Kādas uzturvielas uzņemam ar uzturu, kādas sintezē organisms un kādas nepieciešams uzņemt papildus?

Bez uzturvielām mūsu organisms nespētu funkcionēt. Tās nepieciešamas visu dzīvības procesu nodrošināšanai un normālai organisma sistēmu funkcionēšanai, nodrošina normālu augšanu un attīstību, vispārējo organisma veselību un imunitāti, izturību, enerģiju un kognitīvās funkcijas. Uzturvielas var iedalīt divās lielās grupās – makrouzturvielas un mikrouzturvielas.

Makrouzturvielas mūsu organismam nepieciešamas lielā daudzumā. Tās ir trīs galvenās uzturvielu grupas – olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki. Savukārt mikrouzturvielas nepieciešamas mazākā daudzumā. Pie mikrouzturvielām pieder minerālvielas un vitamīni.

Raksta turpinājumā noskaidrosim, kādas ir katras uzturvielu grupas funkcijas, kādas uzturvielas organisms sintezē pats, kādas uzņemam ar uzturu, kā arī to, kādos gadījumos un kādas uzturvielas nepieciešams uzņemt papildus! 

Uzturvielas un  funkcijas 

1. Olbaltumvielas: tās var dēvēt arī par organisma pamatbūvmateriālu. Olbaltumvielas piedalās visu šūnu, audu, orgānu, muskuļu, kaulu, asins, hormonu un enzīmu veidošanās un atjaunošanās procesos. Tās nodrošina arī mūsu organisma augšanu un attīstību, regulē vielmaiņu, piedalās imūnsistēmas darbības nodrošināšanā. Olbaltumvielas sastāv no 20 dažādu veidu aminoskābēm. 
2. Ogļhidrāti: mūsu organisma galvenais enerģijas ieguves avots. 
3. Tauki: nepieciešami organisma enerģijas rezervju veidošanai, šūnu un audu aizsardzībai, normālai smadzeņu darbībai un attīstībai, kā arī hormonu un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzei u.c. 
4. Vitamīni: organiskas vielas, kas nepieciešamas normālai organisma funkcionēšanai. Vitamīni piedalās vielmaiņas procesos, šūnu augšanā un attīstībā, imūnsistēmas darbības nodrošināšanā, nepieciešami redzes un asinsrades procesos, normālai kaulu veselībai u. c. Vitamīnus iedala taukos šķīstošajos vitamīnos (A, D, E un K) un ūdenī šķīstošajos (C un B grupas vitamīni). 
5. Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas nepieciešamas organisma normālai funkcionēšanai. Tās piedalās vielmaiņas procesos, skeleta veidošanā un nervu sistēmas darbībā un citās dzīvības norisēs. Minerālvielas iedala divās grupās – makroelementi, kas organismā atrodami lielākā daudzumā (kalcijs, magnijs, nātrijs, kālijs, fosfors, hlors, sērs) un mikroelementi, kas organismā ir nelielā daudzumā, taču ir ļoti nozīmīgi (dzelzs, jods, cinks, selēns, mangāns). 

Kādas uzturvielas uzņemam ar uzturu? 

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir galvenais uzturvielu avots mūsu organismam. Katru dienu ar uzturu mums jāuzņem noteikts daudzums olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, tāpat arī vitamīnus un minerālvielas. 

• Olbaltumvielas satur aizvietojamās (organisms tās spēj sintezēt pats) un virkni neaizvietojamās aminoskābes, kuras uzņemt varam tikai ar uzturu. Atšķirībā no taukiem, lielus olbaltumvielu krājumus mūsu organisms neveido, tāpēc, ja organismā tās sāk trūkt, organisms olbaltumvielas sāk aizņemties no saviem krājumiem, kas atrodas muskuļos, iekšējos orgānos utt. Ja organismam trūkst neaizvietojamās aminoskābes, ir traucēta arī aizvietojamo aminoskābju sintēze. Visvairāk olbaltumvielas atrodamas gaļā, zivīs, olās, piena produktos, pākšaugos, riekstos, graudaugos u.c. 
• Ogļhidrātus nepieciešams uzņemt ar uzturu. Galvenie ogļhidrātu avoti ir graudaugi, augļi, ogas, medus, pākšaugi. 
• Taukus, lielākoties, uzņemam tieši ar uzturu. Izšķir gan labos, gan sliktos taukus. Pie labajiem taukiem pieder nepiesātinātās taukskābes – mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes, kas zināmas arī kā Omega-3 un Omega-6. Polinepiesātinātās taukskābes iespējams uzņemt tikai ar uzturu. Savukārt pie sliktajiem taukiem pieder piesātinātās taukskābes. Labo tauku avoti ir zivis, rieksti, sēklas, avokado, olīveļļa, olas. 
• Lielāko daļu vitamīnu un minerālvielu organisms nespēj pats sintezēt, tāpēc tie jāuzņem ar uzturu vai, deficīta gadījumā, ar uztura bagātinātājiem. 

Foto: freepik.com/Freepik 

Ko organisms spēj sintezēt pats? 

Mūsu organisms pats spēj sintezēt pavisam nelielu daļu uzturvielu. Piemēram K vitamīns tiek sintezēt zarnās, D vitamīna sintēze notiek ādā, saules staru ietekmē. Tieši tāpēc veselīgs, uzturvielām bagātīgs un daudzveidīgs uzturs ir tik ļoti svarīgs mūsu organismam. Ja organisms ilgstoši nesaņem dienā nepieciešamo makrouzturvielu devu vai iztrūkst noteikti vitamīni vai minerālvielas, visi organisma dzīvības procesi ir traucēti un tiek kavēta citu uzturvielu uzsūkšanās organismā.

Kādos gadījumos un ko nepieciešams uzņemt papildus? 

Makrouzturvielas varam uzņemt tikai ar uzturu. Taču minerālvielas un vitamīnus, to deficīta vai noteiktu veselības stāvokļu gadījumos, piemēram, sievietēm grūtniecības un krūts barošanas periodā, bērniem aktīvas augšanas posmā, pēc ilgstošas slimošanas, pie paaugstināta stresa un slodzes, var būt nepieciešams uzņemt papildus. Pirms konkrētu uztura bagātinātāju vai vitamīnu kursa uzsākšanas, noteikti nepieciešama ārsta konsultācija, jo tos uzņemot par daudz vai nepareizi kombinējot, veselībai iespējams arī kaitēt.

Dažas uzturvielas, kas nereti jāuzņem papildus, ir: 

• D vitamīns: to iespējams uzņemt arī ar uzturu, kā arī caur ādu saules gaismas ietekmē, tomēr lielākajā daļā gadījumu ar to nepietiek, īpaši ziemas periodā, kad vērojams izteiktāks D vitamīna deficīts;  
• Kalcijs: deficītu novēro cilvēkiem, kas slimo ar osteoporozi, kuņģu-zarnu trakta slimībām, svarīgi, ka normālu kalcija uzsūkšanos sekmē D vitamīns; 
• Dzelzs: biežāk dzelzs deficīts tiek novērots sievietēm grūtniecības periodā, cilvēkiem, kas nelieto gaļas produktus, bērniem straujas augšanas periodā, sievietēm, kam novēro izteikto menstruālo asiņošanu; 
• C vitamīns: ieteicams uzņemt papildus cilvēkiem ar novājinātu imunitāti; 
• Omega-3 taukskābes: lielai daļai cilvēku uzturā iztrūkst kvalitatīvi zivju un jūras produkti, tāpēc Omega-3 taukskābes ērtāk uzņemt papildus; 
• Magnijs: šīs minerālvielas deficīts biežāk vērojams sportistiem, cilvēkiem pie paaugstinātas fiziskās slodzes un ilgstoša stresa gadījumā; 
• B grupas vitamīni: visbiežāk papildus jāuzņem veģetāriešiem, vegāniem vai citu diētu piekopējiem;
• Folskābe: papildus jāuzņem sievietēm grūtniecības sākuma periodā. 

Ko iegādāties savai mājas aptieciņai? 

1. Olimp Labs Chela-Ferr Fort: visefektīvākā un vislabāk panesamā dzelzs forma,  kombinācijā ar folskābi, C, B6, B12 vitamīniem ir efektīvs un drošs dzelzs avots normāla dzelzs līmeņa uzturēšanai un dzelzs deficīta mazināšanai sievietēm grūtniecības laikā. Paredzēts lietošanai pa 1 kapsulai dienā pēc ēšanas, uzdzerot lielu daudzumu ūdens vai pēc ārsta norādījumiem.  
2. Nateo D 4000 SV, 60 kapsulas: D3 vitamīns kapsulās, izšķīdināts īpaši attīrītā saulespuķu eļļā. Veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz uzturēt zobu un kaulu veselību, kā arī normālu muskuļu darbību. Paredzēts pieaugušajiem un bērniem no 11 gadu vecuma, pa 1 kapsulai dienā. 
3. Lysi Cardio Forte zivju eļļa, 120 kapsulas: Omega-3 taukskābju (EPS un DHS) avots. EPS un DHS veicina normālu sirds darbību. Labvēlīgo ietekmi uz veselību panāk, ikdienā uzņemot 250 mg EPS un DHS. Paredzēts lietošanai pa 1 kapsulai dienā. 

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

Viss Tavai un Tavas ģimenes veselībai InternetAptieka.lv 

Vitamīni, uztura bagātinātāji, kolagēns, medicīnas preces, bezglutēna produkti, kosmētika – viss veselībai nepieciešamais vienuviet pieejams InternetAptieka.lv!

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!