Ko darīt, ja ir augsts asinsspiediens?
Augsts asinsspiediens ir bieži sastopama problēma gan jauniem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem. To veicina hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs. Asinsspiediens ir rādītājs, kas var liecināt par veselības riskiem pat tad, ja pašsajūta ir laba. Ja mērījumos konstatē paaugstinātu asinsspiedienu, daudzi sāk meklēt informāciju un risinājumus tā samazināšanai, taču, tā kā sūdzības dažkārt nav izteiktas vai acīmredzamas un asinsspiediens netiek regulāri mērīts, problēma var turpināt attīstīties nepamanīta.
Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš saskaras ar paaugstinātu asinsspiedienu vai vēlas uzzināt, kā to novērst, jo tajā sniegti praktiski padomi un skaidrojumi par paaugstināta asinsspiediena cēloņiem, simptomiem, pareizu tā mērīšanu un ieteicamo rīcību, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku.
Kas ir augsts asinsspiediens?
Paaugstināts asinsspiediens ir stāvoklis, kad asinsvados ilgstoši saglabājas paaugstināts spiediens. Tas nozīmē, ka asinis plūst ar lielāku spiedienu uz asinsvadu sieniņām, radot papildu slodzi sirdij. Ilgtermiņā tas kaitē gan asinsvadiem un sirdij, gan ietekmē smadzenes un nieru funkcijas pat tad, ja cilvēks neizjūt sūdzības. Šī iemesla dēļ augsts spiediens ir ļoti bīstams. To mēdz saukt par “kluso slepkavu”.
Asinsspiediena rādījumu veido divi skaitļi, un viens no tiem ir sistoliskais jeb augšējais asinsspiediens, kas raksturo spiedienu brīdī, kad sirds saraujas un izsūknē asinis, savukārt otrs ir diastoliskais jeb apakšējais asinsspiediens, kas ataino spiedienu, kad sirds atslābst.
- Normāls asinsspiediens pieaugušam, veselam cilvēkam ir aptuveni 120/80 mmHg, kas norāda, ka sirds un asinsvadi darbojas optimālā režīmā.
- Rādītāji 130-139 / 85-89 mmHg liecina, ka asinsspiediens ir paaugstināts. Nākotnē iespējams paaugstināts slimību risks, taču šajā zonā to vēl var efektīvi kontrolēt ar dzīvesveida izmaiņām un regulāru asinsspiediena uzraudzību.
- Ja tas ir 140/90 mmHg vai augstāks un tiek konstatēts regulāri, tā ir hipertensija - bīstams stāvoklis, kas var palielināt infarkta, insulta iespējamību un citu veselības problēmu risku.
- Rādītāji virs 180/110 mmHg ir dzīvībai bīstami! Šādā situācijā kavēties nedrīkst - steidzami jādodas pēc palīdzības, jo tas var radīt nopietnu veselības apdraudējumu.
Kā pareizi mērīt asinsspiedienu?
Pareiza asinsspiediena mērīšana ir svarīga, lai laikus pamanītu izmaiņas un konstatētu, vai spiediens ir paaugstināts. Nepareizi veicot mērījumu, var rasties maldinoši rezultāti. Piemēram, ja rādījums ir nedaudz augstāks, var rasties nevajadzīgs satraukums, bet, ja tas ir zemāks, var veidoties nepamatota drošības sajūta.
Biežākās kļūdas, veicot mērījumus, ir spiediena mērīšana stresa vai satraukuma brīdī vai uzreiz pēc fiziskas slodzes. Arī nepareiza manšetes lietošana, kā arī atpūtas trūkums pirms mērījuma var atainot neprecīzu informāciju. Pirms mērījumu veikšanas vienmēr jāievēro vismaz piecu minūšu atpūta ar nesakrustotām kājām, atbalstot roku sirds līmenī.
Regulāra asinsspiediena mērīšana mājas apstākļos palīdz sekot līdzi svārstībām un ļauj piefiksēt nevēlamas izmaiņas. Tas ir svarīgi cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un tiem, kam ir konstatēti kādi sirds un asinsvadu slimību riski.
Cik bieži un kad mērīt asinsspiedienu?
Asinsspiedienu vajadzētu mērīt septiņas dienas pēc kārtas, vienā un tajā pašā laikā, piemēram, no rīta pirms zāļu lietošanas un vakarā. Tas ļauj salīdzināt rādītājus un ataino visā novērošanas periodā esošo dinamiku.
Cilvēkiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens vai diagnosticēta hipertensija, mērījumus var būt jāveic vēl ilgāk. Vienu reizi veikts mērījums ārsta kabinetā ne vienmēr sniedz objektīvu priekšstatu par esošo veselības stāvokli, jo, apmeklējot ārstu, cilvēks mēdz satraukties, un tas rada mānīgi augstu rezultātu. Regulāri kontrolējot savu asinsspiedienu, vieglāk konstatēt situācijas nopietnību un kopā ar ārstu pieņemt atbilstošākos lēmumus par turpmāko rīcību.
Kādi ir augsta asinsspiediena simptomi?
Paaugstināts asinsspiediens bieži tiek dēvēts par “kluso problēmu”, jo bez izteiktiem simptomiem tas var izpausties ilgstoši, pat gadiem.
Reizēm cilvēkam var parādīties šādi simptomi:
- galvassāpes;
- reiboņi;
- nogurums;
- troksnis ausīs;
- redzes miglošanās;
- sirdsklauves.
Taču tā kā šie simptomi ne vienmēr ir izteikti vai tie var parādīties periodiski, cilvēki mēdz tos ignorēt vai saistīt ar kādu citu problēmu. Augsta asinsspiediena gadījumā jāpatur prātā, ka simptomu trūkums nenozīmē, ka stāvoklis ir drošs. Regulāra asinsspiedienu kontrole ir būtiska, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus.
Kāpēc rodas augsts asinsspiediens?
Asinsspiediena paaugstināšanos parasti izraisa vairāku faktoru kopums, turklāt bieži tie ir savstarpēji saistīti. Būtiska nozīme ir dzīvesveidam, piemēram:
- hronisks stress,
- mazkustīgs dzīvesveids,
- neveselīgs uzturs,
- pārmērīga sāls lietošana,
- liekais svars,
- kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, kas var palielināt spiedienu uz asinsvadu sieniņām.
Arī citi faktori - iedzimtība, vecums, hormonālas izmaiņas, ķermeņa masas palielināšanās, miega trūkums un dažādas veselības novirzes - var ietekmēt spiedienu un izraisīt svārstības. Ja asinsspiediens ir augsts ilgu laiku, tas liecina, ka organismā notiek nevēlamas izmaiņas, ko nedrīkst ignorēt.
Ko darīt augsta asinsspiediena gadījumā?
Rīcība šādā situācijā ir atkarīga no tā, kāds ir esošais rādītājs un kāda ir cilvēka pašsajūta. Ja asinsspiediens ir nedaudz paaugstināts, ieteicams to atkārtoti mērīt un novērot vairākas dienas. Ja rādījumi saglabājas augsti vai ir virs 140/90 mmHg, jākonsultējas ar ārstu. Izvērtējot situāciju, speciālists var rekomendēt gan izmaiņas dzīvesveidā, gan medikamentozu terapiju.
Uzmanību! Ja asinsspiediens ir ļoti augsts (virs 180/110 mmHg) un parādās slikta pašsajūta, vilcināties nedrīkst. Šādos gadījumos jārīkojas steidzami - jāizsauc neatliekamā palīdzība!
Ko darīt ikdienā, lai samazinātu augstu asinsspiedienu?
Ikdienas paradumi ir ļoti svarīgi. Lai samazināt augstu asinsspiedienu, jānodrošina veselīgs uzturs, jāsamazina sāls daudzums, regulāri jāpiekopj fiziskās aktivitātes, kā arī jākontrolē ikdienas stress. Arī pietiekams miega daudzums un ķermeņa svara normalizēšana palīdz uzlabot asinsspiedienu.
Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ārsta ieteikumi jāievēro katru dienu, jo tikai ilgtermiņa paradumi var mazināt slimību riskus!
Augsts asinsspiediens pēkšņi: kā rīkoties?
Krass asinsspiediena kāpums atšķiras no hroniski paaugstināta spiediena. Pēkšņu kāpumu var izraisīt stress, sāpes, spēcīgas emocijas vai citi faktori. Ja rādītājs strauji sasniedz 180 mmHg un ja ir arī galvassāpes, reibonis, slikta dūša vai sāpes krūšu apvidū, situācija ir bīstama, tādēļ steidzami jāsazinās ar ātro palīdzību! Strauji pieaugošs spiediens var izraisīt nopietnas sirds un asinsvadu komplikācijas.
Noslēgums
Paaugstināts asinsspiediens ir nopietns signāls, ka jāpievērš uzmanība savai veselībai, taču, laikus atklāts, tas ir kontrolējams. Regulāra asinsspiediena mērīšana, veselīgi ikdienas paradumi un ārsta konsultācijas var palīdzēt samazināt potenciālos slimību riskus.
Ja asinsspiediens ir paaugstināts, to nevajadzētu ignorēt, jo rūpes par sevi ir labas veselības un ilgmūžības pamatā!


