās var izraisīt gripa, akūtas augšējo elpceļu un citas infekciju saslimšanas, trijzara nerva neiralģija, zobu nervu iekaisums, deguna un blakusdobuma pataloģijas, hormonālie traucējumi, asinsvadu slimības un kakla muskulatūras saspringums vai iekaisums, mugurkaula kakla daļas deformācija, nervu saknīšu saspiešanās u. c. 

Sekundārās galvassāpes var izraisīt arī toksisku vielu ietekme, pārmērīga medikamentu lietošana, alkohols un smēķēšana. Arī galvassāpes, kas tiek novērotas slimojot ar psihiskām saslimšanām, tiek klasificētas kā sekundārās galvassāpes. 

Foto: freepik.com/Freepik 

Galvassāpju veidi un kā tās mazināt 

• Galvassāpes pakausī

Ja sāp galva pakausī, viens no biežākajiem šāda veida sāpju iemesliem ir saspringuma jeb tenisijas tipa galvassāpes. Tās pieder pie primārajās galvassāpēm un visbiežāk rodas ilgstošu laika periodu atrodoties piespiedu statiskā pozā, piemēram, strādājot pie datora, adot vai veicot citas monotonas kustības, kā arī ilgstoša stresa ietekmē. Šāda tipa galvassāpes piedzīvo aptuveni katrs trešais cilvēks un tās mēdz būt periodiskas – lēkmes var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām dienām. 

Tenisijas tipa galvassāpēm nav raksturīgi citi simptomi, taču tās var lokalizēties ne tikai pakausī, bet izplatīties arī paura un pieres zonā. Tās ir vieglas līdz vidēji smagas un ierasti tās palīdz mazināt bezrecepšu pretsāpju medikamenti. Par hroniskām tās ir uzskatāmas gadījumā, ja ilgst vairāk par 15 dienām mēnesī. 

Saspringuma galvassāpes var palīdzēt mazināt fizikālās terapijas procedūras, fizioterapija, ārstnieciskā masāžā, medicīniskā teipošana, ergoterapija. Tāpat svarīgi ieviest dzīvesveida korekcijas, samazināt ilgstošas sēdoša vai vienveidīga darba stundas, pilnvērtīgi atpūsties un mazināt stresu izraisošus faktorus. Dažkārt ārsts var lemt arī par miorelaksantu, antidepresantu vai citu medikamentu terapiju. 

• Galvassāpes deniņos

Galvas sāpes deniņos var liecināt par migrēnu. Migrēna izpaužas kā ļoti mokošas, pēkšņas, spēcīgas galvassāpes, kas visbiežāk lokalizējas vienā galvas pusē, īpaši deniņos un pieres daļā, un pastiprinās veicot kustības. Dažkārt par migrēnas tuvošanos var liecināt arī neiroloģiskie simptomi jeb aura – redzes miglošanās, redzes lauka izmaiņas, dzirdes halucinācijas, reibonis, apgrūtinātas runas vai kognitīvās spējas, notirpums vienā rokā, roku nejūtīgums. Sākoties migrēnas lēkmei, auras simptomi pāriet. 

Migrēnas lēkmi visbiežāk pavada arī citi simptomi – nepatika pret gaismu, skaņu, smaržām. Tāpat var būt slikta dūša un vemšana. Migrēnas lēkme var ilgt no 4 līdz pat 72 stundām. Tās laikā lielākoties ir daļēji vai pilnībā ierobežotas slimnieka fiziskās un kognitīvās funkcijas, līdz ar to šī slimība ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem visā pasaulē. 

Migrēnas lēkmju iemeslu noteikt ir grūti, taču biežāk ar migrēnu slimo tieši sievietes un tiek uzskatīts, ka migrēnu var izraisīt tādi faktori kā hronisks stress, uzturs un reakcija uz noteiktiem pārtikas produktiem, hormonālās svārstības, laikapstākļu izmaiņas u. c. 

Migrēnas gadījumā sākotnēji svarīgi tās atšķirt no citiem sāpju veidiem. Kopā ar ārstu vēlams izstrādāt dzīvesveida korekcijas, veikt migrēnas lēkmju novērojumus ieviešot migrēnas dienasgrāmatu, vienlaikus izvērtējot arī ikdienas un uztura paradumus, miega režīmu un citus faktorus, kas varētu būt par iemeslu migrēnas lēkmēm. Lēkmju mazināšanai ārsts nozīmēs arī medikamentu terapiju. 

• Galvassāpes pieres daļā 

Galvas sāpes pieres daļā var būt sekundāras un signalizēt par kādu citu saslimšanu. Piemēram, deguna blakusdobumu iekaisums izraisa ne vien galvas sāpes pierē, bet arī vaigu apvidū, kas īpaši pastiprinās noliecot galvu vai klepojot. Slimības pavadošie simptomi ir iesnas un paaugstināta temperatūra. Ieilgušu iesnu gadījumā jākonsultējas ar otolaringologu (LOR) jeb ausu, kakla un deguna ārstu. Savukārt, ja citus simptomus nenovēro, tad pie vainas var būt arī tensijas tipa galvassāpes, kas lokalizējušās tieši pieres apvidū. 

• Galvassāpes labajā vai kreisajā pusē 

Izteiktas sāpes vienā no galvas pusēm var liecināt par kādu nopietnu slimību. Piemēram, galvas smadzeņu audzēja gadījumā sāpes kļūst arvien spēcīgākas un var izpausties kā durstošas sāpes galvas kreisajā pusē (vai labajā), pastiprinoties kustību laikā, klepojot vai noliecoties. Tādā gadījumā ir novērojami vēl arī citi simptomi: nogurums, redzes un runas traucējumi, garastāvokļa svārstības, apjukums, līdzsvara un koordinācijas traucējumi u. c. 

Vēl asas, durošas sāpes galvā var izraisīt trīszaru nerva neiralģija, kas rodas pēkšņi – visbiežāk skarot visu vienas sejas pusi. Tās ir sāpes, kas ietekmē jebkuru ikdienas dzīves darbību, to ietekmē zūd darbaspējas un pacientiem visbiežāk tiek piešķirta invaliditāte. Trīszaru nervu neiralģijas ārstēšana ir komplicēta un ne vienmēr iespējama pilnīga atveseļošanās. Ārstēšana ietvertmedikamentozu terapiju un īpaši smagos gadījumos arī ķirurģisku operāciju. 

Sāpes parādās lēkmjveidīgi un var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Sākotnēji trīszaru nervu neiralģijas lēkmes parādās reti, taču ar laiku izpaužas arvien biežāk, turklāt tām raksturīgs periodiskums, proti – tās var atkārtoties vairākas dienas vai mēnešus, un tad pazust uz ilgāku laiku. Trīszaru nerva neiralģiju var izraisīt blakus esošo asinsvadu nospiedums, kā rezultātā tiek traumēts trīszaru nervs, audzējs, multiplā skleroze, insults, traumas sejas apvidū un zobu un smaganu problēmas. 

Durstošas sāpes vai, piemēram, galvas sāpes labajā pusē var pastiprināties aukstumā. Pieskaroties sāpošās puses ādai, ir jūtams notirpums vai dedzinoša sajūta. 

• Galvassāpes galvas aizmugurē

Galvassāpes galvas aizmugurē jeb pakauša daļā var liecināt par kakla spondilozi – slimību, kas skar starpskriemeļu diskus mugurkaula kakla daļā. Šīs sāpes pavada stīvums kakla muskuļos un dažkārt sāpes izplatās arī uz plecu daļu. Spondilozei var būt raksturīgi arī citi simptomi, piemēram, reiboņi, ņirboņa redzes laukā vai slikta dūša. Spēcīgas, pulsējošas galvassāpes var izraisīt arī meningīts jeb smadzeņu apvalka iekaisums. Tādā gadījumā noteikti ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.

Kā mazināt galvassāpes?

Foto: freepik.com/Freepik 

Ja galvassāpes piemeklē regulāri, svarīgi pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu. Tāpat svarīgi ievērot regulāru ēdienreižu režīmu un ikdienā uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu. Jāseko līdzi arī miega režīmam, vēlams iegādāties veselības stāvoklim atbilstošu matraci un spilvenu, regulāri veikt fiziskās aktivitātes un mazināt stresa faktorus.

Pret galvassāpēm, kas ir primāra tipa, piemēram, migrēna vai tenisijas tipa galvassāpes, var palīdzēt speciāli profilaktiskie medikamenti, kurus izraksta ārstējošais ārsts. Savukārt sekundāru galvassāpju gadījumā palīdzēs dažādi pretsāpju medikamenti, kurus ieteicams iedzert 20 vai 30 minūšu laikā no lēkmes sākšanās brīža.
 

• Citramon P, 60 tabletes: kombinēts pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis, kas satur acetilsalicilskābi, paracetamolu un kofeīnu. Citramon P paredzēts lietošanai pieaugušajiem, lai mazinātu galvassāpes, zobu sāpes, muskuļu, locītavu sāpes, neiralģija (nervu sāpes), menstruālās sāpes u. c. Ieteicamā deva pieaugušajiem un bērniem no 16 gadu vecuma  ir 2 tabletes 2–3 reizes dienā, ar maksimālo diennakts devu līdz 6 tabletēm. Starp devu lietošanu jāievēro ne mazāk kā 6 stundu intervāls. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

• Ibumetin 400 mg, 100 apvalkotās tabletes: lieto īslaicīgai sāpju, piemēram, galvassāpju, migrēnas, zobu sāpju, menstruālo sāpju, muskuļu sāpju, akūta artrīta un pēcoperāciju vai pēctraumu sāpju ārstēšanai un kā pretdrudža līdzekli. Ibumetin 400 var lietot arī hronisku stāvokļu ārstēšanai, piemēram, reimatoīdā artrīta, osteoartrīta un mīksto audu reimatisma gadījumā. Ieteicamā deva īslaicīgai sāpju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem virs 15 gadiem ir 1–3 tabletes, nepārsniedzot 3 tabletes (1200 mg) dienā. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

• Paracetamol SanoSwiss 500 mg, 20 tabletes: lieto simptomātiskai galvassāpju, zobu sāpju, mēnešreižu, muskuļu sāpju un drudža simptomu, kas saistīti ar saaukstēšanos, atvieglošanai. Paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, pa 1–2 tabletēm ik pēc 3–6 stundām. Maksimālā deva ir 6 tabletes (3 g) dienā. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Viss Tavai un Tavas ģimenes veselībai InternetAptieka.lv! 

Iegādājies medikamentus galvassāpju un citu sāpju atvieglošanai, līdzekļus saaukstēšanās un gripas simptomu mazināšanai, vitamīnus un uztura bagātinātājus, medicīnas preces, kosmētiku, kā arī preces māmiņām un mazuļiem par vienmēr izdevīgām cenām InternetAptieka.lv! 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI