Sāpes krūtīs – biežākie iemesli un risinājumi

Sāpes krūtīs ir simptoms, ko nedrīkst ignorēt. Sāpes var būt nekaitīgas, piemēram, saistītas ar muskuļu sasprindzinājumu vai gremošanas traucējumiem, taču tās var liecināt arī par nopietniem veselības apdraudējumiem, piemēram, sirds slimībām vai plaušu iekaisumu. Sāpes krūtīs mēdz būt arī pēkšņas un ļoti intensīvas, bet citkārt – ne tik asas, turklāt parādīties īslaicīgi, tāpēc svarīgi zināt, kas tās var izraisīt, kā tās atšķirt, kad jārīkojas steidzami un kā rīkoties, lai novērstu iespējamos riskus. 

Kas izraisa sāpes krūtīs?

Sāpes krūtīs rodas dažādu organisma sistēmu traucējumu dēļ, un ne katrā gadījumā tās sasaistāmas ar sirdi. Nepatīkamās sajūtas var izraisīt gan sirds un asinsvadu slimības, gan gremošanas trakta traucējumi muskuļu un skeleta sistēmas traumas, elpošanas ceļu iekaisumi vai psiholoģiski traucējumi, piemēram, stress un trauksme. 

Sāpes krūtīs, kas rodas pēc fiziskas slodzes vai miera stāvoklī, var liecināt par dažādiem cēloņiem. Durošas sajūtas ieelpojot visbiežāk varētu būt pleiras iekaisuma gadījumā (pleira ir plāna dubultā plēvīte, kas ieskauj plaušu ārējo un krūškurvja sienas iekšējo virsmu), savukārt spiedošas sāpes krūtīs, kuras izstaro uz kreiso roku, var norādīt uz sirds problēmām. 

Bieži vien sūdzības pavada elpas trūkums, nelabums, nogurums un panikas lēkme. Sāpes krūtīs var izraisīt arī muskuļu sasprindzinājumi, tomēr, ja sāpes atkārtojas vai ir neparastas, jāvēršas pie ārsta. 

Biežākie sāpju iemesli – kā tos atšķirt?

Sirds un asinsvadu problēmas

Sāpes krūškurvī var būt sirds slimību, piemēram, stenokardijas vai miokarda infarkta dēļ. Šādā situācijā sāpes ir spiedošas, plēsošas vai žņaudzošas, bieži tās izstaro uz kreiso roku, plecu, žokli vai muguru. Sāpes parasti rodas fiziskas slodzes laikā vai emocionāla stresa situācijās, bet infarkta gadījumā var parādīties arī miera stāvoklī. 

Citi simptomi, kas varētu būt šo sāpju sakarā, ir grūtības elpot, slikta dūša, svīšana un vājums. Pēkšņas sāpes krūtīs, kas kļūst arvien intensīvākas un nepāriet, var liecināt par akūtu situāciju – šādā situācijā nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība! Infarkta gadījumā diskomforts nepāriet pat miera stāvoklī un var kļūt arvien intensīvāks, neraugoties uz atpūtu.

Ja sirds muskuļa apasiņošana slodzes laikā ir traucēta, tas var apdraudēt cilvēka dzīvību, tāpēc svarīgi laikus atpazīt simptomus. Īpaši jāuzmanās, ja sāpes krūškurvja apvidū ir pirmo reizi dzīvē vai atšķiras no ierastajām. Ātra rīcība un palīdzības izsaukšana var glābt dzīvību. 

Gremošanas trakta traucējumi

Sāpes krūškurvī reizēm ir saistāmas ar gremošanas traucējumiem, piemēram, gastroezofageālo refluksa slimību jeb atvilni. Šādā gadījumā cilvēks var sajust dedzināšanu aiz krūšu kaula, it īpaši pēc ēšanas un guļus stāvoklī. Nereti parādās arī rūgta garša mutē, atraugas vai nepatīkama sajūta kaklā. 

Šīs sāpes biežāk rodas pēc maltītes, tās var būt īslaicīgas vai periodiski atkārtoties. Lai arī tās var norādīt uz nekaitīgām gremošanas kaitēm, jāatceras, ka ilgstošas un biežas dedzinošas sāpes krūšu rajonā jāņem vērā, jo ilgstošs reflukss var bojāt barības vadu. Diagnozi palīdz noteikt endoskopija vai pH mērījumi. Pareiza diēta, ēšanas režīma maiņa un medikamenti parasti palīdz mazināt šāda veida diskomfortu. 

Stress un trauksme

Stress un trauksme var izraisīt sāpes krūšu rajonā, kas nereti atgādina sirds slimību simptomus. Tās var būt spiedošas, durošas vai smeldzošas un parasti rodas īslaicīgi, piemēram, panikas lēkmes vai emocionāla pārdzīvojuma laikā. Šāds diskomforts krūšu rajonā var satraukt, taču bieži vien tas nav saistīts ar sirds darbības problēmām. 

Raksturīgākie simptomi ir elpas trūkums, reiboņi, svīšana, sirdsklauves, sajūta, ka pietrūkst gaisa vai tuvojas samaņas zudums. Lai gan sāpes varētu izrādīties nekaitīgas, tās kalpo kā signāls, it īpaši tad, ja sāpes atkārtojas. 

Sāpēm krūtīs emocionālas spriedzes laikā nepieciešama ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska izvērtēšana. Palīdz psihoterapija, relaksācijas metodes un dzīvesveida maiņa. Svarīgi pašam iemācīties atšķirt, vai sāpes tiešām rodas sirds dēļ vai arī tās izraisa emocionāli satricinājumi un kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Ja rodas šaubas, vienmēr jākonsultējas ar speciālistu. 

Elpošanas sistēmas slimības

Sāpes krūtīs var liecināt par elpošanas sistēmas problēmām, piemēram, plaušu iekaisumu, pleirītu, bronhītu vai pat emboliju. Raksturīgi, ka šāds diskomforts pastiprinās dziļi elpojot, klepojot vai šķaudot. 

Plaušu iekaisuma gadījumā tās var būt kopā ar temperatūru, nogurumu, klepu un elpas trūkumu. Savukārt pleirīts – pleiras apvalka iekaisums – izraisa asas, durošas sajūtas vienā krūšu pusē, kas pastiprinās kustoties vai elpojot. Šajā situācijā diskomforts krūškurvja zonā var būt arī saistīts ar sēkšanu, elpošanas grūtībām un vispārēju nespēku. Smagākos gadījumos, piemēram, plaušu embolijas situācijā sāpes parasti ir pēkšņas, asas, tās pavada apgrūtināta elpošana un zems asinsspiediens. Precīzai diagnozei nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, rentgens, asins analīzes vai datortomogrāfija. 

Kad sāpes krūtīs ir neatliekams brīdinājums?

Pēkšņas sāpes krūtīs, ja tās ir spēcīgas un spiedošas vai tās pavada grūtības elpot, svīšana, nelaba dūša, reibonis un bailes no nāves visbiežāk, var būt sasaistāmas ar sirdslēkmi, kā arī citu nopietnu veselības apdraudējumu. Šādos gadījumos jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!

Krūšu rajona sāpes, kas ilgst vairāk nekā 5 minūtes, kas nepāriet miera stāvoklī vai kļūst arvien spēcīgākas, var apdraudēt dzīvību. Jāatceras, ka ne vienmēr sāp ļoti spēcīgi – arī vieglas un trulas sāpes šajā zonā var slēpt nopietnas problēmas. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem ar sirds un asinsvadu riska faktoriem: paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, smēķētājiem, mazkustīga dzīvesveida un iedzimtu noslieču gadījumos. Ja ir šaubas par sāpju izcelsmi un kā rīkoties konkrētajā situācijā, drošāk ir meklēt ārsta palīdzību, nekā riskēt, tās ignorējot. Cilvēka dzīvību var izglābt tūlītēja rīcība. 

Risinājumi un ārstēšana – atkarībā no cēloņa

Sāpju ārstēšana tiek pielāgota to cēlonim, tāpēc precīza diagnoze ir būtisks solis ceļā uz atveseļošanos.  

• Ja tiek konstatēts, ka sāpes krūškurvī ir sirds slimību sakarā, ārsts var izrakstīt medikamentus, kas uzlabo asinsriti un šķīdina trombus. Gadījumos, kad artērija ir aizsprostota, var būt nepieciešama stenta ievietošana, kas atjaunos normālu asins plūsmu. 

• Muskuļu un skeleta sāpju gadījumā, piemēram, pēc traumas vai fiziskas pārslodzes, atvieglojumu var sniegt fizioterapija, pretsāpju medikamenti un sildoši krēmi. 

• Ja diskomforts krūškurvja zonā ir saistīts ar gremošanas sistēmas problēmām, piemēram, refluksu, tiek nozīmēta diēta, kas izslēdz kairinošus produktus (kafiju, alkoholu, treknu ēdienu), kā arī medikamenti, kas samazina kuņģa skābes izdalīšanos. 

• Stresa un trauksmes situācijā, kad diskomforta sajūta krūtīs visbiežāk var rasties emocionālās spriedzes dēļ, palīdz psiholoģisks atbalsts, relaksācijas tehnikas un dzīvesveida maiņa. 

Dažkārt pietiek ar vienkāršiem soļiem – vairāk kustību, sabalansētu dienas režīmu un miega kvalitātes uzlabošanu –, bet citos gadījumos nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Svarīgi ārstēt ne tikai simptomus, bet meklēt un risināt to cēloni, tāpēc sāpēm krūškurvja zonā vienmēr jāpievērš uzmanība un jāmeklē profesionāla palīdzība. 

Sāpes krūtīs var būt dažādas – no nekaitīgām līdz dzīvībai bīstamām. Šādas sāpes ir signāls, ko nedrīkst ignorēt. Labāk tās pārbaudīt, nekā vēlāk nožēlot. Ja sāpes atkārtojas un tās pavada elpošanas apgrūtinājums, svīšana vai slikta dūša -  jārīkojas nekavējoties.