Neviens nevēlas muskuļu krampjus!

Maratonu sezonai ritot pilnā sparā un siltajam pavasarim vilinot mūs laukā, ar vien pievilcīgāka šķiet doma doties nelielā skrējienā. Tā teikt izkustināt kaulus un muskuļus. Visu ziemu nav skriets un tagad šķiet, ka ir ideāls laiks, lai to darītu.

 

Bet tad pēkšņi kā no skaidrām debesīm iesper zibens, kāju sarauj krampī…

 

Kas veicina krampjus un kā tikt ar tiem galā vai izvairīties pavisam? Mums ir atbilde!

 

Pirmais ieteikums, lai novērstu krampju iespējamību, ir kārtīgs iesildīšanās process! Lēnām iesildīt visus muskuļus pirms fiziskām aktivitātēm ir ne tikai svarīgi, lai uzlabotu konkrētās aktivitātes kvalitāti, bet arī paša ķermeņa labsajūtai treniņa laikā un pēc tā. Ja pirms tam ir jau nācies saskarties ar krampjiem muskuļos, ļoti ieteicams ir pievērst īpašu uzmanību skartajai zonai iesildīšanās laikā – muskulis, kas ir bijis krampjos vienreiz, var atkārtoti nonākt šādā stāvoklī daudz vieglāk un ātrāk nekā pārējie muskuļi.

 

Ja priekšā ir nopietnas sacensības vai fiziskās aktivitātes, kas šķietami būs intensīvākas nekā ierastie treniņi, tad problēma ir jārisina jau pašā saknē, piemēram, maratonam, ir jātrenējas tā, kā tas ir paredzēts, lai svarīgajā dienā muskuļiem nebūtu negaidīts pārsteigums, kad ierasto 5km vietā tiek skrieti 42km. Šādā scenārijā palīdzēt nevarēs neviena iesildīšanās taktika.

Kā arī maratonistiem svarīgi zināt, kādi būs gaidāmie laika apstākļi skrējiena dienā un vietā. Ja ir radies ieradums trenēties sausā klimatā, tad lielais skrējiens mitrā klimatā būs ne tikai sarežģījums plaušām un sirdij, bet arī sarežģījums muskuļiem. Ja paredzēti neierasti apstākļi, tad noteikti nepieciešams ierasties sacensību vietā jau laicīgi, lai ķermenis paspēj pierast pie jaunajiem apstākļiem un tas nav pārsteigts, sajūtot, ka pēkšņi ir izmaiņas vidē. Šāds pārsteigums varētu maksāt pamatīgu un ļoti sāpīgu krampi muskuļos.

 

Bet ko darīt, ja krampis tāpat pamanās iezagties muskuļos un pamocīt cilvēku?

 

Noteikti nepieciešams aktivitāti pārtraukt un izstiept savilkto muskuli. Ja krampis sarāvis ikru, kas notiek visbiežāk, tad ieteicams nostāties vismaz uz pilnas pēdas, lai attiecīgais muskulis izstieptos. Kad stāvus poza uz pēdām vairs nesagādā sāpes sarautajā ikrā, tad nākamais stiepšanās solis ir par pamatu paņemt kāju ar veselo muskuli, savilkto kāju izstiept uz priekšu un nolikt uz papēža un stiepties ar ķermeņa augšdaļu klāt pie kājas, kas savilkta. Ar šādu kustību tiek stiepti kājas muskuļi un krampis sāk lēnām pamest to.

 

Ja krampji muskuļos parādās biežāk nekā iecerēts, tad ieteicams uzturu papildināt ar Magniju un B vitamīniem – šīs ir divas no vielām, kas ir iesaistītas veselīgā muskuļu darbībā un var palīdzēt novērst potenciālos nākotnes krampjus. Bet tas nenozīmē, ka drīkst aizmirst par kārtīgi iesildīšanos pirms un atsildīšanos pēc treniņiem.

 

Pareizs uzturs un aktīvs dzīves veids ir vislielākā panākumu atslēga veselīgam ķermenim – tai skaitā arī cīņai ar muskuļu krampjiem.

Saistīti raksti

Minerālviela tavai veselībai - magnijs

Lasīt vairāk

Palīgs cīņā pret nogurumu - dzelzs

Lasīt vairāk

Vai zināji, ka katram trešajam iedzīvotājam Latvijā trūkst D vitamīns?

Lasīt vairāk