Cik bīstama ir D vitamīna pārdozēšana?

Runājot par D vitamīnu saistībā ar mūsu platuma grādu iedzīvotājiem, gandrīz vienmēr tiek uzsvērta tā nepietiekamība, jo sevišķi gada tumšajā periodā, taču tikpat nevēlama organismam var būt arī D vitamīna pārdozēšana. Ne velti latviešiem ir zīmīgs teiciens – kas par daudz, tas par skādi!

Vai D vitamīnu var pārdozēt?

Mediķu ieskatos D vitamīns ir diezgan “sensitīvs” – tā trūkums var nopietni ietekmēt veselības stāvokli, bet tikpat bīstama var būt arī pārdozēšana. Par D vitamīna (to mēdz uzskatīt arī par hormonu) ietekmi organismā vēl nav pilnībā izpētīts.

D vitamīns pieder pie taukos šķīstošajiem vitamīniem, kas uzkrājas taukaudos un aknās un tiek izvadīti no organisma daudz lēnāk nekā ūdenī šķīstošie vitamīni, tādēļ to pārdozēšana jeb hipervitaminoze ir iespējama.

Tiesa, dzīvē D vitamīna pārdozēšana ir sastopama diezgan reti. Pilnīgi noteikti par daudz D vitamīna nav iespējams uzņemt dabiskā veidā – ar pārtikas produktiem un uzturoties ārā saulainā laikā. Šai ziņā lielākas bažas izraisa pavisam pretēja problēma – Baltijas un citu ziemeļu apgabalu iedzīvotājiem reti kad izdodas šādā veidā iegūt pietiekošu D vitamīna līmeni, tādēļ to ir ieteicams lietot papildus – uztura bagātināju veidā.

Par D vitamīna pārdozēšanu nevajadzētu uztraukties arī tad, ja to kā uztura bagātinātāju lietojat saskaņā ar ārsta ieteiktajām devām. Savu D vitamīna līmeni būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, un atkarībā no analīžu rezultāta, kā arī vecuma, svara, dzīvesveida un individuālās veselības vēstures, ārsts noteiks vēlamo devu.

Visbiežāk D vitamīna pārdozēšana atgadās kļūdas pēc vai tad, ja cilvēks nospriež, ka ar palielinātu devu vēlamo rezultātu sasniegs ātrāk, un ārsta norādījumus neievēro. Vienreizēja pārdozēšana parasti nopietnas sekas neatstāj, taču ilgstoša pārmērīgu devu lietošana var kļūt bīstama.

D vitamīna pārdozēšanas simptomi un iespējamās sekas

Biežāk sastopamie D vitamīna pārdozēšanas simptomi ir sekojoši:

·       slikta dūša, vemšana;

·       slāpes,

·       aizcietējumi;

·       bieža urinēšana,

·       neritmiska sirdsdarbība;

·       apetītes trūkums, svara zudums;

·       vājums un miegainība;

·       galvassāpes;

·       garastāvokļa svārstības, domāšanas un uztveres traucējumi;

·       muskuļu sāpes un vājums.

Sākotnēji D vitamīns uzkrājas aknās un taukaudos. Kad piesātinājums ir gana augsts, tā līmenis var kļūt toksiski augsts arī asinīs. Pārāk daudz D vitamīna organismā var novest pie nopietniem veselības traucējumiem, tai skaitā – hiperkalcēmijas (pārmērīgs kalcija līmenis asinīs), nieru bojājumiem, gremošanas traucējumiem, kā arī kaulu masas zuduma un ilgstoši sliktas pašsajūtas.

D vitamīna pārdozēšana var izpausties arī kā augšanas aizture bērniem, anoreksija, bet smagākajos gadījumos iznākums var būt pat letāls.

D vitamīns – dienas deva bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem

Noteikti daudziem rodas jautājums – kā tad lai uzzin, vai organismā D vitamīna līmenis ir normas robežās, un vai ikdienā tiek uzņemta optimāla tā deva – ne par maz, un arī ne par daudz?

Starptautiskās veselības organizācijas ir izstrādājušas ērti uztveramu mērvienību – SV jeb “starptautiskās vienības”.  

Saskaņā ar vispārējām vadlīnijām, ieteicamā D vitamīna dienas deva bērniem no 11 gadu vecuma un pieaugušajiem, ieskaitot grūtnieces un barojošās mātes, ir 4000 SV. Zīdaiņiem līdz gada vecumam tā ir 1000 SV, bet bērniem no 1 līdz 10 gadiem – 2000 SV.

Ārstu uztverē, šī ir tā sauktā ikdienas jeb terapeitiskā deva. Ja asins analīzes uzrādīs paaugstinātu D vitamīna līmeni, ārsts ieteiks vai nu D vitamīna lietošanu uz kādu laiku pārtraukt, vai arī pāriet uz mazāku – uzturošo devu, kas ir 800 SV. Šo ieteikumu ievērot ir ļoti būtiski, jo pretējā gadījumā D vitamīna līmenis var turpināt paaugstināties un kādā brīdī kļūt toksisks.

Savukārt, ja konstatēts nepietiekams D vitamīna līmenis, ārsts var uz zināmu laika posmu izrakstīt ar paaugstinātu devu – no 5000 līdz pat 10 000 SV dienā.

Ieteikumi optimālai D vitamīna uzņemšanai

Lai arī pastāv uzskats, ka pilnvērtīgi uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu tikai ar pārtikas produktiem ir praktiski neiespējami, tas nenozīmē, ka nevajadzētu censties lietot to saturošus produktus! No ikdienas uztura produktiem vislabākie D vitamīna avoti ir treknas zivis, tostarp lasis, sardīnes un siļķe, olas dzeltenums, aknas, garneles, graudaugi, jogurts.

Otrs dabiskais D vitamīna avots ir ultravioletais starojums jeb saules gaisma, un šeit var rasties jautājums – vai var pārdozēt D vitamīnu, uzturoties saulē pārmērīgi ilgi? Īsti ne, taču te būtu jāņem vērā cits potenciāli bīstams apstāklis – kā zināms, pārāk ilga atrašanās tiešos saules staros ne tikai izraisa ādas apdegumus, bet arī var veicināt ādas vēža melanomas attīstību, tādēļ pārmērīgi aizrauties ar sauļošanos nevajadzētu.

Mūsu platuma grādos drošākais veids, kā uzņemt optimālu D vitamīna devu visu gadu, ir kāda speciāli izstrādāta uztura bagātinātāja lietošana. Pilienu vai kapsulu formātā – tas ir gaumes jautājums. Lietojot tos saskaņā ar ārsta ieteikumiem, D vitamīna pārdozēšana ir praktiski neiespējama.

InternetAptieka.lv D vitamīns ir pieejams dažādās formās un garšu kombinācijās:

Pieaugušajiem populārākais D vitamīns:

LYL sun D3 PROFESSIONAL 4000 SV sprejs, 50 ml,  spreja formā ar apelsīna garšu.

Nordvit D3 Vitamin Forte 4000 IU, 10 ml pilienu veidā uz kokosa eļļas bāzes

Nateo D 4000SV Pro pilieni, 7.5 ml, ar saulespuķu eļļu

VitirON D3 Olive SUN 4000IU sprejs, 10 ml spreja formā ar olīveļļu

LIVOL EXTRA Vitamin D 2000SV ar upeņu garšu, D-Max 4000SV, 90 tabletes, ar zemeņu un aveņu garšu un Nordvit D3 vitamīns 50mkg/2000 IU, 90 tabletes ar aveņu garšu kā arī daudz citu garšu un formu.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

Bērniem:

LYL sun D3 KID sprejs, 25 ml,

Oilesen Vit D3 400IU pilieni, 10 ml

LIVOL EXTRA D Kids vitamīna lācīši, 75 gb.,

Nateo D gummy 2000 SV, 50 gb. un vēl daudz citu veidu, kas bērnam patiks un garšos.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!