Zems vai paaugstināts asinsspiediens: kā atpazīt un ko darīt?
Zems asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinsspiediens asinīs ir zemāks par normu, savukārt paaugstināts asinsspiediens jeb augsts asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinsspiediens regulāri pārsniedz normālās vērtības. Abi stāvokļi var būt bīstami un tieši ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu. Paaugstināts asinsspiediens tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, savukārt zems asinsspiediens var radīt reiboni, nogurumu un apdraudēt normālu orgānu darbību.
Izmaiņas asinsspiedienā var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp insultu vai sirdstrieku, tādēļ ir svarīgi laikus atpazīt simptomus un veikt nepieciešamos pasākumus.
Šis raksts būs noderīgs cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt par asinsspiediena svārstībām, to riskiem un risinājumiem, lai savlaicīgi saglabātu sirds un asinsvadu veselību un novērstu komplikācijas.
Augšējais un apakšējais asinsspiediena rādītājs - ko tie nozīmē?
Augšējais rādītājs jeb sistoliskais asinsspiediens rāda spiedienu asinsvados brīdī, kad sirds saraujas un izgrūž asinis asinsritē.
Apakšējais jeb diastoliskais asinsspiediens rāda spiedienu asinsvados starp sirdspukstiem, kad sirds ir atslābusi.
Normāls asinsspiediens veselam, pieaugušam cilvēkam parasti ir aptuveni 120/80 mmHg, taču individuāli rādītāji var atšķirties atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa un ārsta vērtējuma.
Kas ir paaugstināts asinsspiediens?
Par paaugstinātu asinsspiedienu parasti uzskata rādījumus virs 140/90 mmHg. Āsinsspiedienu svarīgi regulāri kontrolēt un, ja šādi rādījumi atkārtojas, ieteicams obligāti konsultēties ar ārstu. Savukārt, ja vienlaikus būtiski pasliktinās pašsajūta, parādās izteikti sirdsdarbības traucējumi, sāpes krūtīs vai apgrūtināta elpošana, nepieciešams meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Augsts asinsspiediens ir saistīts ar palielinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Ilgstoši saglabājoties šādam stāvoklim, asinsspiediens var pasliktināt redzi un nieru darbību, kā arī septiņas reizes palielina iespēju saslimt ar insultu. Tas var radīt nopietnas komplikācijas, tāpēc ir svarīgi kontrolēt asinsspiedienu regulāri.
Paaugstināts asinsspiediens ir daudz izplatītāka sabiedrības veselības problēma nekā simptomātisks zems asinsspiediens. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Latvijā hipertensija skar aptuveni pusi pieaugušo vecumā no 30 līdz 79 gadiem.
Kādi ir augsta asinsspiediena simptomi?
Paaugstināts asinsspiediens var izpausties ar dažādiem ķermeņa signāliem, kuri norāda uz sirds un asinsvadu slodzi, kā, piemēram:
- troksnis ausīs un reiboņi;
- apsārtusi sejas āda, karsta sajūta uz sejas;
- galvassāpes;
- bezmiegs un trauksme;
- paaugstināta svīšana, elpas trūkums, zema temperatūra ekstremitātēs un kāju un roku pietūkums;
- hronisks nogurums un enerģijas zudums;
- sāpes sirds rajonā;
- aritmijas.
Šie simptomi ir saistīti ar augstu asinsspiedienu un var būt signāls, ka asinsspiediens un sirds veselība ir jāuzrauga.
Kas ir zems asinsspiediens?
Par zemu asinsspiedienu jeb hipotensiju parasti uzskata asinsspiedienu zem 90/60 mmHg. Tomēr zemāks asinsspiediens ne vienmēr liecina par veselības problēmu - būtiski ir arī tas, kā cilvēks jūtas un vai parādās tādi simptomi kā reibonis, vājums, neskaidra redze vai ģībšanas sajūta.
Ja zems asinsspiediens atkārtojas, parādās pēkšņi vai ir kopā ar izteiktiem simptomiem, to nevajadzētu ignorēt. Šādā gadījumā ieteicams kontrolēt asinsspiediena rādījumus un konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu iespējamo cēloni.
Kādi ir zema asinsspiediena simptomi?
Zems asinsspiediens var izraisīt dažādus ķermeņa signālus, kas liecina par skābekļa un asins piegādes traucējumiem organismā, kā, piemēram:
- letarģija, nogurums;
- reibonis;
- galvassāpes, neskaidra redze;
- bāla āda, aukstas kājas un rokas;
- zūd koncentrēšanās spējas;
- nervozitāte;
- sāpes sirdī, trūkst elpas, mēdz būt slikta dūša.
Šie simptomi palīdz saprast, ka zems asinsspiediens var prasīt uzmanību un nepieciešamības gadījumā medicīnisku konsultāciju.
Ko darīt, ja ir paaugstināts asinsspiediens?
Ja ārsts ir konstatējis paaugstinātu asinsspiedienu, visticamāk, tiks izskatītas arī citas potenciālās veselības problēmas. Šeit būs dažas lietas, ko cilvēks pats var darīt, lai cīnītos ar paaugstinātu asinsspiedienu:
- samazināt sāls daudzumu uzturā;
- atmest smēķēšanu;
- uzsākt fiziskās aktivitātes;
- atrast veidus, kā atbrīvoties no ikdienas stresa;
- atbrīvoties no liekā svara;
- nelietot alkoholu;
- regulāri uzmanīt asinsspiedienu.
Ko darīt, ja ir pazemināts asinsspiediens?
Ja konstatēts pazemināts asinsspiediens, iespējams, nekāda īpaša terapija pat nebūs nepieciešama, jo šāds stāvoklis nav tik bīstams kā paaugstināts asinsspiediens. Arī šajā gadījumā ir dažas lietas, ko katrs var iesākt, lai uzlabotu savu veselību:
- uzņemt vairāk sāli;
- nelietot alkoholu;
- dzert vairāk ūdeni;
- ēst regulāri un mazākas porcijas;
- nēsāt kompresijas zeķes;
- izvairīties no pēkšņām ķermeņa stāvokļa izmaiņām.
Kā patstāvīgi kontrolēt spiedienu?
Lai kontrolētu asinsspiedienu, aptiekā jāiegādājas elektroniskais asinsspiediena mērītājs - tonometrs, kas mēra asinsspiedienu un palīdz novērtēt sirds un asinsvadu veselību.
Populārākie InternetAptieka.lv asinsspiediena mērītāji:
- Automātiskie augšdelma mērītāji - tonometrs pats uzpumpē gaisu un virs elkoņa locītavas nomēra asinsspiedienu.
- Apakšdelma mērītāji - asinsspiedienu mēra uz locītavas kreisajā rokā.
- Mehāniskie tonometri - klasika, kas neprasa baterijas, taču prasa pieredzi lietošanā.
Lai rādītāji būtu precīzi, vismaz stundu pirms tā mērīšanas nevajadzētu smēķēt, lietot kafiju un veikt fiziskas aktivitātes.
Kā uzturēt normālu asinsspiedienu?
Ikdienas paradumi tieši ietekmē asinsspiediena līmeni, tāpēc veselīga dzīvesveida ievērošana palīdz uzturēt normālu spiedienu.
- Ieplānojiet vairāk fizisko aktivitāšu katru dienu;
- dodiet priekšroku pārtikai, kas bagātināta ar vitamīniem un minerālvielām;
- mēģiniet atteikties no sliktiem ieradumiem;
- izvairieties no stresa;
- veltiet pietiekami daudz laika miegam.
Asinsspiediena rādījumi ir ļoti būtiski, tie parāda asinsvadu veselību un asins piegādes līmeni orgāniem. Katram būtu jāzina, kāds asinsspiediens ir normāls un kādi simptomi liecina, ka tas ir pazemināts vai paaugstināts.
Ja asinsspiediena novirzes no normas atkārtojas, noteikti jādodās pie ārsta, jo tas var palīdzēt noskaidrot cēloni un atrast piemērotus risinājumus radušajām problēmām.