Kā savlaicīgi atpazīt plaušu karsoni un izvairīties no smagām sekām?

Plaušu karsonis ir akūta plaušu slimība, kas strauji attīstās. Slimniekam parasti ir klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, nespēks un reizēm arī elpas trūkums. Plaušu karsonis jeb pneimonija ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēkam nākas doties uz slimnīcu, tādēļ savlaicīga slimības atpazīšana un ārstēšana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no nopietnām komplikācijām, kas var apdraudēt dzīvību un radīt ilgstošas veselības problēmas. Atkarībā no plaušu karsoņa ierosinātāja (vīrusi, baktērijas, sēnītes) tam izšķir vairākus veidus. Šajā rakstā aplūkosim praktiskus padomus, kā atpazīt plaušu karsoni un kā no tā pasargāt gan sevi, gan ģimeni. 

Kas ir plaušu karsonis un kā tas attīstās

Plaušu karsonis ir akūts iekaisums plaušu audos, ko izraisa vīrusi, baktērijas un sēnītes. Pneimonija var skart ikvienu jebkurā vecumā, taču visbīstamākā tā ir zīdaiņiem, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, jo tā var izraisīt smagas komplikācijas, elpošanas mazspēju un dzīvībai bīstamus stāvokļus. 

Kas parasti izraisa plaušu karsoni? Visbiežāk pie vainas ir pneimokoku baktērijas streptococcus pneumoniae, kas mitinās uz cilvēka elpceļu gļotādas, taču, kad cilvēka imunitāte novājinās, baktērijas sāk strauji vairoties un izraisa plaušu iekaisumu. Kad slimību izraisošās baktērijas iekļūst plaušās, sākas šķidruma uzkrāšanās un elpošana kļūst apgrūtināta. Pneimoniju var izraisīt arī citas baktērijas: mikoplazmas, hlamīdijas, stafilokoki un legionellas. Lai plaušu karsoni veiksmīgi izārstētu un mazinātu iespējamās komplikācijas, jārīkojas pēc iespējas ātrāk. 

Plaušu karsonis bieži attīstītās pēc saaukstēšanās, Covid-19 vai gripas. Šie vīrusi un infekcijas novājina cilvēka organismu, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus baktērijām, kas var izraisīt pneimoniju. 

Pneimonijai ir vairāki veidi, kas atšķiras pēc slimības ierosinātāja un slimības gaitas. Bakteriālā pneimonija ir sastopama visbiežāk, turklāt nereti tā norit smagākā formā, jo izraisa strauju temperatūras paaugstināšanos, drebuļus, kā arī produktīvu klepu ar krēpām. Vīrusu ierosināta pneimonija parasti norit vieglākā formā, taču tā var novājināt organismu un radīt bakteriālās infekcijas risku. Ar sēnīšu izraisītu plaušu karsoni parasti slimo retāk, taču tas var būt īpaši bīstams tiem cilvēkiem, kuriem ir novājināta imunitāte.  

Bez plaušu karsoņa iedalījuma pēc tā ierosinātājiem pastāv arī dažādi pneimonijas paveidi, kas norāda precīzāku slimības atrašanās vietu un norises īpatnības. Bazālā pneimonija skar plaušu apakšējās daļas, abpusēja pneimonija nozīmē, ka ir bojātas abas plaušu puses, savukārt bezsimptomu plaušu karsonis ir tāds plaušu karsoņa veids, kas attīstītās nemanāmi un ir iemesls vēlu uzsāktai ārstēšanai. 

Agrīnie simptomi, kurus nevajadzētu ignorēt

Jāņem vērā, ka sākotnējie pneimonijas simptomi var tik sajaukti ar parastu saaukstēšanos vai gripu. Par pneimoniju parasti sāk domāt brīdī, kad slimības pazīmes kļūst spēcīgākas nekā tipiskai gripai – parādās ļoti strauja elpošana, var novērot elpas trūkumu, jūtamas sāpes krūšu rajonā, dzirdama sēcoša skaņa elpojot vai klepojot, ir nepārejošs klepus un paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas nekrītas vairākas dienas.  

Pneimonijas gadījumā klepus var būt sauss, bet vēlāk pārtapt produktīvā klepū ar krēpām, reizēm iespējams arī asiņu piejaukums. Temperatūra var būt te paaugstināta, te atgriezties normālā līmenī, tādēļ veselīgs cilvēks to sākumā, iespējams, neatpazīst. Piemēram, gripas sezonā cilvēks izjūt nespēku un drudzi, ko pavada klepus. Viņš domā, ka saslimis ar gripu, bet patiesībā viņa plaušās jau attīstās infekcija. 

Ja slimības laikā sūdzības pastiprinās, steidzami jāsazinās ar ārstu, lai precizētu diagnozi, uzsāktu ārstēšanu un mazinātu iespējamās komplikācijas. Īpaši svarīgi pie ārsta doties tad, ja it kā gripai raksturīgie simptomi nemazinās nedēļas laikā vai tie ir ļoti smagi, jo tas, iespējams, norāda uz pneimoniju.

Kad meklēt ārsta palīdzību

Pie ārsta vajadzētu vērsties tajos gadījumos, kad klepus nepāriet aptuveni divu nedēļu laikā. Tas var liecināt par plaušu karsoņa attīstīšanos. Ārsta konsultāciju nedrīkst atlikt, ja ir apgrūtināta elpošana, sēkšana, var novērot pelēcīgas vai zilganas nokrāsas lūpas un pirkstu galus (parasti bērniem), ir paaugstināta temperatūra vai sāpes krūtīs. Vizītē pie ārsta tiks veikti izmeklējumi, lai precizētu diagnozi un uzsāktu terapiju, kas palīdzēs cīnīties ar plaušu karsoni.  

Lai apstiprinātu plaušu karsoņa diagnozi, ārsts vispirms izklausa plaušas, kurās slimības gadījumā parasti var dzirdēt trokšņus. Tālāk seko plaušu rentgenogramma, ko mēdz veikt visiem, ja ir aizdomas par plaušu karsoni vai tad ja ir ilgstošs klepus, paaugstināta temperatūra, kā arī elpas trūkums. Pneimonijas gadījumā attēlā būs manāms aizēnojums. Reizēm papildus ārsts asinīs nosaka iekaisuma rādītāju – C reaktīvo olbaltumu (CRO jeb CRP) –, kura līmenis sāk celties jau 6–8 stundas pēc iekaisuma sākuma un ievērojami paaugstinās 12–48 stundu laikā. 

Ja ar plaušu karsoni saistītos simptomus ignorē, tas var izraisīt nopietnus sarežģījumus, ko iespējams ārstēt tikai slimnīcā. Piemēram, cilvēks ilgstoši cieš no klepus un nespēka, taču pie ārsta viņš nedodas. Kad beidzot saslimušais vēršas pēc palīdzības, viņa stāvoklis jau ir smags – elpošana kļuvusi apgrūtināta un nepieciešama neatliekama ārstēšana slimnīcā. 

Profilakses soļi ikdienā

Lai pasargātu sevi no plaušu karsoņa, jāseko līdzi savai veselībai, kā arī ieradumiem. Inficēšanās riskus var mazināt, stiprinot imunitāti, piemēram, ēdot veselīgu uzturu, regulāri sportojot, izvairoties no smēķēšanas un alkohola lietošanas, uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Arī rūpes par higiēnu, jo īpaši roku mazgāšana, ir būtisks faktors, lai izvairītos no inficēšanās, it sevišķi gripas sezonā. Pret dažiem pneimonijas izraisītājiem ir pieejamas vakcīnas, taču par vakcinācijas nepieciešamību jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.  

Ja gadījies saslimt, sasirgušajam mājās jānodrošina atpūta, pietiekama šķidruma uzņemšana, ķermeņa temperatūras uzraudzīšana un klepus novērošana. Vēlama slimnieka norobežošana no pārējiem ģimenes locekļiem, jo plaušu karsonis var būt lipīgs, taču to, vai tas tā ir, nosaka slimības ierosinātāji. Vīrusu un bakteriālā pneimonija bieži izplatās gaisa pilienu ceļā, kad slimnieks klepo vai šķauda. Noteikti jārūpējas par to, lai katrs ģimenes loceklis izmanto savus traukus. Ja klepus ir pastāvīgs, rodas drudzis vai elpas trūkums, nepieciešams doties pie ārsta. Vēršoties pie speciālista laikus, iespējams mazināt smagas infekcijas un komplikāciju risku. Visbiežāk bakteriālu infekciju, kas ir galvenais pneimonijas iemesls, iespējams izārstēt aptuveni 1 līdz 2 nedēļu laikā. 

Ja radušās aizdomas par plaušu karsoni, jārīkojas nekavējoties, jo infekcija var strauji attīstīties. Jāņem vērā, ka plaušu karsonis ir īpaši bīstams maziem bērniem, gados veciem cilvēkiem un tiem, kam ir hroniskas kaites. Agrīna terapijas uzsākšana ļauj samazināt riskus un paātrina atlabšanas procesu. Vēršoties pie speciālista un nosakot pneimonijas ierosinātāju, ārsts var rekomendēt atbilstošāko terapijas metodi. Ja plaušu karsoni ir izraisījušas baktērijas, ārsts ieteiks lietot antibiotikas, bet, ja iemesls būs vīruss, antibiotikas nebūs jālieto. Piemērotāko ārstēšanu un zāļu veidu var noteikt tikai ārsts. Viens no labākajiem veidiem, kā parūpēties par drošību, ir ievērot preventīvus pasākumus – mazgāt rokas, uzraudzīt slimības gaitu un ātri rīkoties, ja slimība attīstās. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI