Kas ir stress: tā veidi un ietekme uz mūsu veselību

Kas ir stress: tā veidi un ietekme uz mūsu veselību

Mūsdienu steidzīgajā un dinamiskajā pasaulē stress ir kļuvis par gandrīz neizbēgamu ikdienas pavadoni. Lai gan neliels, īslaicīgs stress ne vienmēr ir vērtējams negatīvi, tomēr ilgstošs stress ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina hronisku, onkoloģisku, autoimūnu un citu slimību attīstības risku. Turklāt tas ir arī viens no primārajiem, netiešajiem nāves izraisītājiem pasaulē. Stresa simptomi var būtiski ietekmēt gan mūsu fizisko, gan mentālo veselību, taču sākotnēji stresa izraisītās veselības problēmas nereti saistām ar citiem ikdienas dzīves apstākļiem.

Tādas pazīmes kā galvassāpes, miega traucējumi un bezmiegs, kognitīvo spēju pasliktināšanās, kas ietekmē darba produktivitāti, var liecināt par ilgstošu stresu, un lai mazinātu tā ietekmi ne tikai uz fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti, svarīgi novērst stresu izraisošos apstākļus. Taču pirmais solis, kas palīdzēs mazināt stresa kaitīgo ietekmi – atpazīt stresa simptomus, kas mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā nebūt nav viegls uzdevums.

Par to, kas ir stress, kādi ir tā veidi un pazīmes un kā palīdzēt mazināt stresa kaitīgo ietekmi uz veselību – lasi raksta turpinājumā! 

Kas ir stress un kādi ir tā veidi? 

Stress ir normāla fizioloģiska un psiholoģiska ķermeņa reakcija uz stimuliem, kas tiek uztverti kā draudoši vai kaitīgi. Stresa jēdziena un stresa teorijas pamatlicējs ir mediķis Hanss Seljē, kas šo terminu pirmo reizi piemin savos pētījumos 20. gadsimta sākumā. Hanss Seljē stresu definēja kā nespecifisku organisma reakciju uz jebkuru prasību. Mediķis savos pētījumos norāda, ka stress ir organisma vispārējā adaptācijas reakcija uz jebkuru izaicinājumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs.

Kad saskaramies ar stresa situāciju, mūsu ķermenis izdala stresa hormonus, kas ietekmē dzīvībai svarīgu orgānu un to funkciju darbību, tostarp paātrinās sirdsdarbība un elpošana, veidojas muskuļu saspringums. Šis ķermeņa reakcijas kopums, kas mūsdienās pazīstams kā fight or flight jeb cīnies vai bēdz stāvoklis, palīdz risināt ikdienas un profesionālos izaicinājumus vai mobilizēties bīstamās situācijas.

Stresu un  var izraisīt dažādi faktori, tostarp:

  • fiziskie faktori: slimības, traumas, sāpes, ilgstošs nogurums; 
  • psiholoģiskie faktori: trauksme, dusmas, baiļu sajūta, greizsirdība u. c.; 
  • sociālie faktori: darba stress, attiecību problēmas, finansiālas grūtības; 
  • vides faktori: dabas katastrofas, karš, vardarbība.  

Atkarība no stresa izraisītās ķermeņa reakcijas, stresa ilguma un intensitātes, tiek klasificēts dažāda tipa stress:

  • akūts stress: īslaicīgs un intensīvs stress, kas rodas nonākot bīstamās, negaidītās vai pārsteidzošās situācijās, piemēram, iekļūstot autoavārijā, kārtojot eksāmenu, dodoties uz darba interviju; 
  • hronisks stress: ilgstošs un pastāvīgs stress, kas var veidoties saskaroties ar finansiālām grūtībām vai attiecību problēmām, ilgstoši strādājot paaugstināta stresa apstākļos, ilgstoši aprūpējot slimu tuvinieku; 
  • pozitīvs stress: neliels stresa līmenis, kas var būt motivējošs un palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus, paveikt jaunus darba uzdevumus vai izpausties, gatavojoties ilgi gaidītam notikumam, piemēram, ceļojumam, kāzām, mazuļa ienākšanai ģimenē; 
  • negatīvs stress: ilgstošs, pārmērīgs stresa līmenis, kā rezultātā tiek ietekmētas kognitīvās funkcijas un ikdienas produktivitāte, emocionālā labsajūtā un attiecības ar līdzcilvēkiem, pasliktinās fiziskā veselība, saasinās hroniskas kaites. 

Kādi ir tipiskākie stresa simptomi? 

Atkarībā no stresa veida un stresu izraisošajiem faktoriem, stresa simptomi var izpausties dažādos veidos – gan fiziski, gan emocionāli. Fiziskas stresa pazīmes var būt:

  • galvassāpes un citas nespecifiskas sāpes ķermenī; 
  • miega traucējumi; 
  • muskuļu sasprindzinājums, muskuļu sāpes
  • gremošanas problēmas; 
  • paātrināta sirdsdarbība; 
  • libido samazināšanās; 
  • elpas trūkums. 

Emocionālas stresa pazīmes var būt:

  • trauksme, panikas lēkmes; 
  • viegla aizkaitināmība un nervozitāte; 
  • grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi; 
  • hronisks nogurums, kas nemazinās arī pēc atpūtas; 
  • motivācijas trūkums; 
  • neizskaidrojamas skumjas, depresija.  

Ja ilgstoša stresa pazīmes netiek savlaicīgi atpazītas, parādās izmaiņas arī uzvedībā un ikdienas paradumos. Stresa ietekmē var attīstīties ēšanas traucējumi, veidoties alkohola, narkotiku, tabakas atkarība, atkarība no azartspēlēm, noslēgšanās no sociālās dzīves, straujš fizisko aktivitāšu samazinājums.

Foto: freepik.com/Freepik 

Kā rīkoties, lai kontrolētu stresa līmeni? 

Bieži stress tiek uztverts kā normāla ikdienas sastāvdaļa, no kura atbrīvoties nav iespējams. Akūtas stresa situācijas, patiešām, ir ikdienas dzīves daļa, taču rūpējoties par savu fizisko un emocionālo veselību, iespējams ne tikai kontrolēt organisma reakciju akūta stresa apstākļos, bet izvairīties arī no stāvokļiem, kas veicina hronisku stresu.

Diemžēl lielā daļā gadījumu, tikai saskaroties ar galējiem veselības traucējumiem, cilvēks sāk aizdomāties par reālo stresa ietekmi un meklēt risinājumus, kas palīdzēs no nepatīkamā stāvokļa atbrīvoties. Taču svarīgi saprast, ka hroniska stresa gadījumā organismam jādod laiks atpūsties, un nevajadzētu gaidīt tūlītējus uzlabojumus. Nereti tas ir ilgstošs process, kas ietver ne tikai dzīvesveida korekcijas, bet arī nopietnu lēmumu pieņemšanu, kas var būt saistīti gan ar darba vietas maiņu, attiecību pārtraukšanu un citiem nozīmīgiem dzīves lēmumiem.

Tāpēc, lai mazinātu risku šo pārmaiņu rezultātā saskarties ar atkārtotām stresa sekām, sākotnēji svarīgi ieviest pakāpeniskas pārmaiņas un prakses, kas veicinās emocionālo un fizisko labsajūtu. Taču pirmais solis, kas jāveic – pēc iespējas ātrāk jānosaka ar stresu saistītās problēmas.

Stresa līmeni palīdzēs mazināt:

  • regulāras fiziskās aktivitātes;
  • ķermeņa relaksācijas prakses, piemēram, elpošana, meditācija, joga, Tai Chi, masāžas;
  • socializēšanās ar ģimeni vai draugiem;
  • hobiju ieviešana ikdienā; 
  • psihoterapija; 
  • dejas, mūzikas klausīšanās, grāmatu lasīšana; 
  • atrašanās dabā; 
  • regulārs ēdienreižu un miega režīms, pilnvērtīga atpūta; 
  • vitamīni un uztura bagātinātāji, kas stiprina imunitāti un nervu sistēmu.  

Svarīgi atcerēties, ka ilgstoša televīzijas skatīšanās, sērfošana internetā vai videospēļu spēlēšana ir neaktīvi veidi, kas sākotnēji var šķist relaksējoši, tomēr ilgtermiņā tie tikai palielina stresa līmeni, veicina nogurumu, mazina ikdienas produktivitāti. Tas gan nenozīmē, ka no šāda veida aktivitātēm ir jāatsakās, taču hroniska stresa apstākļos tās noteikti vajadzētu ierobežot. 

Kad meklēt palīdzību?

Ja fiziskie un emocionālie simptomi nemazinās arī pēc ilgstošas atpūtas un stresa kontroles, svarīgi laikus vērties pie sava ģimenes ārsta, kas var nozīmēt izmeklējumus, lai izslēgtu citu saslimšanu risku.

  • Ja pēkšņi parādās izteiktas, ļoti spēcīgas galvassāpes vai sāpes krūtīs, it īpaši, ja tas notiek fizisku aktivitāšu laikā, un parādās arī tādas pazīmes kā elpas trūkums, svīšana, reibonis, slikta dūša vai sāpes plecos un rokās, koordinācijas un runas spēju traucējumi, nekavējoties jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo šie simptomi var liecināt arī par infarktu vai insultu. 

Hroniska stresa ietekmē var attīstīties arī nopietni psiholoģiskie traucējumi, piemēram, veģetatīvā distonija, ilgstošs bezmiegs, panikas lēkmes, depresija, var parādās suicidālas domas. Tāpēc svarīgi vienlīdz nopietni uztvert ne tikai fiziskos, bet arī emocionālos stresa simptomus, kas palīdzēs savlaicīgi konstatēt problēmu, jo šādu stāvokļu gadījumā ārstēšana var būt ilgstoša, un ietvert ne tikai stresu mazinošas prakses, bet arī medikamentozu terapiju.

Kā stiprināt nervu sistēmu? 

Lai mazinātu stresa kaitīgo ietekmi un stiprinātu nervu sistēmu stresa apstākļos, vērts iegādāties arī aptiekās pieejamos preparātus nervu sistēmas stiprināšanai.

  • Persen un Persen Forte: augu valsts preparāti ar vieglu nomierinošu iedarbību. Preparātu sastāvā ir baldriāna saknes ekstrakts, kam ir piemīt nomierinošas un nervu spriedzi atvieglojošas īpašības. Tāpat baldriāna saknes ekstrakts palīdz iemigt. Šo zāļu nomierinošo iedarbību papildina arī melisas lapu ekstrakts un piparmētru lapu ekstrakts. Persen kapsulas ir piemērotas pirmajam solim, ārstējot vieglus traucējumus, kad spēcīgāku nomierinošo līdzekļu lietošana nav nepieciešama. Persen preparāti ir ieteicami vieglas pārejošas garīgas spriedzes atvieglošanai un/vai gadījumos, kad ir īslaicīgi traucēta spēja iemigt. Piemēroti pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā. 
  • Sedatif PC: homeopātiskas zāles, ko tradicionāli lieto nemiera, emocionāla satraukuma un miega traucējumu gadījumos. Paredzēts lietošanai pieaugušajiem un bērniem, pa 2 tabletēm 3 reizes dienā. Lietojot bērniem, kuri jaunāki par 2 gadiem, pirms zāļu lietošanas, jākonsultējas ar ārstu. Zāļu lietošanas ilgumam nevajadzētu pārsniegt 7 dienas. Precīzu zāļu lietošanu skatīt lietošanas instrukcijā vai zāļu aprakstā. 

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Nervostrong: dabisks līdzeklis, kas nomierina un relaksē nervu sistēmu, mazina spriedzi, aizkaitināmību, nervozitāti un citas stresa sekas, uzlabo garastāvokli un miegu. Lietojot regulāri, Nervostrong stiprina nervu sistēmu un uzlabo emocionālo stāvokli, pieaug nervu sistēmas izturība pret stresiem un nervu pārslodzēm. Nervostrong sastāvā ietilpst magnijs un B grupas vitamīni , kas veicina normālu nervu sistēmas darbību un palīdz samazināt nogurumu un nespēku, folskābe (folāti), kas veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, neaizvietojamā aminoskābe L-triptofāns un ārstniecības augu ekstrakti, kam piemīt nomierinoša un relaksējoša iedarbība.

Lai novērotu Nervostrong preparātu iedarbību, tas jālieto kursa veidā, vismaz 3 mēnešus, pastāvīgas nervu slodzes un ilgstoša stresa gadījumā,  lietošanas kurss var ilgt 6 mēnešus un vairāk. Nervostrong neveido pieradumu, un to drīkst lietot arī šoferi.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
 

Foto: freepik.com/Freepik 

InternetAptieka.lv – viss nervu sistēmas atbalstam! 

Medikamenti un uztura bagātinātāji nervu sistēmas atbalstam stresa un spriedzes apstākļos, par vienmēr izdevīgām cenām InternetAptieka.lv! Lai atrastu izdevīgākos piedāvājumus, aicinām ieskatīties mājas lapas sadaļā Akcijas šodien!

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk

Sausa mute, mēles dedzināšanas sajūta, pastiprināta zobu bojāšanās un izkrišana ... kam vēl vajadzētu pievērst uzmanību cukura diabēta slimniekiem?

Lasīt vairāk