KĀPĒC RUDENĪ SLIMOJAM?

KĀPĒC RUDENĪ SLIMOJAM?

Rudens ienes virkni dažādu pārmaiņu ne tikai dabā, bet arī mūsu ikdienā un dzīves ritmā, kas nenoliedzami, rada papildus stresu arī mūsu organismam. Laikam kļūstot vēsākam un mitrākam aktivizējas dažādi vīrusi un tas arī ir biežākais “saaukstēšanās” iemesls.

Saaukstēšanos visbiežāk izraisa augšējo elpceļu infekciju slimības, kuras “saķert” mēs varam visa gada garumā, arī vasaras sezonā, bet rudenī šis risks palielinās, mainoties mūsu dzīves ritmam. Drēgnajā laikā, daudz vairāk, uzturamies iekštelpās, kas vīrusu izplatību padara vieglāku (izklaides vietas, lielveikali, atpūta mājās nevis brīvā dabā) – īpaši aktuāli šis ir bērnu vidū, kad skolēni uzsāk skolas gaitas un bērnu dārzu grupiņās palielinās audzēkņu skaits, un vīrusa pārnešana no viena uz otru notiek daudz straujākā tempā. Īpašā riska grupā ir tie cilvēki, kas jau slimo ar kādu hronisku saslimšanu, jo viņu imunitāte ir novājināta un kontakts ar slimojošu cilvēku var saasināt un izraisīt blaknes jau esošajai slimībai vai izsaukt jaunu saslimšanu.

 

Pie klasiskiem saaukstēšanās simptomiem tiek pieskaitīts klepus, iesnas, šķaudīšana, kairinājuma (vieglu sāpju) sajūta kaklā, galvassāpes, acu asarošanu un nedaudz paaugstinātu temperatūru, tomēr, ja šiem simptomiem neattīstās blaknes un komplikācijas, tās lielākoties pāriet pašas no sevis, pateicoties organisma dabīgajām aizsargspējām.

 

Kā izvairīties no saaukstēšanās?

 

Pirmkārt, jāsaka, ka izvairīties no saaukstēšanās pilnībā nav iespējams – vidēji, viens vesels cilvēks, gada laikā saaukstējas 2-3 reizes, tomēr mūsu spēkos ir veikt preventīvus pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu saslimšanas risku.

 

  • Ievēro personīgo higiēnu - mazgā rokas ne tikai pēc tualetes apmeklējuma, bet arī pēc publisku vietu apmeklējumiem.
  • Iespēju robežās samazini ilgstošu atrašanos publiskās iekštelpās ( izklaides vietas, sabiedriskais transports u.c.)
  • Izvēlies piemērotu apģērbu – mainīgie laika apstākļi silts - auksts rada stresu mūsu organismam un ir īsts pārbaudījums organisma termoregulācijai, tādēļ palīdzi savam ķermenis regulēt temperatūru izvēloties atbilstošu apģērbu, lai vienmēr justos ērti un komfortabli.
  • Veselīgs uzturs un vitamīni – palīdzi savam organismam pārvarēt stresu un stiprināt aizsargspējas ar pareizu un pilnvērtīgu uzturu. Nepietiekamas ēdienreizes, vai neveselīgs ēdiens (tauki, cukurs u.c. produkti pārlieku lielā daudzumā) organismam rada papildus stresu un slodzi. Dod priekšroku dabīgām zāļu tējām un vitamīniem saprātīgās devās. Lai izvēlētos sev piemērotākos vitamīnus un uztura bagātinātājus, iesakām konsultēties ar ārstu.
  • Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā -  tas kārtīgi izvēdinās elpceļus un uzturēs organismu tonusā.

 

 

Ko darīt, ja gadījies saaukstēties?

 

Ja saaukstēšanās rit vieglā formā un nevienam no simptomiem neattīstās komplikācijas īpaša, medikamentoza terapija nav nepieciešama. Ieteicams lietot dabīgus, simptomus atvieglojošus un imunitāti stiprinošus līdzekļus, tos vari apskatīt šeit. Būtiski ir ievērot miera režīmu, uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma un izvēlēties atbilstošu apģērbu. Jāatceras, ka arī pēc slimības izslimošanas, vīruss vēl vairākas dienas var nebūt pilnībā pazudis no organisma un to ir iespējams nodot citiem.

 

Saistīti raksti

Aci pret aci

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk

Sausa mute, mēles dedzināšanas sajūta, pastiprināta zobu bojāšanās un izkrišana ... kam vēl vajadzētu pievērst uzmanību cukura diabēta slimniekiem?

Lasīt vairāk