Hronisks nogurums: kāpēc tas rodas un ko darīt?

Hronisks nogurums: kāpēc tas rodas un ko darīt?

Hronisks nogurums ir ilgstošs vai regulāri atkārtojošs nespēks un enerģijas trūkums, kas nepāriet arī pēc pietiekamas atpūtas un var ietekmēt ikdienas aktivitātes, darba spējas un dzīves kvalitāti.  Atšķirībā no parasta noguruma, kas rodas pēc intensīvas slodzes, saspringtas dienas vai slikta miega un pāriet pēc atpūtas, ilgstošs nespēks var saglabāties un ietekmēt ikdienas aktivitātes, darba spējas un dzīves kvalitāti. Liels nogurums un miegainība var būt saistīta gan ar miega trūkumu, stresu un ikdienas paradumiem, gan ar uzturvielu trūkumu vai kādiem veselības traucējumiem.

Rakstā apskatīsim, kādas pazīmes var liecināt par hronisku nogurumu, kāpēc cilvēks var justies noguris visu laiku, kā iespējams uzlabot pašsajūtu un kad vajadzētu konsultēties ar ārstu.

Hronisku nogurumu nevajadzētu jaukt ar hroniska noguruma sindromu jeb mialģisko encefalomielītu (ME/CFS). Hroniska noguruma sindroms ir atsevišķs veselības stāvoklis ar noteiktiem simptomiem, kas var būtiski ierobežot ikdienas aktivitātes un nav tas pats, kas ilgstošs nogurums.

Kādas pazīmes var liecināt par hronisku nogurumu?

Ilgstošs nogurums var izpausties ne tikai kā izteikta vēlme gulēt. Neskatoties uz to, ka ierastās ikdienas aktivitātes nemainās, cilvēks var izjust fizisku nespēku, enerģijas trūkumu vai grūtības koncentrēties.

Ilgstoša noguruma pazīmes var būt šādas:

  • pastāvīgs enerģijas trūkums;
  • liels nogurums un miegainība;
  • nogurums pat pēc miega vai atpūtas;
  • fizisks nespēks;
  • koncentrēšanās grūtības;
  • samazinātas darba spējas vai motivācija;
  • miega kvalitātes izmaiņas;
  • citi simptomi atkarībā no noguruma cēloņa.

Jāpatur prātā, ka nogurums ir nespecifiska pazīme, jo pēc tā vien nevar noteikt, kas tieši izraisa pašsajūtas pasliktināšanos. Cēlonis var būt neatbilstošs dzīvesveids, veselības problēmas, kā arī dažādi citi faktori, kas ir iespējami arī vienlaikus.

Kāpēc visu laiku ir nogurums?

Pastāvīgam nogurumam var būt gan salīdzinoši vienkārši iemesli, piemēram, nepietiekams miegs, stress vai pārslodze, gan arī nozīmīgāki – uzturvielu deficīts un dažādi traucējumi. Tāpēc, ja nogurums ir ilgstošs un tam nav loģiska skaidrojuma, kāpēc tas rodas, vajadzētu vērsties pie ārsta, lai izvērtētu kopējo pašsajūtu, ikdienas paradumus un citus simptomus.

Miega trūkums un miega traucējumi

Pietiekams miega ilgums un laba miega kvalitāte ir nozīmīgi priekšnoteikumi organisma atjaunošanai. Ja cilvēks regulāri guļ pārāk maz vai naktī miegs ir saraustīts, dienas laikā var parādīties miegainība, grūtības koncentrēties un zems enerģijas līmenis.

Nogurumu var veicināt arī miega traucējumi, piemēram, bezmiegs, kad ir grūtības iemigt vakarā vai ir problēma ar pamošanos un nespēju atkārtoti iemigt nakts laikā. Iespējams, ka naktsmieru apgrūtina miega apnoja, kuras gadījumā elpošana miega laikā atkārtoti apstājas un pēc brīža atjaunojas. Šādas elpošanas pauzes var būt bīstamas, jo samazina skābekļa daudzumu organismā. Par miega apnoju var liecināt krākšana, elpas trūkums vai smakšanas epizodes naktī, kā arī izteikta miegainība dienas laikā.

Stress un hronisks nogurums

Ilgstošs stress var ietekmēt ne vien miegu, bet arī emocionālo pašsajūtu un enerģiju. Ja organisms nepārtraukti atrodas paaugstinātas spriedzes apstākļos, atslābināties un kvalitatīvi izgulēties var kļūt grūtāk. Tādēļ cilvēks var nonākt situācijā, kur stress un hronisks nogurums viens otru pastiprina.

Ilgstošas spriedzes gadījumā var pieaugt aizkaitināmība, miega kvalitātes pasliktināšanās vai grūtības koncentrēties. Ja ikdienā ir pārāk daudz pienākumu un atpūtai laika ir maz, nogurumu var izraisīt ilgstoša emocionāla un fiziska pārslodze.

Vairāk par stresa ietekmi uz pašsajūtu lasi šajā rakstā.

Uzturvielu trūkums un mazasinība

Nogurumu bieži var izraisīt arī uzturvielu, piemēram, dzelzs, B12 vitamīna vai folātu trūkums. Dzelzs deficīts var veicināt mazasinību, kas rada nogurumu, vājumu, elpas trūkumu un sirdsklauves. Arī B12 vitamīna un folātu deficīts var palielināt nogurumu un radīt bezspēku. Ja nogurums ilgstoši nemazinās, cēloni vajadzētu izvērtēt, apmeklējot ārstu un veicot asins analīzes.

Hormonāli un vielmaiņas traucējumi

Bezspēka iemesli var būt saistīti arī ar hormonālām vai vielmaiņas izmaiņām, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumiem vai cukura diabētu. Šādos gadījumos parasti var novērot arī citas pazīmes, piemēram, svara vai garastāvokļa izmaiņas, izteiktas slāpes vai vajadzību biežāk urinēt. Šie simptomi ne vienmēr liecina par konkrētu slimību, taču nepārejošu sūdzību gadījumā ir vērts konsultēties ar speciālistu.

Infekcijas un citas saslimšanas

Hronisks nogurums mēdz būt arī slimojot vai pēc saslimšanas. Ne vienmēr atveseļošanās laikā enerģijas līmenis atjaunojas uzreiz, tāpēc nogurums var būt jūtams kādu laiku.

Ilgstošs nespēks, iespējams, liecina arī par dažādām hroniskām saslimšanām. Tās var būt saistītas ar sirds un asinsvadu, elpošanas, gremošanas vai nervu sistēmas traucējumiem, tādēļ jāpievērš uzmanība arī citām veselības izmaiņām un tam, cik ilgi tās saglabājas.

Medikamentu lietošana

Nogurums vai miegainība var būt atsevišķu medikamentu blakusparādība. Parasti tas atkarīgs no konkrētā preparāta, devas un cilvēka individuālās reakcijas.

Ja nogurums parādās neilgi pēc jaunu zāļu lietošanas uzsākšanas vai mainot devu, par to vajadzētu pastāstīt ārstam vai farmaceitam. Nozīmēto terapiju nevajadzētu pārtraukt bez konsultācijas ar ārstu, pat ja ir aizdomas, ka pašsajūtas izmaiņas saistītas ar medikamentiem.

Ilgstošam nogurumam var būt vairāki iemesli vienlaikus. Lai saprastu, kas to izraisa, jāņem vērā cilvēka miega un uztura paradumus, ikdienas slodzi, izmantotos medikamentus un citus simptomus.

Kādus vitamīnus lietot, ja ir nogurums?

Vitamīni un minerālvielas var palīdzēt, ja nogurums saistīts ar konkrētas uzturvielas nepietiekamu uzņemšanu vai deficītu, taču tie nav universāls risinājums jebkura veida nespēkam. Ja organisms uzņem pietiekami daudz konkrētās uzturvielas, papildu lietošana ne vienmēr spēs pacelt samazināto enerģijas līmeni.

Vitamīns/minerālviela

Kāpēc tas ir nozīmīgs

Dzelzs

Dzelzs veicina sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna veidošanos, normālu skābekļa transportēšanu organismā, kā arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku. 

B12 vitamīns

Normālai sarkano asinsķermenīšu veidošanai un nervu sistēmas darbībai. Tā trūkums var izraisīt nogurumu un vājumu.

Folāti

Veicina normālu sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Tā trūkums var izraisīt folātu deficīta mazasinību.

D vitamīns

Vajadzīgs daudzām organisma funkcijām, tostarp normālai kaulu un muskuļu darbībai. 

Magnijs

Piedalās enerģijas vielmaiņā un nervu sistēmas darbības nodrošināšanā.

B grupas vitamīni

Dažādi B grupas vitamīni iesaistās enerģijas vielmaiņas procesos un nervu sistēmas darbībā.

Uztura bagātinātājus nevajadzētu izvēlēties tikai pēc simptomiem. Ja nogurums ir ilgstošs, vispirms jānoskaidro iespējamo cēloni. Lai varētu tikt galā ar hronisku nogurumu, iespējams, nepieciešams pārliecināties par atsevišķu uzturvielu deficītu, veicot asins analīzes.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Ko darīt, ja nogurums nepāriet?

Šādā situācijā rīcība ir atkarīga no iespējamā noguruma cēloņa, tomēr pašsajūtu ikdienā var uzlabot vairāki vienkārši paradumi. Ir svarīgi ne tikai rūpēties par enerģijas līmeni, bet arī novērst faktorus, kas to var mazināt.

Palīdzības soļi nepārejoša noguruma gadījumā: 

  1. Sakārtot miega režīmu. Centies iet gulēt un celties aptuveni vienā laikā. Pievērs uzmanību arī tam, vai miega ilgums ir pietiekams. Regulārs režīms palīdz uzturēt stabilāku miega kvalitāti.
  2. Pārskatīt ikdienas slodzi. Ja dienas ir piepildītas ar darbu, fiziskām aktivitātēm un citiem pienākumiem, nogurumu var veicināt nepietiekama atpūta. Svarīgi atrast līdzsvaru starp aktivitātēm un atjaunošanos.
  3. Mazināt stresu. Regulāras pauzes, mierīgas nodarbes, relaksācija, elpošanas vingrinājumi vai citas piemērotas metodes var palīdzēt samazināt ikdienas spriedzi. Izvēlies to, kas reāli palīdz atslābināties.
  4. Ēst sabalansēti un regulāri. Pilnvērtīgs uzturs nodrošina organismu ar enerģiju un nepieciešamajām uzturvielām. Ieteicams neizlaist maltītes un ikdienā izvēlēties daudzveidīgus produktus, uzņemot uzturu, kas nodrošina pietiekamu olbaltumvielu, šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu.
  5. Kustēties regulāri. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt enerģijas līmeni un pašsajūtu. Ja šobrīd ir izteikts nespēks, slodzi nevajadzētu palielināt pārāk strauji. Labāk sākt ar pašsajūtai atbilstošām aktivitātēm un intensitāti palielināt pakāpeniski.
  6. Pievērst uzmanību kofeīna un alkohola lietošanai. Kafija un citi kofeīnu saturoši produkti īslaicīgi var padarīt cilvēku modrāku, bet kofeīns var ietekmēt miega kvalitāti. Arī pārmērīga alkohola lietošana var traucēt kvalitatīvai atpūtai.
  7. Meklēt noguruma cēloni, ja pašsajūta neuzlabojas. Ja atpūta, miega režīma sakārtošana un izmaiņas ikdienas paradumos būtiski nepalīdz, ir vērts konsultēties ar ārstu. Atkarībā no simptomiem var būt nepieciešamas asins analīzes vai citi izmeklējumi.

Ilgstošu nogurumu nevajadzētu mēģināt "maskēt” ar kafiju, enerģijas dzērieniem vai uztura bagātinātājiem, ja nav noskaidrots patiesais cēlonis. Lai gan izvēloties šādas ātrās metodes var īslaicīgi uzlabot pašsajūtu, noguruma iemeslus tas neatrisina.

Kad nogurums var liecināt par veselības problēmām?

Tas ne vienmēr ir tikai pārslodzes vai miega trūkuma sekas. Nogurums var būt arī dažādu veselības traucējumu gadījumā, tāpēc vajadzētu konsultēties ar ārstu.

Pie ārsta vērts doties, ja:

  • nogurums nepāriet vairākas nedēļas;
  • miegs un atpūta pašsajūtu būtiski neuzlabo;
  • nogurums traucē veikt ikdienas aktivitātes;
  • parādās neizskaidrojamas svara izmaiņas;
  • ir elpas trūkums, sirdsklauves vai izteikts vājums;
  • ir izteikta miegainība dienā vai miega traucējumi;
  • nogurumu pavada citi ilgstoši vai neparasti simptomi.

Lai noskaidrotu iemeslus, kas var veicināt nogurumu, ārsts var ieteikt pārbaudīt asinsainu un dzelzs līmeni, vairogdziedzera darbību, glikozes līmeni u.c.

Ilgstošu nogurumu nevajadzētu uzreiz skaidrot tikai ar lielu aizņemtību, stresu vai miega trūkumu. Nogurums ir nespecifisks simptoms, un tā cēlonis varētu būt gan ikdienas paradumi, gan uzturvielu nepietiekamība vai veselības traucējumi.

Lai uzturētu labu pašsajūtu, jārūpējas par pietiekamu miegu, fiziskajām aktivitātēm, stresa mazināšanu un sabalansētu uzturu. Ja situācija neuzlabojas, tā pasliktinās vai ietekmē ikdienu, konsultējies ar ārstu, lai noskaidrotu iespējamos iemeslus un uzlabotu pašsajūtu pēc iespējas drīzāk.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk