Ko darīt, ja notikusi saindēšanās ar pārtiku?

Saindēšanās ar pārtiku notiek bieži. Tā ir nepatīkama problēma, kas var piemeklēt gan bērnus, gan pieaugušos – atrodoties mājās, izglītības iestādē, darba vietā, ceļojumā vai baudot maltīti kafejnīcā. Vairumā gadījumu to ir viegli kontrolēt, ja zinām, kā pareizi rīkoties. Šajā rakstā uzzināsi, kā atšķirt saindēšanos ar pārtiku, kā rīkoties pirmajās stundās, kādus līdzekļus lietot un kad noteikti vērsties pie ārsta. 

Kā rodas saindēšanās ar pārtiku?

Galvenie saindēšanās ar ēdienu iemesli ir mikroorganismi, piemēram, Salmonella, E. coli un citas baktērijas, kas var iekļūt organismā ar bojātu, nepareizi uzglabātu vai nepietiekami termiski apstrādātu pārtiku. Parasti infekcija attīstās, ja netiek ievērota personīgā higiēna – rokas nav nomazgātas pirms ēšanas vai ēdiena gatavošanas, virsmas un virtuves darbarīki ir netīri.  

Risks īpaši pieaug siltā laikā, jo šādos apstākļos baktērijas labi vairojas, bet atpūta dabā, pikniki un ēdienu baudīšana uz ielas bieži noris bez pilnvērtīgiem higiēnas apstākļiem. Tāpat bīstamību rada arī neatbilstoša pārtikas uzglabāšana, piemēram, ja ledusskapja temperatūra ir pārāk augsta vai produktus uzglabā ilgāk par derīguma termiņā norādīto datumu. 

Kā atpazīt saindēšanos ar pārtiku?

Pārtikas saindēšanās simptomi parasti parādās divu līdz sešu stundu laikā pēc aizdomīgā ēdiena apēšanas. Visbiežāk sastopamie simptomi ir: 

• slikta dūša, 
• vemšana, 
• caureja, 
• sāpes vai krampji vēderā, 
• vispārējs nespēks,
• reizēm arī drudzis.  

Smagākos gadījumos iespējamas galvassāpes, drebuļi un muskuļu sāpes. Ja simptomi ilgst vairāk nekā divas dienas, kļūst ļoti spēcīgi vai tiem pievienojas augsta temperatūra, asins piejaukums fēcēs vai samaņas zudums – tā ir nopietna pazīme, ka nepieciešama medicīniskā palīdzība. Īpaša piesardzība jāievēro bērniem, grūtniecēm, senioriem un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, jo viņu organisms ir mazāk izturīgs pret dažādām infekcijām. 

Ko darīt uzreiz – pirmā palīdzība mājas apstākļos

Kad parādās pirmie saindēšanās ar pārtiku simptomi, svarīgi ļaut organismam pašam attīrīties – vemšana un caureja ir dabiski mehānismi, kā atbrīvoties no toksīniem. Svarīgākais ir nodrošināt mieru un uz laiku atteikties no pārtikas lietošanas, lai netraucētu attīrīšanās procesam.

Vienlaikus jāsāk uzņemt šķidrumu – vislabāk nelielā daudzumā, bet bieži. Ieteicams dzert parastu ūdeni, zāļu tēju vai elektrolītu šķīdumus, kas pieejami aptiekās. Galvenais risks saindēšanās gadījumā ir atūdeņošanās. Īpaši bērniem atūdeņošanās var būt ļoti bīstama.

Ko ēst un dzert atveseļošanās laikā? 

Pēc saindēšanās ar pārtiku organisms ir novājināts, tāpēc ēšana jāatjauno saudzīgi. Pirmās 6–12 stundas ieteicams atturēties no ēdiena un koncentrēties uz šķidruma uzņemšanu. Kad pašsajūta uzlabojas, var sākt ēst viegli sagremojamu pārtiku nelielās porcijās – sausiņus, vārītus rīsus, banānus, kartupeļu biezeni bez piena, vieglu buljonu vai vārītu burkānu. Šie produkti nerada papildu slodzi kuņģim un ļauj atjaunot spēku. 

Jāizvairās no trekniem, ceptiem, asiem un saldiem ēdieniem, kā arī piena produktiem, kas var kairināt gremošanas sistēmu. Nedrīkst lietot alkoholu un gāzētos dzērienus. Atveseļošanās laikā svarīgi turpināt dzert pietiekami daudz šķidruma, jo arī vieglas caurejas gadījumā notiek šķidruma un minerālvielu zudums. 

Kādi medicīniskie līdzekļi var palīdzēt?

Mājas aptieciņā vienmēr vajadzētu atrasties aktīvētajai oglei vai līdzīgiem preparātiem, piemēram, smektītam. Smektīts ir dabiskas izcelsmes minerāls, ko lieto kuņģa un zarnu trakta problēmu gadījumā, lai piesaistītu un izvadītu toksīnus, kā arī kaitīgos mikroorganismus saindēšanās vai caurejas laikā. Populārs līdzeklis ir tieši Smecta vai Silicea gels. Tie jālieto saskaņā ar lietošanas instrukciju.  

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Efektīvi ir arī rehidratācijas pulveri vai šķīdumi – tie palīdz atjaunot šķidruma un elektrolītu līdzsvaru. Pretcaurejas līdzekļus, piemēram, Loperamīdu, drīkst lietot, ja simptomi ir ļoti traucējoši un nav infekcijas pazīmju, piemēram, drudža vai asiņainu izkārnījumu. Ja ir šaubas, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. 

Kad jāvēršas pie ārsta vai jāzvana 113?

Ja ir vemšana vai caureja un tas turpinās ilgāk nekā divas dienas, kļūst ļoti spēcīga vai bieža, un cilvēks nespēj uzņemt šķidrumu pietiekamā apjomā, nepieciešama ārsta palīdzība. Jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja parādās augsts drudzis, ir bezsamaņa, stipras sāpes vēderā vai caureja ar asinīm.  

Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja saindējies mazs bērns, cilvēks gados vai persona ar hroniskām saslimšanām. Šīm grupām atūdeņošanās var attīstīties ļoti strauji. Ja savlaikus netiek nodrošināta palīdzība, iespējamas nopietnas komplikācijas – smaga atūdeņošanās, elektrolītu līdzsvara traucējumi, pat nieru bojājumi un dzīvībai bīstami stāvokļi. 

Kā pasargāt sevi no pārtikas saindēšanās?

Visefektīvākais veids, kā izvairīties no pārtikas saindēšanās, ir profilakse – regulāra roku mazgāšana ar ziepēm, īpaši pirms ēdiena gatavošanas un ēšanas, kā arī pēc tualetes apmeklējuma. Pārtikas produktiem jābūt termiski apstrādātiem, jāievēro to uzglabāšanas nosacījumi. Produktu derīguma termiņš jāuztver nopietni, bet apšaubāmas kvalitātes ēdienu labāk izmest. Ēdienu, pirms ēšanas, jānovērtē organoleptiski jeb izmantojot maņas. Rūpīgi apskatot un pasmaržojot, diezgan nekļūdīgi var noteikt, vai produkts ir gana svaigs, tomēr šis paņēmiens nav pilnībā droša metode mikroorganismu noteikšanai.

Ēdiena uzglabāšanai jāpievērš īpaši pastiprināta uzmanība, ceļojot vai gatavojot ēdienu līdzņemšanai vasaras laikā – jāizvēlas atbilstoši pārtikas produkti, kas jāuzglabā atbilstošā temperatūrā un jāapēd pēc iespējas ātrāk, turklāt jāatceras par regulāru roku dezinficēšanu. 

Ja zini, kā rīkoties, vari pasargāt sevi

Pārtikas saindēšanās var skart ikvienu, bet zināšanas, kā tā rodas, kādi ir simptomi un kā sniegt pirmo palīdzību, palīdz sagatavoties un parūpēties par ātrāku atlabšanu. Laikus atpazīstot problēmu un pareizi rīkojoties, var izvairīties no sarežģījumiem. Profilakse, higiēna un piesardzība ēdiena gatavošanā ir labākā aizsardzība pret šāda veida riskiem.