Kā cīnīties ar bezmiegu un uzlabot miega kvalitāti?

Kā cīnīties ar bezmiegu un uzlabot miega kvalitāti?

Lielākā daļa sabiedrības kaut reizi dzīvē ir saskārusies ar grūtībām iemigt un pazīst bezizejas sajūtu, kad modinātāja laiks tuvojas, bet miegs liekas neiespējams. Dzīvē mūs visus piemeklē dažādi brīži, un šādas situācijas, lai arī nepatīkamas, tomēr ir saprotamas akūtu pārdzīvojumu laikā vai pirms satraucošiem notikumiem.

Taču kā rīkoties situācijā, kad miega traucējumi ir kļuvuši par ikdienas problēmu? Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 30% pieaugušo saskaras ar miega traucējumiem un trešo daļu no tiem sastāda bezmiegs.

Kas ir bezmiegs?

Viena no plašāk pielietotajām definīcijām ir aprakstīta DSM-V* klasifikatorā:

  • Primāras sūdzības par miega kvalitāti vai kvantitāti, kas tiek asociētas ar vienu vai vairākiem no zemāk minētajiem simptomiem:
    • grūtības aizmigt (nepieciešamas vairāk nekā 20-30 minūtes)
    • grūtības palikt aizmigušam (bieža pamošanās un/vai grūtības aizmigt pēc pamošanās)
    • pamošanās agri no rīta un nespēja atkal aizmigt
  • Miega traucējumi izraisa klīniski nozīmīgus funkcionēšanas traucējumus sociālajā, darba, akadēmiskajā vai kādā citā svarīgā dzīves jomā
  • Miega traucējumi ir vismaz 3 naktis nedēļā
  • Miega traucējumi ir neskatoties uz iespēju gulēt pietiekamu stundu skaitu
  • Bezmiegs nav izskaidrojams ar citiem miega traucējumu veidiem (piem. narkolepsija, ar elpošanas sistēmu saistīti miega traucējumi u.c.)
  • Bezmiegu neizraisa vielu/medikamentu lietošana
  • Paralēli esoši psihiatriski traucējumi vai citas saslimšanas neizskaidro bezmiegu (esošās blakusslimības tiek atzīmētas, bet tās neizslēdz iespēju uzstādīt bezmiega diagnozi)

Izplatītākie bezmiega cēloņi

Bezmiega cēlonis ne vienmēr ir zināms - tas var būt saistīts ar stresu, pārslodzi, attīstīties kādas somatiskas saslimšanas, piemēram, muguras sāpju dēļ, vai arī rasties neatkarīgi no citiem faktoriem. Tomēr statistika liecina, ka līdz pat 88% hronisku sāpju pacientu ir miega traucējumi.

Savā praksē bieži redzu sāpju nomocītus pacientus, kuri atliek gulētiešanas laiku, jo zina, ka nevarēs aizmigt, kā arī pacientus, kuriem ir hronisks stress, kas pastiprina hroniskās sāpes, kas savukārt pastiprina miega traucējumus. Apburtais loks?

Viens no pirmajiem soļiem ir problēmas identifikācija un pieejamo risinājumu apzināšana. Diemžēl biežāk cilvēki meklē palīdzību tad, kad problēma ievērojami apgrūtina ikdienas funkcionēšanu, bet attiecīgi ir arī grūtāk ārstējama. Un piedāvātās ārstēšanas iespējas ne vienmēr pacientiem izraisa sajūsmu, jo tās bieži ietver dzīvesveida maiņu. Tomēr šīs izmaiņas var būt arī nelielas, dzīves ritmā iekļaujamas, tāpēc vienmēr ir svarīgi speciālistam godīgi pastāstīt par savām iespējām. Pat 15-30 minūtes pareizi un mērķtiecīgi izpildīti vingrojumi trīs reizes nedēļā var radīt nozīmīgu pozitīvu efektu.

Ieradumi, kas var palīdzēt uzlabo miega kvalitāti

Miega kvalitāti var palīdzēt uzlabot arī vakara ieradumu maiņa, piemēram, neēst tuvu gulētiešanas laikam. Literatūrā visbiežāk ieteikts pēdējo ēdienreizi ieplānot 2-3 stundas pirms gulētiešanas.

Pētījumos ir pierādījies, ka miega kvalitāte ievērojami pasliktinās un palielinās risks pamosties nakts laikā, ja maltīte ieturēta mazāk nekā vienu stundu pirms gulētiešanas. Arī dažādi uztura bagātinātāji, piemēram, melatonīns un magnijs, palīdz veicināt ātrāku iemigšanu un pilnvērtīgu miegu. Šīs sastāvdaļas var atrast tādu kvalitatīvu uztura bagātinātāju sastāvā kā MV Health Sleep Complex MAX.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Kvalitatīvs miegs nav rezultāts vienai konkrētai darbībai, bet gan ikdienas paradumu kopumam, ko mēs paši veidojam. Lai gan dažkārt apstākļi ir ārpus mūsu kontroles, lielākajā daļā gadījumu mēs varam apzināti izvēlēties rūpēties par savu veselību un miega kvalitāti.

Atceries - pat nelielas izmaiņas var dot pozitīvu efektu ilgtermiņā!

 

*Amerikas Psihiatru asociācijas izdota rokasgrāmata garīgo traucējumu diagnosticēšanai (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th Edition)

 

Literatūra:

 

  1. Ellis, J., Ferini-Strambi, L., García-Borreguero, D., Heidbreder, A., O'Regan, D., Parrino, L., Selsick, H., & Penzel, T. (2023). Chronic Insomnia Disorder across Europe: Expert Opinion on Challenges and Opportunities to Improve Care. Healthcare (Basel, Switzerland), 11(5), 716. https://doi.org/10.3390/healthcare11050716   
  2. Whale, K., & Gooberman-Hill, R. (2022). The Importance of Sleep for People With Chronic Pain: Current Insights and Evidence. JBMR plus, 6(7), e10658. https://doi.org/10.1002/jbm4.10658
  3. Iao, S. I., Jansen, E., Shedden, K., O'Brien, L. M., Chervin, R. D., Knutson, K. L., & Dunietz, G. L. (2022). Associations between bedtime eating or drinking, sleep duration and wake after sleep onset: findings from the American time use survey. The British journal of nutrition, 127(12), 1888–1897. https://doi.org/10.1017/S0007114521003597
  4. Zhao, K., Zhang, P., Li, H., & Li, L. (2025). Exercise prescription for improving chronic low back pain in adults: a network meta-analysis. Frontiers in public health, 13, 1512450. https://doi.org/10.3389/fpubh.2025.1512450
  5. American Psychiatric Association. (2013). Diagnostic and statistical manual of mental disorders (5th ed.). Arlington, VA: American Psychiatric Publishing.

Autore: Krista Aiga Bucika, Fizio AZ fizioterapeite

Saistīti raksti

Uz licencētu interneta aptieku

Lasīt vairāk

InternetAptieka.lv lauž standartus!

Lasīt vairāk
Мēnešreizes atvaļinājuma laikā – ko iesākt?

Мēnešreizes atvaļinājuma laikā – ko iesākt?

Lasīt vairāk