SPF aizsargfiltrs – kas saules baudītājiem par to jāzina?

Mūsdienās laikam grūti atrast cilvēku, kurš neko nebūtu dzirdējis par saules starojuma kaitīgo ietekmi un nepieciešamību pasargāt no tā savu ādu. Tomēr, tuvojoties aktīvajai vasaras sezonai, nebūs par ļaunu atgādināt – pat ja speciāli nesauļojaties, sejas krēms ar SPF ir pašsaprotama nepieciešamība dodoties ārā saulainā laikā!

Veselīga āda un modes kaprīzes

Rietumu pasaules modes un skaistuma industrija mūsdienās par veselīguma etalonu padarījusi zeltaini brūnu, iedegušu ādu, taču tā tas nav bijis vienmēr un visur. Lielā daļā pasaules, jo sevišķi Āzijā, joprojām par skaistu uzskata saules neskartu ādu – pēc iespējas baltāku, un tur lielā cieņā ir gan balinoša kosmētika, gan augsta SPF sejas krēms un citi saules aizsarglīdzekļi.

Arī Eiropā līdz pat 20.gadsimta sākumam bāla un gluda āda tika uzskatīta par aristokrātiskuma, privileģēta stāvokļa pazīmi, kamēr brūna, saules un vēju aprauta sejas āda liecināja, ka cilvēks spiests pelnīt iztiku, smagi strādājot uz lauka.

Grūti pateikt, vai mūsu senčiem jau bija izpratne par to, ka saulīte var būt arī postoša, bet ar viņiem vienisprātis ir mūsdienu dermatoloģija, kuras izpratnē arī veselīga āda ir tieši tāda – bāla un bez saules ietekmes pazīmēm. Mūsdienās tik populārais iedegums patiesībā ir ādas dabiskā aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu, kura ietekmē izstrādājas melanīns –  pigments, kas iekrāso ādu tumšāku. Būtībā iedegums ir ādas šūnu bojājums.

Kādēļ āda jāsargā no ultravioletā starojuma?

Uz mūsu ādu kaitīgi iedarbojas divu veidu ultravioletais starojums – UVA un UVB.  Pēdējais ir atbildīgs par tām redzamajām un sajūtamajām ādas apdeguma pazīmēm, kas parādās jau pēc pārdesmit minūtēm saulē – apsārtumu, sūrstēšanu, bojājumiem, lobīšanos.  

UVA stari savukārt iekļūst dziļākajos ādas slāņos un veicina priekšlaicīgu novecošanos un kosmētiskus defektus – grumbas, pigmentāciju un vecuma plankumus.

Svarīgi atcerēties, ka abu veidu UV starojums ar laiku rada nopietnas un neatgriezeniskas izmaiņas – melanomas vai citu ļaundabīgu vēža šūnu attīstību. Pēdējās desmitgadēs diemžēl arī Latvijā ir pieaudzis saslimšanu skaits ar ādas vēzi, un mediķi to saista ar vēl nesenā pagātnē aktuālajiem neveselīgajiem sauļošanās paradumiem.

Protams, no āra aktivitātēm saulainā laikā pilnībā atteikties nevajag, tās sniedz arī daudz ieguvumu mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai, tai skaitā veicina tik vērtīgā D vitamīna sintēzi organismā. Taču mērenībai, piesardzībai un saules aizsarglīdzeklim ar SPF būtu jākļūst par ikviena nešķiramiem pavadoņiem šajā vasarā!

Kas ir SPF un kā to pareizi pielietot ?

SPF jeb Sun Protective Filter ir starptautiska saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda, cik spēcīgs ir sauļošanās krēms, eļļa, sprejs vai cits izvēlētais līdzeklis.

SPF faktora aprēķinos par pamatu tiek pieņemts, ka bez jebkādas aizsardzības tiešos saules staros ir droši atrasties 15 minūtes. Skaitlis SPF indeksā norāda, par cik reizēm šo laiku drīkst pārsniegt, lietojot attiecīgo saules aizsarglīdzekli. Tātad, piemēram, ar SPF 20 krēmu tās būs 300 minūtes, ar SPF 30 – 450 minūtes, bet SPF 50 pasargās krēma lietotāju 750 minūtes jeb praktiski visu dienu.

Izplatītākie veikalu un aptieku pieejamie saules aizsarglīdzekļi ir šādi:

• SPF 15 – zems aizsardzības indekss, piemērots jau labi iesauļotai ādai un dabiski melnīgsnējas ādas tipa īpašniekiem; noteikti būs par zemu, ja dodaties uz dienvidu zemēm vai ziemā uz kalniem;
• SPF 30 – vidēji stipra aizsardzība, piemērots, ja tā nav pirmā sauļošanās reize sezonā;
• SPF 50 – augsts aizsardzības līmenis, piemērots cilvēkiem ar dabiski gaišu ādu, bērniem un visiem, kas tikai uzsāk sauļošanās sezonu;
• SPF 70 - 100 – cilvēkiem, kuru ādai nepieciešama īpaši stipra aizsardzība – albīniem, dabiski rudmatainiem ar baltu ādu, cilvēkiem ar jutīgu, alerģisku ādu, zīdaiņiem, pavisam maziem bērniem vai lietojot spēcīgus līdzekļus, piemēram, pret akni.

Tāpat, jūsu āda jums pateiks paldies, ja neaizmirsīsit par tās mitrināšanu un nomierināšanu pēc saules staru iedarbības – tam paredzēti pēc sauļošanās krēmi un losjoni.

Izplatītākās kļūdas saules aizsarglīdzekļu lietošanā

Dažkārt gadās, ka cilvēks ir lietojis saules aizsarglīdzekli, bet cerēto efektu tas nav devis – āda tomēr ir apdegusi. Pirms vainot sauļošanās krēma kvalitāti, der pārliecināties, vai neesat pieļāvuši kādu no izplatītākajām saules baudītāju kļūdām:

• Izvēlēts saules intensitātei un uzturēšanās laikam nepiemērots aizsarglīdzeklis – ar pārāk zemu SPF;
• Sauļošanās krēms nav uzklāts pietiekoši biezā un vienmērīgā slāni uz visām atklātajām ķermeņa daļām;
• Ne visi zina, ka krēms jāuzklāj apmēram 20 minūtes pirms došanās saulē, lai tas paspētu iesūkties ādā;
• Saules aizsarglīdzeklis jāuzklāj atkārtoti ne tikai pēc katras peldes, bet jāseko arī, lai sviedri, apģērba berze un citi faktori nemazina tā efektivitāti;
•  Jo zemāks ir krēma SPF indekss, jo biežāk tas jāatjauno.

Vēl viens maldīgs pieņēmums saistībā ar saules aizsarglīdzekļu lietošanu ir tāds, ka āda var apdegt tikai tad, ja ir karsts. Taču tā nebūt nav – pirms došanās ārā dienas krēms ar SPF būtu jāuzklāj visu gadu, arī pavasarī, rudenī un ziemā, jo sevišķi, ja spīd saule.