E. coli zarnu nūjiņas infekcija – kas tai raksturīgs un kā rīkoties?

Escherichia coli jeb E. coli ir baktēriju suga, kas dabiski dzīvo cilvēka un daudzu dzīvnieku zarnu traktā. Taču līdztekus šo baktēriju labvēlīgajiem celmiem, kas nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, atsevišķi zarnu nūjiņas celmi, īpaši zarnu traktā, var izraisīt smagas infekcijas.
Kas jāzina par E. coli baktērijām?
E. coli baktērija spēj ātri pielāgoties un vairoties siltos un mitros apstākļos. Vairums E.coli baktēriju kā dabiskās zarnu mikrobiomas sastāvdaļa palīdz sagremot pārtiku un sintezēt K vitamīnu, kas ir nepieciešams asins recēšanai. Garenās taisnstūra formas dēļ šī baktērija ir pazīstama arī kā zarnu nūjiņa. Savukārt, patogēnās E. coli ir īpaši šo baktēriju celmi vai mutācijas, kurām visbiežāk ir papildus gēni, kas spēj ražot veselībai bīstamus toksīnus. Tās nav dabiskās zarnu mikrofloras sastāvdaļa un organismā nonāk kopā ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni.
Cik dažādas var būt patogēnās E. coli baktērijas?
Nonākot organismā, patogēnās E.coli baktērijas pielīp pie zarnu gļotādas un sāk izdalīt dažādus toksīnus un enzīmus, kas bojā zarnu sieniņu šūnas un izjauc to funkciju. Rezultātā veidojas gļotādas kairinājums un iekaisums. Patogēno E.coli baktēriju celmi tiek iedalīti grupās atbilstoši to izdalītajam toksīnam un veselības problēmām, ko rada noteiktais toksīns. Visbiežāk izplatītie patogēnās zarnu nūjiņas celmi ir:
- EHEC jeb Enterohemorāģiskā E. coli, kura smagos gadījumos izraisa hemolītiski urēmisko sindromu;
- ETEC jeb Enterotoksigēnā E. coli, kas ir viens no biežākajiem caurejas izraisītājiem ceļojumos;
- EPEC jeb Enteropatogēnā E. coli, kas nerada toksīnus, bet izraisa tiešus zarnu šūnu mikrostruktūru bojājumus;
- EIEC jeb Enteroinvazīvā E.coli, kura spēj izraisīt dizentērijai līdzīgus simptomus;
- UPEC jeb Uropatogēnā E. coli, kas izraisīs urīnceļu infekcijas.
Kā organismā var nonākt E. coli infekcija?
Visbiežāk patogēnās E. coli baktērijas organismā nonāk, ja mutē iekļūst ar dzīvnieku vai cilvēku izkārnījumiem piesārņota pārtika vai ūdens. Parasti tas notiek, uzturā izmantojot piesārņotu pārtiku vai ikdienā nemazgājot rokas. Piesārņojuma avoti pārtikā var būt:
- gaļa, it īpaši, ja tā ir malta liellopu gaļa;
- svaigi dārzeņi un augļi, kas pirms lietošanas netiek mazgāti;
- nepasterizēts piens, sula un siers;
- piesārņots ūdens - gan to iedzerot, gan peldoties tajā.
Kādi simptomi raksturīgi zarnu nūjiņas infekcijai?
Lai arī inkubācijas periods ir 1-10 dienas, visbiežāk E. coli infekcija parādīsies trīs līdz piecas dienas pēc inficēšanās. Ja organismā ir nokļuvusi patogēnā E. coli baktērija, simptomi būs tieši atkarīgi no konkrētā baktērijas celma jeb patotipa. Katram baktērijas celmam ir savs darbības mehānisms, kas ietekmē gan raksturīgākos simptomus, gan to smaguma pakāpi un iespējamās komplikācijas.
E. coli celms |
Darbības mehānisms |
Raksturīgākie simptomi |
EHEC jeb Enterohemorāģiskā |
Izdala šiga toksīnus, bojājot zarnu sieniņas |
-Asiņaina caureja; -Vēdera krampji; -Smagos gadījumos hemolītiskais urēmiskais sindroms (nieru bojājumi, anēmija) |
ETEC jeb Enterotoksigēnā |
Izdala enterotoksīnus, veicinot pastiprinātu šķidruma zudumu |
-Ūdeņaina caureja; -Slikta dūša; -Viegli paaugstināta temperatūra |
EPEC jeb Enteropatogēnā |
Bojā zarnu mikrostruktūru, kavējot uzturvielu uzsūkšanos |
-Ilgstoša caureja; -Vēdera uzpūšanās; -Gremošanas traucējumi |
EIEC jeb Enteroinvazīvā |
Iekļūst zarnu šūnās, izraisot iekaisumu |
-Krampjveidīgas sāpes; -Asiņaina vai gļotaina caureja; -Drudzis |
EAEC jeb Enteroagregatīvā |
Pielīp pie zarnu sieniņām, veidojot biofilmu – blīvas baktēriju kolonijas |
-Ilgstoša, bieži ūdeņaina caureja; -Svara zudums; -Apetītes zudums |
DAEC jeb Difūzi adherentā |
Pielīp pie zarnu gļotādas izkliedēti, neradot lielus bojājumus |
-Viegla caureja; -Neliels diskomforts |
UPEC jeb Uropatogēnā |
Inficē urīnceļus, pielīpot urīnceļu epitēlijam un izraisot iekaisumu |
-Sāpīga urinācija; -Bieža urinācija; -Drudzis, ja izveidojies nieru iekaisums |
Vai simptomi paradīsies vienmēr?
E. coli infekcija ne vienmēr norit ar pamanāmiem simptomiem. Šāda situācija var rasties, ja cilvēkam ir spēcīga imūnsistēma, kas spēj ātri neitralizēt kaitīgās zarnu nūjiņas baktērijas, pirms tās nodara būtisku kaitējumu. To var veicināt arī vājāks patogēnā E. coli celms vai neliels baktēriju daudzums, kas nonācis organismā. Cilvēks var būt baktēriju izplatītājs pat bez redzamiem slimības simptomiem:
- gatavojot pārtiku;
- aprūpējot bēnus vai slimniekus;
- ikdienā nemazgājot rokas.
Kā rīkoties, pamanot simptomus?
Precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts, un ārstēšana būs atkarīga no tā, cik smagi ir simptomi. Vieglas infekcijas gadījumā ārstēšana var notikt mājās, ievērojot atpūtas režīmu un uzņemot daudz šķidruma, taču simptomiem pasliktinoties, ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, senioriem un cilvēkiem ar pavājinātu imunitāti, jo šīm grupām E. coli infekcija var attīstīties straujāk un izraisīt nopietnas komplikācijas.
Kad vērsties pēc medicīniskās palīdzības?
Pēc medicīniskās palīdzības ir jāvēršas, kad caureja nepāriet divu līdz trīs dienu laikā un parādās citi smagi infekcijas simptomi:
- asinis izkārnījumos;
- spēcīgi vēdera krampji;
- drudzis;
- pazemināts urīna daudzums;
- bāla āda;
- vemšana;
- vispārējs nespēks.
Ko ēst, ārstējot E. coli infekciju mājas apstākļos?
Uzturam, ārstējoties no vieglas E. coli infekcijas, ir būtiska loma atveseļošanās procesā. Caureja, vemšana un drudzis pastiprina šķidruma un elektrolītu zudumu, kas var ātri novest pie organisma atūdeņošanās. Tādēļ jau parādoties pirmajiem simptomiem, ir būtiski rūpēties par pietiekama šķidruma uzņemšanu un viegli sagremojamu uzturu, kas nekairina zarnu traktu un ļauj atjaunoties zarnu gļotādai.
Ieteicams:
- Lietot ūdeni, zāļu tējas, vieglus buljonus un aptiekās nopērkamos rehidratācijas šķidrumus;
- Izvairīties no pārsaldinātiem vai alkoholu un kofeīnu saturošiem dzērieniem;
- Nepatērēt treknus, asus un termiski neapstrādātus ēdienus;
- Iekļaut uzturā banānus, vārītus rīsus, kartupeļus, sausiņus vai citus produktus, kas palīdz saistīt šķidrumu un saudzēt zarnu traktu;
- Ēst mazākās porcijās ar īsākiem ēdienreižu intervāliem, ļaujot gremošanas sistēmai darboties pakāpeniski un mierīgi.
Svarīgi
Labākā profilakse pret E. coli inficēšanos ir rūpīga roku mazgāšana un droša pārtikas gatavošana, ievērojot higiēnas normas.
- Pēc tualetes apmeklējuma vai autiņbiksīšu nomaiņas;
- Pēc saskarsmes ar dzīvniekiem un viņu vidi;
- Pirms ēdiena gatavošanas un ēšanas;
- Pēc atgriešanās no sabiedriskām vietām.
InternetAptieka.lv plašajā klāstā atradīsi visu nepieciešamo rūpīgai roku higiēnas ievērošanai – ziepes, roku dezinfekcijas gelus un dezinficējošas mitrās salvetes.