Hipertensijas komplikācijas un to novēršanas iespējas

Hipertensijas komplikācijas un to novēršanas iespējas

Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viena no biežāk sastopamajām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. Diemžēl tās sākotnējie simptomi bieži vien nav jūtami vai tiek nepamanīti, tāpēc šo slimību dēvē par "kluso slepkavu". Saskaņā ar 2024. gada Eiropas vadlīnijām, normāls asinsspiediens ir zemāks par 120/70 mmHg.

Ja asinsspiediens pie ārsta pārsniedz 140/90 mmHg vai mājās – 135/85 mmHg, to jau uzskata par hipertensiju. Jo augstāki rādītāji, jo lielāks bīstamu komplikāciju risks.

Nekontrolēts paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadus un mērķa orgānus – sirdi, asinsvadus, smadzenes, nieres un acis.

Kādas ir biežākās hipertensijas komplikācijas?

Kreisā kambara hipertrofija

Ilgstoši paaugstinātam asinsspiedienam pakļauta sirds spiesta strādāt ar palielinātu slodzi. Tā rezultātā sabiezē kreisā kambara sieniņas – šo stāvokli sauc par kreisā kambara hipertrofiju. To var salīdzināt ar sirds muskuļa "pārstrādāšanos": muskuļu audi tiek aizvietoti ar fibrozi, tie kļūst stingrāki un mazāk elastīgi, tāpēc sirdij kļūst grūtāk sarauties.

Sākotnēji hipertrofija var neradīt simptomus, bet laika gaitā tā pasliktina sirds spēju efektīvi sūknēt asinis. Sabiezējušās sieniņas neļauj kambaram pilnvērtīgi atslābināties starp saraušanos, veidojas asiņu sastrēgums un samazinās asinsapgāde orgāniem. Pieaug citu sirds slimību risks.

Sirds mazspēja

Šis ir stāvoklis, kad sirds vairs nespēj nodrošināt pietiekamu asinsriti, lai apgādātu ķermeni ar vajadzīgo skābekli un barības vielām. Paaugstināts asinsspiediens liek sirdij strādāt ar maksimālu jaudu, kas laika gaitā to izsmeļ. Pastāvīgas pārslodzes dēļ sirds muskulis novājinās, sūknēšanas spēja pavājinās.

Laika gaitā attīstās šķidruma uzkrāšanās plaušās, kājās un citās ķermeņa daļās – parādās tūska.

Bieži simptomi: elpas trūkums pat pie nelielas slodzes un nogurums pat miera stāvoklī.

Išēmisks insults

Notiek, kad kādas smadzeņu daļas asinsapgāde tiek traucēta asinsvada sašaurinājuma vai nosprostošanās dēļ. Paaugstināts asinsspiediens veicina aterosklerozes attīstību – uz artēriju sieniņām veidojas plātnītes, kas var aizsprostot asinsvadu un traucēt asins plūsmu. Skartā smadzeņu daļa nesaņem skābekli un barības vielas, smadzeņu šūnas iet bojā.

Galvenie simptomi: pēkšņs vājums vai paralīze vienā ķermeņa pusē, jušanas traucējumi, runas un koordinācijas traucējumi. Nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība – vilcināšanās var radīt neatgriezenisku smadzeņu bojājumu.

Hemorāģisks insults

Notiek, kad paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas un izraisa asiņošanu smadzenēs. Hipertensijas gadījumā asinsvadi kļūst trausli, un jebkurš pēkšņs spiediena lēciens (piemēram, hipertensijas krīze) var izraisīt to plīsumu. Asinis izplūst smadzeņu audos un tos bojā.

Simptomi: stipras galvassāpes, vemšana, samaņas zudums, paralīze. Šis insulta veids ir īpaši bīstams un bieži izraisa smagus neiroloģiskus traucējumus, kuriem nepieciešama ilgstoša rehabilitācija.

Išēmiska sirds slimība (IŠS)

Rodās, kad sašaurinās asinsvadi, kas apgādā sirdi ar asinīm. Tas ir ilgstošas hipertensijas ietekmes rezultāts – asinsvados veidojas aterosklerotiskās plātnītes. Sirdij sāk trūkt skābekļa, rodas sāpes krūtīs, bet slimības progresēšanas gadījumā iespējams arī miokarda infarkts.

Galvenais simptoms – spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, kas pastiprinās pie fiziskas slodzes vai stresa.

Priekškambaru mirdzēšana

Ilgstoša hipertensija izraisa kreisā priekškambara paplašināšanos un/vai fibrozi, kas veicina priekškambaru mirdzēšanas attīstību – tas ir sirds ritma traucējums, kad sirds sitas neregulāri. Nenovērsta hipertensija palielina sirds slodzi, traucējot nervu impulsu izplatību. Priekškambari saraujas haotiski, pieaug trombu veidošanās risks.

Šī aritmija rada insulta draudus – trombi var nonākt asinsritē un aizsprostot kakla vai galvas asinsvadus.

Iespējamie simptomi: ātra vai neregulāra sirdsdarbība, vājums, reibonis, sāpes krūtīs.

Hroniska nieru slimība (HNS)

Nieru bojājumi sākas ar mikrokapilāru izmaiņām, kas laika gaitā izraisa to sklerozi un traucē asiņu filtrēšanu. Hipertensijas izraisīti nieru bojājumi bieži sākas bez simptomiem, bet vēlāk parādās tūska, paaugstināts kreatinīna līmenis, urinācijas traucējumi. Ja hipertensija un HNS netiek ārstētas, attīstās akūta nieru mazspēja, kurai var būt nepieciešama intensīva ārstēšana vai pat dialīze.

Kā novērst hipertensijas komplikācijas?

Pat nelielas asinsspiediena svārstības uz augšu ievērojami palielina slodzi sirdij un asinsvadiem un var izraisīt nopietnas sekas. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties uzturēt asinsspiedienu normas robežās.

Šie padomi palīdzēs:

  • Svara kontrole. Veselīgs ķermeņa svars samazina slodzi sirdij un asinsvadiem, kā arī palīdz regulēt asinsspiedienu.
  • Sabalan­sēts uzturs. Daudz dārzeņu, augļu, maz sāls – šāda diēta pazemina asinsspiedienu un uztur asinsvadu veselību.
  • Fiziskās aktivitātes. Regulāras, mērenas slodzes (piemēram, pastaigas, peldēšana, spēka vingrinājumi) stiprina sirdi, uzlabo asinsriti un samazina asinsspiedienu.
  • Atteikšanās no smēķēšanas un alkohola. Šie kaitīgie ieradumi veicina hipertensijas un citu sirds slimību attīstību.
  • Stresa pārvaldība. Hronisks stress un trauksme sekmē sirds un asinsvadu slimību attīstību.
  • Medikamentu lietošana. Ja jums jau diagnosticēta hipertensija, svarīgi ievērot ārsta norādījumus un regulāri lietot izrakstītos medikamentus.

Asinsspiediena kontrole – būtisks hipertensijas komplikāciju profilakses posms.

Šim uzdevumam lieliski piemērots ir automātiskais asinsspiediena mērītājs B.Well MED-55.
Šim aparātam ir unikāla funkcija – asinsspiediena līmenis tiek attēlots ar krāsainu displeja apgaismojumu. Pat nepievēršot uzmanību cipariem, uzreiz var saprast, vai asinsspiediens ir normas robežās.

Krāsas: zaļa, dzeltena vai sarkana. Ierīce piedāvā arī 3check režīmu – automātiski veic trīs mērījumus pēc kārtas, analizē rezultātus ar īpašu algoritmu un sniedz ļoti precīzus datus.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk