Migrēna: kā atpazīt, kā rīkoties un kā preventīvi novērst

Migrēna: kā atpazīt, kā rīkoties un kā preventīvi novērst

Galvassāpes ir vienas no biežākajām sāpēm, ar ko ikdienā nākas saskarties un tas ir arī viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc dodamies uz aptieku, lai iegādātos medikamentus sāpju mazināšanai. Vieglas līdz vidēji stipras galvassāpes ierasti pāriet dažu stundu laikā un tās, lai gan rada diskomfortu un var ietekmēt produktivitāti un darbaspējas, tomēr lielu kaitējumu nenodara. Ja vien galvassāpes neatkārtojas regulāri un nekļūst intensīvākas, visbiežāk palīdz atpūta, pilnvērtīgs miegs, veselīgs uzturs vai pastaiga svaigā gaisā.

Taču migrēna ir galvassāpes, ar kurām sadzīvot ir ļoti grūti. Migrēna būtiski pasliktina vispārējo dzīves kvalitāti, to ietekmē var daļēji vai pilnībā zust darbaspējas, vienlaikus atstājot negatīvu ietekmi arī uz psiholoģisko veselību. Pasaules Veselības organizācija migrēnu ierindojusi kā vienu no TOP 10 invalidizējošām slimībām pasaulē un aprēķini vēsta, ka ar hronisku migrēnu slimo aptuveni 148 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Zāles, kas varētu pilnībā izārstēt migrēnu, diemžēl vēl aizvien nav atklātas, turklāt vienlīdz grūti ir noteikt konkrētus iemeslus, kas to izraisa. Taču saskaroties ar spēcīgām galvassāpēm, svarīgi laikus diagnosticēt migrēnu un atšķirt to no cita veida galvassāpēm, lai maksimāli mazinātu migrēnas ietekmi uz ikdienas dzīvi.

Kas ir migrēna, kā tā atšķiras no cita veida galvassāpēm, kā sev palīdzēt migrēnas lēkmju laikā un vai migrēnu ir iespējams preventīvi novērst – par to visu raksta turpinājumā! 

Kas ir migrēna un kā tā atšķiras no cita veida galvassāpēm? 

Migrēna pieder pie primārā tipa galvassāpēm, kas nozīmē, ka tā tiek klasificēta kā slimība pati par sevi. Migrēnas galvassāpes neizraisa kāda ķermeņa pataloģija slimība vai trauma. Tā ir viena no visizplatītākajām neiroloģiskajām slimībām, taču migrēnas diagnostika neparedz noteiktus izmeklējumus. Pat veicot plaša spektra izmeklējumus, rentgenizmeklējumus, magnētisko rezonansi un citus, migrēnas gadījumā netiek atrastas nekādi iemesli, kas šāda veida galvassāpes varētu izraisīt.

Tomēr ģimenes ārsts var nosūtīt veikt papildu izmeklējumus, tā izslēdzot sekundāro galvassāpju izraisošas kaites. Migrēnas diagnostika tiek balstīta uz vispārējo slimnieka veselības anamnēzi,  galvassāpju novērojumiem, izvērtējot sāpju intensitāti, lēkmju biežumu, ilgumu un to, vai sāpes pavada arī citi migrēnai raksturīgie simptomi.

Viens no izplatītākajiem uzskatiem, kas balstīts uz pēdējo gadu pētījumiem, migrēnu klasificē kā neirovaskulāru slimību, kas ietekmē gan nervu sistēmu, gan asinsvadus. Tomēr noteikt precīzu migrēnas veidošanās mehānismu ir sarežģīti un vēl aizvien tiek veikti plaši pētījumi, lai izprastu, kas izraisa migrēnas lēkmes. 

Migrēnas simptomi 

Migrēna no cita veida galvassāpēm atšķiras ar pavadošajiem simptomiem, turklāt migrēnai ir divas formas – migrēna ar auru un migrēna bez auras. Aptuveni 70 % migrēnas slimniekiem novēro tā saucamo auru pirms migrēnas lēkmēm. Auras laikā parādās dažādi neiroloģiski simptomi, kas liecina par migrēnas lēkmes tuvošanos, piemēram:

  • izmaiņas redzes laukā, piemēram, spīdoši, mirgojoši objekti;
  • redzes miglošanās;
  • dažkārt pat īslaicīgs redzes zudums;
  • var parādīties arī jušanas traucējumi un tirpoņa vienā ķermeņa pusē, daļējs ekstremitāšu nejūtīgums; 
  • reti, taču mēdz novērot arī runas traucējumus.  

Lai gan auras simptomi var būt ļoti biedējoši, tie ir pilnīgi atgriezeniski un izzūd aptuveni stundas laikā, sākoties galvassāpju fāzei.  Dažkārt, vēl pirms auras simptomiem novēro tā saucamo priekšvēstnešu fāzi. Priekšvēstneši var izpausties kā garastāvokļa izmaiņas, nomāktība, uzbudināmība, nemiers, sirdsklauves, miegainība vai izmaiņas ēstgribā. Ar laiku izprotot migrēnas norisi un spējot atpazīt visus simptomus, kas liecina par lēkmes tuvošanos, medikamentu terapija ir daudz efektīvāka un sāpju fāze kļūst daudz mazāk intensīva vai nesākas vispār.

Galvassāpju fāze var ilgt no 4 līdz pat 72 stundām, to pavada ļoti spēcīgas, pulsējošas, vienpusējas (retāk abpusējas) galvassāpes, kas visbiežāk lokalizējas deniņu un pieres rajonā. Sāpes var pastiprināties veicot kustības. Galvassāpju fāzi parasti pavada arī citi migrēnai raksturīgie simptomi – pastiprināta jutība pret gaismu, skaņu un smaržām, nereti arī slikta dūša un vemšana.

No migrēnas pasargāts nav neviens un ar to var saslimt jebkurā vecumā. Kā rāda dati Bērnu Klīniskās universitātes sagatavotajā materiālā, 5–10 % skolas vecuma bērni slimo ar migrēnu. Migrēna bērniem lielākoties norit tāpat kā pieaugušajiem, taču bērniem raksturīgi arī kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

Foto: freepik.com/Freepik 

Migrēna grūtniecības laikā  

Viena no topošo māmiņu lielākajām bažām ir par to, kā ar migrēnas lēkmēm cīnīties grūtniecības laikā. Labā ziņa ir tā, ka sievietes, kas slimo ar migrēnu, grūtniecības laikā bieži novēro migrēnas lēkmju mazināšanos, īpaši 2. un 3. trimestrī. Saskaroties ar spēcīgām galvassāpēm grūtniecības laikā, ar steigu jādodas pie neirologa, lai izvērtētu sāpju cēloni un izstrādātu mehānismus, kā palīdzēt mazināt sāpes, vienlaikus nekaitējot māmiņas un mazuļa veselībai. 

Kā atvieglot migrēnas sāpes? 

Ceļš uz migrēnas lēkmju mazināšanu var būt ilgs un sarežģīts. Turklāt dažkārt migrēnas lēkmes var kļūt hroniskas un tik spēcīgas, ka to ietekmē tiek zaudētas gan darbaspējas, gan iespēja normāli funkcionēt. Diemžēl Latvija vēl aizvien ir vienīgā valsts Baltijā, kas zāles spēcīgu migrēnas lēkmju mazināšanai nekompensē. Spēcīgu migrēnas lēkmju profilaksei iespējams saņemt jaunāko CGRP medikamentozo terapiju un, lai gan šie medikamenti ir dārgi, slimniekiem tie ir pieejami. 

Tāpat spēcīgu lēkmju mazināšanai var pielietot neiromodulāciju. Tās laikā ar speciālu ierīci, kas izmanto elektrisku vai magnētisku stimulāciju, iespējams mazināt lēkmju stiprumu. Profilaktiski sāpju mazināšanai iespējams veikt arī onobotulīna toksīna A injekcijas galvas zemādā, procedūru atkārtojot ik pēc 3 mēnešiem.

Vidēji smagu migrēnas sāpju mazināšanai var tikt nozīmēti gan bezrecepšu pretsāpju medikamenti, gan recepšu medikamentu (triptānu) terapija. Taču ārkārtīgi svarīgi medikamentozo terapiju veikt saskaņā ar stingriem ārsta norādījumiem, pretējā gadījumā iespējams papildu risks – var attīstīties galvassāpēs, ko izraisa pārmērīga medikamentu lietošana.

Sākoties migrēnas lēkmei, vēlams maksimāli ierobežot gaismu, trokšņus un citas traucējošas skaņas. Palīdzēs atpūta un miegs, var palīdzēt aukstas kompreses vai tieši otrādi – silta vanna un dažādi nomierinoši elpošanas vingrinājumi. 

Līdzekļi un medikamenti migrēnas sāpju mazināšanai 

Eiropas zāļu aģentūras novērtējuma ziņojumā par meiteņu zeltpīpenīti (EMA/HMPC/48716/2019) ir secināts, ka meiteņu zeltpīpenīte tiek izmantota migrēnas un galvassāpju novēršanai ar terapeitisko devu 100 mg drogu dienā. Sastāvā esošais magnijs palīdz bloķēt smadzenēs signālus, kas izraisa migrēnu ar auru vai redzes un citu maņu izmaiņas. Paredzēts pieaugušajiem, pa 2 kapsulām dienā, vēlams ēšana laikā, uzdzerot glāzi ūdens.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
 

  • Ibumetin 400 mg, 100 apvalkotās tabletes: lieto īslaicīgai sāpju, piemēram, galvassāpju, migrēnas, zobu sāpju, menstruālo sāpju, muskuļu sāpju, akūta artrīta un pēcoperāciju vai pēctraumu sāpju ārstēšanai un kā pretdrudža līdzekli. Ibumetin 400 var lietot arī hronisku stāvokļu ārstēšanai, piemēram, reimatoīdā artrīta, osteoartrīta un mīksto audu reimatisma gadījumā. 

Ieteicamā deva īslaicīgai sāpju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem virs 15 gadiem ir 1–3 tabletes, nepārsniedzot 3 tabletes (1200 mg) dienā. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Paracetamols Sopharma, 500mg, 20 tabletes: analgētisks un antipirētisks līdzeklis sāpju un drudža simptomu atvieglošanai. Lieto vieglu līdz vidēji smagu sāpju, piemēram, galvassāpju, migrēnas, neiralģijas, zobu sāpju, ausu sāpju, reimatisku sāpju atvieglošanai, pēcoperācijas sāpju simptomātiskai ārstēšanai, kā arī paaugstinātas temperatūras pazemināšanai. 

Lietošana pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem: 1–2 tabletes 3 līdz 4 reizes dienā, nepārsniedzot maksimālo dienas devu (8 tabletes). Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Solpadeine, 12 tabletes: kombinētais medikaments, kura sastāvā ir paracetamols, kodeīns un kofeīns. Lieto sāpju atvieglošanai reimatisku sāpju un muguras sāpju gadījumā, galvassāpju, migrēnas, menstruāciju sāpju, izmežģījumu, zobu sāpju, neiralģijas, deguna blakusdobumu iekaisuma, kakla sāpju un drudža ārstēšanai, kā arī saaukstēšanās un gripas simptomātiskai ārstēšanai. 

Paredzēts pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma pa 2 tabletēm 3–4 reizes dienā pēc nepieciešamības. Nelietot biežāk kā ik pēc sešām stundām un nepārsniegt 4 devas (8 tabletes) 24 stundu laikā. Šīs zāles nedrīkst lietot ilgāk par 3 dienām. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Foto: freepik.com/Freepik 

Vai migrēnas lēkmes iespējams preventīvi novērst? 

Diemžēl migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti nav iespējams kontrolēt, turklāt nav iespējams prognozēt arī to, vai ar šo slimību nāksies sadzīvot visu dzīvi. Lai preventīvi novērstu migrēnas lēkmes, speciālisti iesaka veikt rūpīgus migrēnas lēkmju novērojumus un pildīt tā saucamo migrēnas dienasgrāmatu. Tas ļaus izvērtēt gan migrēnas lēkmes, gan sekot medikamentu lietošanas režīmam, gan novērot iespējamos migrēnu provocējošos faktorus jeb trigerus, tā ar laiku mazinot lēkmju biežumu. 

Vēl aizvien nav līdz galam izpētīts arī tas, kas šo slimību ierosina. Tā var būt ģenētiski predisponēta, kad slimība tiek mantota no vecākiem vai vecvecākiem. Migrēnas lēkmes biežāk novēro tieši sievietēm, kas skaidrojams ar straujām hormonālām izmaiņām organismā. Papildu faktori, kas var veicināt slimības attīstību, ir depresija, hronisks stress un nogurums, nakts maiņu darbs, neregulārs miega un ēdienreižu režīms, spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi un traumas.

Profilaktiska migrēnas kontrole ir iespējama ieviešot dzīvesveida korekcijas. Palīdzēt var ar speciālistu saskaņotas uztura korekcijas, regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs, dažādas nomierinošas prakses un psihoterapijas metodes, ekrāna laika kontrole un stresa faktoru mazināšana ikdienā. 

InternetAptieka.lv – iepērcies ātri, ērti un izdevīgi! 

Medicīnas preces, medikamenti, uztura bagātinātāji un vitamīni un kosmētika pieaugušajiem un bērniem par vienmēr izdevīgām cenām InternetAptieka.lv! Veic savu pasūtījumu jau šodien, un preces saņem jau nākamajā darba dienā!

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Saistīti raksti

Aci pret aci

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk
Vienīgais pretsāpju gels ar 12h iedarbību!

Vienīgais pretsāpju gels ar 12h iedarbību!

Lasīt vairāk