Kas izraisa sāpes sprandā un kā tās novērst?

Sāpes sprandā ir ļoti izplatīta problēma gan tiem, kuri ilgstoši sēž pie datora, gan arī fiziski aktīviem cilvēkiem. Šāds diskomforts ir nepatīkams un traucējošs stāvoklis, kas ietekmē gan ikdienas pašsajūtu, gan darba spējas. Tās mēdz uzskatīt par vienkāršu stīvuma sajūtu, taču sāpes šajā ķermeņa daļā var būt arī pirmais signāls nopietnākām veselības problēmām. Ja sāpes kakla daļā atkārtojas vai neizzūd ilgstoši, tās nevajadzētu ignorēt. Laikus īstenota rīcība palīdz novērst smagākas komplikācijas. 

Biežākie sprandas sāpju iemesli

Nepareiza stāja un ilgstoša sēdēšana

Ilgstoši strādājot pie datora un regulāri skatoties telefonā ar noliektu galvu, kā arī turot galvu vienā pozīcijā, kakla muskuļi tiek pārlieku noslogoti. Sasprindzinājumu kakla un plecu zonā var izraisīt arī nepiemērots spilvens vai pārāk zems datora monitors. Ja nekustīga galvas pozīcija uz leju kļūst par ikdienas normu un sprands ir pastāvīgi savilkts, tas, iespējams, veicina iekaisumu un pamatīgu diskomfortu. Tieši statiskā slodze kakla daļā ir viens no galvenajiem sāpju izraisītājiem sēdoša darba darītājiem. 

Muskuļu sasprindzinājums vai trauma

Asas, straujas kustības; smaga fiziska slodze un arī ilgstošs stress, var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu. Šādos gadījumos var veidoties iekaisums kakla muskuļos, kas izraisa sāpes un kustību ierobežojumus. Neliela trauma, piemēram, nepareiza pagriešanās vai asas kustības sportojot var veicināt izteiktu diskomfortu. Ja sāpju sajūta ir akūta vai parādās uzreiz pēc traumas un drīz vien neizzūd, nepieciešama ārsta konsultācija. 

Mugurkaula kakla daļas problēmas

Spranda sāpju cēlonis varētu būt arī nopietni mugurkaula augšējās daļas bojājumi, piemēram, disku trūce, spondiloze un saspiests nervs. Šie stāvokļi ne vien rada sāpes kakla rajonā, bet var izraisīt arī tirpšanu, vājumu rokās vai galvas reiboņus. Ja kaklā un rokās parādās šādi simptomi, nedrīkst vilcināties un jādodas veikt izmeklējumus, jo nervu nospiedums veicina pastāvīgus bojājumus. Sāpju sajūta var kļūt izteikti spēcīga un izplatīties uz citām ķermeņa daļām. 

Stress un emocionālais saspringums

Hronisks stress ir mazāk acīmredzams, tomēr nozīmīgs spranda sāpju cēlonis. Emocionālā spriedze mēdz novest pie tā, ka plecu un kakla muskuļi ir pastāvīgā sasprindzinājumā. Šis ilgstošais muskuļu tonuss var izraisīt sāpes un galvas reiboņus. Ja spranda bieži jūtas savilkta pat tad, kad nav bijusi fiziska slodze, cēlonis meklējams emocionālajā stāvoklī. Vēlamo efektu iespējams panākt ar atpūtu un stresa vadības metodēm, piemēram, elpošanas praksēm vai meditāciju.

Nepiemēroti gulēšanas apstākļi

Spilvens, kas nebalsta kaklu, un matracis, kas nenotur mugurkaulu pareizā pozīcijā, varētu būt vainojams pastāvīgu sāpju izraisīšanā. Nepareiza gulēšanas pozīcija noved pie kakla sasprindzinājuma, kas no rīta rada stīvumu un diskomfortu. Ortopēdiski piemēroti spilveni un vidējas cietības matracis var būtiski uzlabot miega kvalitāti un mazināt sāpes sprandā. Gulēšanas laikā muskuļiem ir jāatslābst un jāatjaunojas – ja tas nenotiek, spranda zona kļūst sāpīga un saspringta, laika gaitā ietekmējot vispārējo pašsajūtu. 

Kā noteikt sāpju cēloni?

Dažkārt sprandas sāpes iespējams mazināt saviem spēkiem, piemēram, nomainot spilvenu vai pielāgojot darba vietu datoram - atbilstoši ergonomikas principiem. Tomēr, ja diskomforts saglabājas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie speciālista.  

Ja sāp ilgāk par nedēļu, izteikti traucē ikdienas gaitas, izstaro uz pleciem vai rokām, vai arī ir sajūta, ka roka kļūst nejūtīga vai nespēcīga – tas liecina par nervu nospiedumu. Lai precīzi noteiktu sāpju cēloni, ārsts nozīmēs rentgenu, magnētisko rezonansi un nosūtīs pie neirologa. Savlaikus veikta diagnostika palīdz izvairīties no hroniskām problēmām, kuras atrisināt ir sarežģītāk. 

Kā novērst sprandas sāpes – vienkārši risinājumi ikdienā

Lai mazinātu vai novērstu mugurkaula augšējās daļas sāpes ikdienā, ir vērts ieviest dažus vienkāršus, bet efektīvus paradumus.

• Regulāra kustēšanās un stiepšanās – ilgstoši sēžot, sprands un pleci kļūst stīvi. Muskuļu veselību var uzturēt ar vienkāršu ikdienas vingrinājumu palīdzību. Ik pēc 30–60 minūtēm ieteicams piecelties, izkustēties, izapļot plecus, lēni pagriezt galvu uz vieniem un otriem sāniem, veikt nesteidzīgus pusapļus ar galvu no vienas puses uz otru. Noderēs arī joga un fizioterapeita ieteikti vingrojumi. 
• Pareiza darba vietas ergonomika – liela nozīme ir darba vietas iekārtojumam. Monitoram jābūt novietotam acu līmenī, krēsla augstumam jāatbilst galda augstumam, rokām jāatbalstās uz virsmas vai krēsla roku balstiem. Ergonomiska darba vide palīdz izvairīties no nevajadzīgas spriedzes kakla un plecu muskuļos, kā arī citviet ķermenī. Ilgstoši sēžot nepareizā pozīcijā, sprands ir spiests noturēt galvu, radot pārslodzi. 

• Atbilstošs spilvens un matracis – lai sprands nakts laikā atslābinātos, nepieciešams pareizi izvēlēts ortopēdisks spilvens, kas atbalsta kaklu dabīgā izliekumā. Matracim jābūt pietiekami cietam – lai atbalstītu mugurkaulu, taču ne pārāk cietam – lai neradītu spiedienu. Pielāgoti gulēšanas apstākļi var būtiski samazināt sāpju risku. 
• Stresa mazināšana – ikdienas spriedze veicina spranda muskuļu sasprindzinājumu. Elpošanas vingrinājumi, relaksējošas pastaigas dabā, masāža un meditācija var palīdzēt atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa. Arī regulārs miegs un pietiekama atpūta dienas laikā ir būtiski, lai muskuļi spētu atjaunoties. Emocionālā labklājība ietekmē fizisko stāvokli – ķermenis ir cieši saistīts ar mentālo un emocionālo pašsajūtu. 

Kad jāmeklē medicīniskā palīdzība?

Ja sāpes nepāriet vairāk nekā dažas dienas, tās pastiprinās un izstaro uz plecu vai roku, un tad, ja parādās tirpšana, vājums vai kustību traucējumi, nekavējoties jādodas pie ārsta. Šādi simptomi var liecināt par nervu bojājumu, mugurkaula augšējā rajona disku traucējumiem un iekaisuma procesiem. Pašārstēšanās šādā gadījumā situāciju var tikai pasliktināt. 

Vai nepieciešami medikamenti vai terapija?

Gadījumos, kad sāpes sprandā ir hroniskas un neizzūd ar vienkāršu metožu palīdzību, ārsts nozīmēs fizioterapiju, ārstniecisko masāžu un pretiekaisuma medikamentus.  

Dažkārt efektīvas ir arī injekcijas noteiktos punktos. Ja trūkst vitamīni, jo īpaši B grupas vitamīni, tas var negatīvi ietekmēt nervu veselību un veicināt diskomforta rašanos. Šādā gadījumā ieteicams lietot uztura bagātinātājus, kas atjauno nervu darbību un mazina nepatīkamās sajūtas kakla rajonā. 

Spranda sāpes var traucēt ikdienu, bet tās ir vienkārši novēršamas, mainot paradumus. Vērojot savu stāju, ikdienas slodzi un miega apstākļus, iespējams samazināt diskomfortu un uzlabot savu labsajūtu. Ja sāp ilgstoši, svarīgi ir nevilcināties un doties pie ārsta. Laikus veikta diagnostika un piemērota terapija, ļaus atgriezties pie aktīvas un nesāpīgas ikdienas.