Beidzot ir pieejams dabisks risinājums kuņģa skābuma problēmām. Ārsts iesaka jaunu lakricas formu Latvijā — DGL

Kuņģa skābuma problēmas mūsdienās ir ārkārtīgi izplatītas, un tā saukto "grēmas" sajūtu, iespējams, katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojis. Tie, kas saskaras ar kuņģa skābuma nelīdzsvarojumu, ātri vien pamana, ka šobrīd tirgū populārākās zāles kuņģa skābuma mazināšanai vairāk koncentrējas uz simptomātisku ārstēšanu vai ātru un īslaicīgu slikto sajūtu likvidēšanu, vai neatgriezenisku kuņģa skābes veidošanās nomākšanu, tomēr, bieži vien tām ir blakusparādības.

Tomēr, cilvēki nereti nevēlas uzreiz ķerties pie ķīmiskiem preparātiem, tāpēc meklē dabiskus, inovatīvus veidus, kā droši cīnīties ar kuņģa skābuma problēmām.

Biomedicīnas zinātņu doktore, asociētā profesore un ģimenes ārste Lolita Rapoliene atzīmē, ka cīņā ar gastroezofageālo refluksa slimību (GERS) un kuņģa skābes līdzsvara traucējumiem jau ir pārbaudītas daudzas dabīgas, augu izcelsmes vielas: "Cilvēki ir mēģinājuši īstu alvejas sulu, atšķaidītu ābolu sidra etiķi, piparmētru, banānus, dzeramo sodu, kas sajaukta ar ūdeni, košļājamo gumiju bez cukura pēc ēdienreizēm, taču dažiem cilvēkiem dažas metodes var pasliktināt grēmas, un parasti nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu labvēlīgo ietekmi. GERS ārstēšanai ieteicamas asinszāļu, sarkano gobu, kumelīšu, ķimeņu, citronu balzama, ingvera, lakricas, tinktūras un tējas. Gremošanas sistēmas patoloģiju mazināšanai noder kurkuma, alveja, spirulīna, kalmes sakne, kliņģerīte, mežrozītes, dadža saknes, ārstniecības tauki, Ķīnas citronzāle, Kanādas zeltsakne. Diemžēl vairumā gadījumos nav skaidru zinātnisku ieteikumu par lietošanu un devām,“ stāsta ārste.

Taču viens dabīgais augu materiāls izceļas uz pārējo fona iepriekšminētās problēmas risināšanā. Šis ir lakricas koks, kura saknes visā pasaulē ir zināmas jau vairāk kā 4000 gadus. To lieto pārtikā un kā zāles gan Austrumu, gan Rietumu medicīnā. Fitoķīmiskā analīze atklāja, ka lakricas saknes satur vairāk kā 300 savienojumus, no kuriem dažiem ir spēcīga pretiekaisuma, antibakteriāla, pretvīrusu, pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība.

Sarunas biedrs piebilst, ka "Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši lakricas saknes pozitīvo ietekmi pie dispepsijas, H. pylori infekcijas, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā, paaugstināta kuņģa skābuma, GERS (Gastroezofageālā atviļņa slimība), kuņģa-zarnu trakta iekaisuma gadījumā. Gļotādas, veicinot aizsarggļotu izdalīšanos, uzlabo zarnu mikrofloru."

Ir novērots, ka ārzemju praksē lakrica, no kuras atdalīta glicirizīnskābe, plaši tiek izmantota kuņģa skābuma nelīdzsvarotības, GERS problēmu risināšanai, čūlu ārstēšanai. To sauc par deglicirinizēto lakricu (DGL).

Asoc. Dr. Rapoliene stāsta, ar ko šī lakrica, tā jaunais lakricas veids kā DGL, ir īpašs: "DGL saglabā lakricas pozitīvo efektu, samazinot skābumu un dispepsiju, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Pacientiem, kuri saņēma DGL, tika samazinātas sāpes epigastrijā, mazāk spazmas, slikta dūša, vemšana, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlā tika novērota epitēlija atjaunošanās, izzuda čūlas krāteris, tika iznīcinātas rezistentās H. pylori baktērijas un samazināts čūlas recidīvu biežums.“

Deglicirizizētā lakrica izceļas arī ar to, ka tās lietošana rada līdzīgu vai dažreiz labāku efektu salīdzinājumā ar parastajām zālēm un līdzekļiem GERS un grēmas ārstēšanai. Dr. L. Rapoliene norāda, ka tas ir saistīts ar vairākiem svarīgiem iemesliem: "DGL darbības mehānisms atšķiras no citiem šobrīd tirgū pieejamiem skābuma samazināšanas līdzekļiem (antacīdiem un PSI), jo DGL stimulē normālus čūlu veidošanās aizsargmehānismus un bojāto gļotādu dziedināšanu, palielinot asins plūsmu, kā arī to šūnu daudzumu, kas ražo gļotas, kas aizsargā kuņģa gļotādu. DGL arī pagarina zarnu šūnu dzīves ilgumu."

Tiem, kuri vēlas vēl efektīvāku rezultātu, kas nav īslaicīgs, vērsts uz vienu slimības mehānismu vai simptomu un kam nav nevēlamu efektu, L. Rapoliene iesaka lietot deglicirinizēto lakricu (DGL) kombinācijā ar citiem komponentiem.

Viens no tiem ir plaši pazīstamais ingvers. "Ingveru varētu lietot kopā ar DGL gan tūlītējai, gan ilgtermiņa iedarbībai. Tas spēj saistīt lieko sālsskābi kuņģī un paātrināt čūlu dzīšanu, kā arī uzlabo gremošanu un motoriku, mazina sliktu dūšu, vemšanu, vēdera uzpūšanos un sāpes, mazina iekaisumu, kavē H. pylori baktēriju darbību,“ stāsta ārste.

Papildus ingveram vēl viens dabīgs augu materiāls, kas lieliski papildina deglicinizētās lakricas iedarbību un palīdz cīnīties ar kuņģa skābes līdzsvara traucējumiem, ir sierāboliņa sēklas.

Tas ir viens no vecākajiem Ājurvēdas medicīnā izmantotajiem ārstniecības augiem, ko raksturo dabīgais minerālvielu saturs (Ca, P, Fe, Zn un Mn) un tādu vitamīnu kā A, B1, C un nikotīnskābes, pārpilnība. “Ir konstatēts, ka sierāboliņa sastāvā esošās vielas mazina grēmas simptomus, samazinot skābes veidošanos un izdalīšanos, uztur normālu kuņģa skābumu, aizsargā gļotādu, uzlabo gremošanu, aizsargā aknas. Polisaharīdi pārklāj kuņģa gļotādu ar mucīnam līdzīga gēla slāni, kas veido aizsargplēvi starp gļotādu un kuņģim bojājošām vielām, skābi un pepsīnu,“ stāsta ārste.

Arī tiem, kuri cieš no kuņģa skābuma nelīdzsvarotības, ar samazinātu skābumu un ilgstošu medikamentu lietošanu, L. Rapoliene iesaka pārliecināties, vai netrūkst magnijs, kas palielina muskuļu spazmu un aritmijas risku. Ar Mg deficītu saistītie stāvokļi ir bezmiegs, trauksme, depresija, sāpes, migrēna, aizcietējums, hipertensija, Reina sindroms un citi. Pietiekams magnija daudzums šajā gadījumā ir svarīgs arī tāpēc, ka barības vada sfinkteru, caur kuru ir praktiska jēga kuņģa skābei darboties, kas kairina barības vada gļotādu un dažreiz pat rīkli, kontrolē mūsu veģetatīvā nervu sistēma, kurai magnijs ir svarīgs. Ārste piebilst, ka magnija oksīds “var saistīt lieko skābi, mazina muskuļu spazmas, uzlabo kuņģa un zarnu kustīgumu, pasargā no aizcietējumiem, tas ir nepieciešams zarnu bifidobaktērijām.” Magnija oksīds, salīdzinot ar citiem magnija sāļiem, ir dabisks savienojums, kas ir drošāks ilgstošai profilaktiskai lietošanai nekā mākslīgi radītie magnija organiskie savienojumi, kā arī tas ir labi panesams: nekairina kuņģi un zarnas, un, nonākot kuņģī, savienojas ar kuņģa sālsskābi, tādējādi samazinot pārmērīgu skābumu un grēmas.

Ja ir kuņģa skābju nelīdzsvarotība, jāpatur prātā arī labās baktērijas un gremošanas enzīmi. Labās baktērijas nepieciešamas zarnu mikrofloras līdzsvarošanai, un L. Rapoliene min daudz būtiskākus aspektus: "Probiotikas labi izdzīvo skābā vidē un pielīp pie kuņģa gļotādas, palīdz iznīcināt H. pylori baktērijas, veicina bojāto kuņģa šūnu atjaunošanos un čūlu dzīšanu, ir noderīgas vēdera koliku, caurejas gadījumā, uzlabo imūnreakciju.” Tikmēr gremošanas enzīmi palīdz uzturēt labu zarnu veselību un nodrošina pareizu barības vielu uzsūkšanos. Pietiekams gremošanas enzīmu daudzums ir ārkārtīgi svarīgs, jo cilvēka organisms dzīves laikā tos spēj saražot ierobežotā daudzumā, mūsu kaitīgie ieradumi vai slimības tos noplicina, un ar laiku samazinās mūsu kuņģa skābums, kas traucē kuņģa darbību. Tādējādi kuņģa skābuma nelīdzsvarotības, īpaša skābju trūkuma un neatbilstoša kuņģa pH gadījumā ir ļoti apgrūtināti pārtikas gremošanas procesi, to uzsūkšanās, nogurums, sāpes vēderā vai uzpūšanās nesagremotu pārtikas produktu dēļ. Savukārt augu izcelsmes gremošanas enzīmi, kam raksturīgs plašs dažādu enzīmu spektrs un kas saglabā stabilitāti pat pie skāba pH, palīdz sagremot pārtiku jau kuņģī, nodrošinot pareizu olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu un šķiedrvielu uzsūkšanos.

Uztura bagātināšana ar DGL (deglicirizizēta lakrica) kombinācijā ar citām minētajām vielām, efektīvi palīdz atjaunot kuņģa skābuma līdzsvaru un ilgstoši uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.