Bezmaksas piegāde visā Latvijā
Piegāde tajā pašā dienā
Drošība
Stress un tā ietekme uz mūsu ikdienu
Stresa simptomi var ietekmēt veselību pat tev neapzinoties. Tu domā, ka slimība ir vainojama pie galvassāpēm, bieža bezmiega vai darba ražīguma samazināšanās, lai gan bieži vien šie simptomi norāda, ka pie vainas var būt stress. Patiešām – stresa simptomi var ietekmēt tavu ķermeni, tavas domas un jūtas, kā arī uzvedību. Spēja atpazīt izplatītos stresa simptomus var dot tev iespēju pārvarēt tos. Stress, kas palicis nepamanīts, var veicināt daudzas veselības problēmas, piemēram, augstu asinsspiedienu, sirds slimības, aptaukošanos un diabētu.
Izplatītas stresa sekas uz ķermeni:
- Galvassāpes;
- Muskuļu spriedze vai sāpes;
- Sāpes krūtīs;
- Nogurums;
- Dzimumtieksmes maiņa;
- Kuņģa darbības traucējumi;
- Miega problēmas.
Bieži sastopama stresa ietekme uz garastāvokli:
- Nervozitāte;
- Nemierīgums;
- Motivācijas vai koncentrēšanās trūkums;
- Nomākts;
- Viegli nokaitināms;;
- Dusmas;
- Skumjas vai depresija.
Stresa ietekme uz uzvedību:
- Pārēšanās vai nepietiekama ēšana;
- Dusmu uzliesmojumi;
- Narkotiku vai alkohola lietošana;
- Tabakas lietošana;
- Noslēgšanās no sociālās dzīves
- Vingrošana daudz retāk
Rīkojies, lai kontrolētu savu stresa līmeni!
Stresu mēs bieži uztveram kā ikdienas sastāvdaļu, no kuras nevar atbrīvoties, un tikai pie galējiem veselības traucējumiem sākam aizdomāties par reālo stresa ietekmi un to, ka kaut kas ir jāmaina. No tā nav iespējams izvairīties, bet tas ir kontrolējams. Galvenais pasākums, kas jāveic, ir pēc iespējas ātrāk jānosaka ar stresu saistītās problēmas, lai varētu rīkoties, lai samazinātu nopietnu ar stresu saistītu slimību risku. Ja atpazīsti stresa simptomus, veic pasākumus, lai samazinātu tos, līdz ar to tiks uzlabota tava veselība un pašsajūta, kā arī ikdienas gaitas vairs neliksies tik nogurdinošas. Ir dažāda veida iespējas, aktivitātes, ko vari piekopt, lai samazinātu ikdienas stresa devu, piemēram:
- Regulāra fiziskā aktivitāte;
- Relaksācijas paņēmieni – dziļa elpošana, meditācija, joga, Tai Chi, masāža u.c.;
- Neaizmirsti par dienas humora devu – neuztver dzīvi smagi – pasmejies par to;
- Socializējies ar ģimeni un draugiem;
- Velti laiku saviem hobijiem – grāmatas lasīšana, mūzikas klausīšanās utt.;
- Atrodi laiku aktīvai atpūtai un atslēdzies no ikdienas!
Mērķis ir atrast aktīvus veidus, kā samazināt savu stresu. Televīzijas skatīšanās, sērfošana internetā vai videospēļu spēlēšana ir neaktīvi veidi, kas tev var šķist relaksējoši, tomēr patiesībā tie var palielināt jūsu stresu ilgtermiņā. Tas, protams, nenozīmē, ka no tā ir jāatsakās, tas nozīmē, ka atpūta pie televīzijas nemazinās stresa izraisītās sekas, tāpēc jāizmanto kāds no augstāk minētajiem paņēmieniem.
Arī pietiekami daudz miega un veselīgs, sabalansēts uzturs ir atslēga mierīgākai un veselīgākai dzīvei. Sliktu ietekmi atstāj arī tabakas, kofeīna un alkohola lietošana, kā arī nelegālu vielu lietošana.
Kad meklēt palīdzību?
Ja neesi pārliecināts, vai cēlonis ir stress, vai ja esi veicis pasākumus, lai kontrolētu stresu, bet simptomi turpinās, sazinies ar savu ārstu, lai pārbaudītu citus iespējamos cēloņus. Par sliktu nenāks arī apsvērt iespēju satikt profesionālu konsultantu vai terapeitu, kas var palīdzēt noteikt tavus stresa avotus un apgūt jaunus veidus, kā to kontrolēt.
Ja pēkšņi tiek izjustas sāpes krūtīs, it īpaši, ja tas notiek fiziskās aktivitātes laikā vai ja papildus trūkst elpa, notiek svīšana, jūtams reibonis, slikta dūša vai sāpes plecos un rokās, nekavējoties nepieciešama ātrā palīdzība, jo tie vairs nav vienkārši stresa simptomi – tie jau ir sirdslēkmes brīdinājuma signāli.
Liels stresa cēlonis ir mūsu domāšana, ko, protams, ir grūti izmainīt, tomēr, regulāri ar to strādājot, ir iespējams veikt ilgtermiņa uzlabojumus. Labs sākums ir censties stresa cēloni uztvert vieglāk un ilgtermiņā, proti, kad rodas par kaut ko satraukums, padomā – cik lielu lomu man tas spēlēs, piemēram, pēc 1 gada – un tu redzēsi, cik patiesībā šī lieta ir mazsvarīga, lai par to tā satrauktos!
Dzīvo vieglāk un smaidi vairāk!
