Panikas lēkme: kā atpazīt simptomus un ko darīt lēkmes laikā?

Panikas lēkme: kā atpazīt simptomus un ko darīt lēkmes laikā?

Pēkšņa izteikta trauksme, sirdsklauves, elpas trūkums vai sajūta, ka notiek kas bīstams, var liecināt par panikas lēkmi – intensīvu baiļu epizodi, kas var rasties arī bez reāla apdraudējuma. Lai gan simptomi mēdz būt ļoti izteikti un dažkārt atgādina sirdslēkmi, panikas lēkme parasti nav dzīvībai bīstama.

Izprotot šo stāvokli, iespējams saglabāt mieru un zināt, kā atbilstoši rīkoties. Rakstā skaidrosim, kā atpazīt panikas lēkmi, kas to var izraisīt un kādas ir ārstēšanas, kā arī profilakses iespējas.

Kas ir panikas lēkme?

Panikas lēkme ir pēkšņa intensīvu baiļu vai izteikta psiholoģiska diskomforta epizode, kas parasti sākas negaidīti un savu maksimumu sasniedz dažu minūšu laikā. Vienlaikus var parādīties gan ķermeņa reakcijas, gan emocionālas pazīmes. Panikas lēkmes var sākties paaugstināta stresa vai emocionālas spriedzes laikā, pēc spēcīga pārdzīvojuma, izteikta noguruma, miega trūkuma, kā arī pēkšņi bez skaidri saprotama iemesla.

Organisms panikas lēkmes laikā aktivizē tā saukto “cīņas vai bēgšanas” reakciju – dabisku aizsargmehānismu, kas sagatavo ķermeni iespējamām briesmām. Taču panikas lēkme var rasties arī situācijā, kad nav reāla apdraudējuma vai acīmredzama iemesla satraukumam.

Šāda reakcija var izraisīt spēcīgas bailes, piemēram, nomirt vai zaudēt kontroli, kā arī domas, ka ar veselību notiek kas ārkārtējs un nopietns. Daudzi cilvēki šo pieredzi apraksta kā ļoti nepatīkamu un grūti izskaidrojamu, sevišķi pirmajās reizēs. Lai gan sajūtas var būt ļoti spilgtas, panikas lēkmes ir pārejošas.

Kā atpazīt panikas lēkmi?

Panikas lēkmē vienlaikus var parādīties dažādi simptomi. To izpausmes katram var atšķirties – vienam dominē ķermeņa reakcijas, citam vairāk izteiktas ir bailes un satraukums.

Ne vienmēr parādās visi iespējamie simptomi, tomēr raksturīgi, ka šīs sajūtas sākas pēkšņi, tad kļūst intensīvākas dažu minūšu laikā un pēc tam pakāpeniski norimst.

Panikas lēkmes biežākie fiziskie simptomi:

Panikas lēkmes emocionālie un psiholoģiskie simptomi:

  • spēcīgas bailes vai panika;
  • bailes nomirt;
  • bailes zaudēt kontroli vai saprātu;
  • sajūta, ka apkārtējā vide nav īsta (derealizācija);
  • atsvešinātības sajūta no sevis (depersonalizācija);
  • tuvojošās nelaimes vai katastrofas sajūta.

Panikas lēkmes simptomi var būt ļoti līdzīgi citu veselības problēmu pazīmēm, tāpēc pirmā reize jāizvērtē uzmanīgi. Noteikti jāpievērš uzmanība simptomiem, kas saistīti ar krūšu rajonu un elpošanu, jo tie var būt saistīti arī ar citiem veselības traucējumiem.

Tā kā panikas un sirdslēkmes pazīmes dažkārt var būt grūti atšķiramas, apskatīsim to atšķirības un situācijas, kad nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

Kā atšķirt panikas lēkmi no sirdslēkmes?

Panikas lēkmes un sirdslēkmes reizēm simptomi mēdz būt līdzīgi – abos gadījumos iespējamas sāpes krūtīs, elpas trūkums, svīšana, reibonis un spēcīga trauksmes sajūta. Tāpēc ne vienmēr cilvēks pats spēj precīzi noteikt, kas tieši notiek.

Ja sāpes krūtīs ir stipras, tās parādās pirmo reizi, nepāriet vai ir šaubas par simptomu iemeslu, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot 113.

 

Panikas lēkme

Sirdslēkme


Sākums

Bieži sākas pēkšņi, arī miera stāvoklī vai bez redzama iemesla.

Bieži sākas fiziskas slodzes vai emocionāla stresa laikā, taču var rasties arī miera stāvoklī.


Sāpes krūtīs

Biežāk saistītas ar satraukumu, var būt asas vai mainīgas.

Biežāk spiedošas, žņaudzošas vai smaguma sajūtai līdzīgas sāpes vai diskomforts krūtīs. Sāpes var izstarot uz roku, plecu, muguru, kaklu vai žokli.


Sirdsdarbība

Var būt izteiktas sirdsklauves un paātrināta sirdsdarbība.

Var būt paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība, taču tā nav raksturīga visos gadījumos.

Elpošana

Bieži novērojams elpas trūkums vai
smakšanas sajūta.

Var rasties elpas trūkums,
īpaši kopā ar
citiem simptomiem.


Ilgums

Parasti sasniedz maksimumu dažu minūšu laikā un pakāpeniski mazinās.

Simptomi parasti ilgst vairāk nekā 15–20 minūtes vai atkārtojas un tie var pastiprināties.

Papildu pazīmes

Var būt spēcīgas bailes, trīce, nerealitātes sajūta.

Var būt auksti sviedri, izteikts vājums, slikta dūša.

Panikas lēkme parasti nav dzīvībai bīstama, taču, ja simptomi atgādina sirdslēkmi vai parādās pirmoreiz, nepieciešams meklēt medicīnisku palīdzību, lai izslēgtu citu nopietnu veselības problēmu. 

Kā sev palīdzēt panikas lēkmes laikā?

Lēkmes laikā var šķist, ka sajūtas kļūst nekontrolējamas, taču paturi prātā, ka šis stāvoklis pāries. Galvenais, ko vajadzētu panākt - nomierināt nervu sistēmu, mazināt bailes un atgūt sajūtu, ka situāciju var kontrolēt.

Izmēģini šos soļus:

  1. Atgādini sev, ka tā ir panikas lēkme un tā pāries.
    Kad ķermenis reaģē ar spēcīgām fiziskām sajūtām, prāts tās var uztvert kā draudus. Sev var palīdzēt ar apzinātu atgādinājumu.
  2. Elpo lēni un vienmērīgi.
    Lēkmes laikā elpošana bieži kļūst ātrāka un seklāka, kas var pastiprināt reiboņa, tirpšanas vai elpas trūkuma sajūtu. Elpo lēni un vienmērīgi, nevis dziļi un strauji.
  3. Izmanto “5–4–3–2–1” metodi.
    Šī uzmanības novirzīšanas metode daudziem palīdz mazināt trauksmi.
    Nosauc:
    • 5 lietas, kuras redzi;
    • 4 lietas, kurām vari pieskarties;
    • 3 skaņas, kuras dzirdi;
    • 2 smaržas, kuras jūti;
    • 1 garšu, kuru vari sajust.

Uzmanības pārslēgšana var palīdzēt atgriezties esošajā mirklī.

  1. Koncentrējies uz apkārtējo vidi.
    Ja rodas sajūta, ka situācija kļūst nereāla vai biedējoša, mēģini aprakstīt sev apkārt esošo:
  • kur tu atrodies;
  • ko redzi apkārt;
  • kādas skaņas dzirdi;
  • ko dari šajā brīdī.
  1. Atslābini muskuļus.
    Trauksmes laikā ķermenis bieži neapzināti saspringst. Vari pamēģināt pakāpeniski atslābināt plecus, žokli, rokas un vēdera muskuļus. Tas var mazināt fizisko spriedzi.
  2. Sagaidi, kamēr simptomi mazinās.
    Lai arī sajūtas var būt ļoti spēcīgas, panikas lēkme parasti nav ilgstoša. Ļauj simptomiem pakāpeniski norimt un izvairies no cīņas ar katru sajūtu.

Ko nevajadzētu darīt panikas lēkmes laikā?

Lai tiktu galā ar situāciju, jāzina, kas palīdz un kas var pastiprināt satraukumu.

Panikas lēkmes brīdī nevajadzētu:

  • mēģināt apturēt visas sajūtas vai cīnīties ar tām;
  • koncentrēties tikai uz fiziskajiem simptomiem un nepārtraukti tos kontrolēt;
  • meklēt internetā iespējamos simptomu skaidrojumus;
  • lietot alkoholu vai citas vielas, lai nomierinātos.

Pastāvīga izvairīšanās no situācijām, kas tiek saistītas ar iepriekšēju panikas lēkmi, dažkārt var pastiprināt trauksmi un bailes no atkārtotas epizodes. Ja izvairīšanās sāk ierobežot ikdienu, ieteicams to pārrunāt ar psihologu, psihoterapeitu vai citu atbilstošu speciālistu.

Kā palīdzēt cilvēkam, kuram ir panikas lēkme?

Redzot, ka kādam ir panikas lēkme, apkārtējiem var būt grūti saprast, kā pareizi reaģēt. Galvenais saglabāt mieru un palīdzēt otram justies droši.

Var palīdzēt:

  • mierīgā balsī paskaidrot, ka cilvēks nav viens un ka šī situācija pāries;
  • būt blakus, ja cilvēks to vēlas;
  • runāt īsi un skaidri, neuzdodot pārāk daudz jautājumu;
  • palīdzēt pievērst uzmanību elpošanai vai apkārtējai videi;
  • piedāvāt apsēsties ērtā vietā;
  • izvairīties no frāzēm “nomierinies” vai “tev nekas nav”, jo tās var likt cilvēkam justies nesaprastam;
  • pēc notikušā pārrunāt, kāda palīdzība būtu visnoderīgākā nākamajā reizē.

Panikas lēkmes brīdī cilvēks patiešām piedzīvo spēcīgas fiziskas un emocionālas sajūtas. Pat tad, ja ārēji situācija neizskatās bīstama, viņa pieredze ir reāla.

Pie kāda ārsta vērsties, ja ir panikas lēkmes?

Ja panikas lēkmes atkārtojas, kļūst biežākas vai sāk apgrūtināt ikdienu, ieteicams meklēt profesionālu palīdzību.

Visbiežāk pirmais vēlamais solis ir vēršanās pie ģimenes ārsta. Viņš izvērtēs simptomus, nepieciešamības gadījumā nozīmēs pārbaudes, lai izslēgtu citus veselības traucējumus, un ieteiks piemērotāko speciālistu.

Speciālists

Kā var palīdzēt?

Ģimenes ārsts

Izvērtē simptomus, nozīmē nepieciešamos izmeklējumus un palīdz noteikt turpmāko rīcību.

Psihologs vai psihoterapeits

Palīdz izprast trauksmes iemeslus, apgūt paņēmienus darbam ar bailēm un mainīt reakcijas uz satraucošām situācijām.

Psihiatrs

Nosaka diagnozi un izvērtē, vai nav citu psihisku traucējumu. Nepieciešamības gadījumā nozīmē ārstēšanu un uzrauga tās norisi.

Neirologs vai cits speciālists

Varētu būt nepieciešams apmeklēt, ja simptomi liecina par citu veselības problēmu vai ja jāveic papildu izvērtēšana.

Ārstēšanas plāns vienmēr tiek noteikts individuāli. Tas var ietvert psihoterapiju, dzīvesveida izmaiņas un reizēm arī medikamentus.

Kā samazināt panikas lēkmju atkārtošanās risku?

Novērst panikas lēkmes pilnībā ne vienmēr ir iespējams, taču veselīgi ikdienas paradumi un savlaicīga palīdzības meklēšana var samazināt to biežumu un intensitāti. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuriem šīs lēkmes ir atkārtojušās vairākas reizes vai tās sāk ietekmēt dzīvi.

Profilakse palīdz ne tikai mazināt trauksmi un saspringumu, bet arī uzlabo vispārējo pašsajūtu un miega kvalitāti

Ikdienas paradumi, kas var palīdzēt:

  • ievērot regulāru miega režīmu un izgulēties;
  • regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm;
  • praktizēt stresa mazināšanas un relaksācijas tehnikas (piemēram, elpošanas vingrinājumus, meditāciju vai jogu);
  • ierobežot kofeīna, alkohola un citu stimulējošu vielu lietošanu;
  • turpināt ārsta vai psihoterapeita ieteikto ārstēšanas plānu;
  • lietot ārsta nozīmētos medikamentus atbilstoši norādījumiem, nepārtraucot ārstēšanu patstāvīgi;
  • laikus meklēt palīdzību, ja simptomi atkārtojas vai pastiprinās.

Profilakse vislabākos rezultātus nodrošina ilgtermiņā. Ja nepieciešama ārstēšana, ikdienas paradumu maiņa un speciālista ieteikumu apvienojums var palīdzēt labāk kontrolēt panikas lēkmēm raksturīgās sajūtas.

Panikas lēkme var būt ļoti biedējoša pieredze. Pēkšņas un izteiktas bailes, sirdsklauves, elpas trūkums vai sajūta, ka notiek kas bīstams, var radīt lielu satraukumu, tomēr bieži tas nav dzīvībai bīstams stāvoklis un ar atbilstošu palīdzību to iespējams kontrolēt.

Izprotot, kādi ir simptomi, zinot, kā rīkoties lēkmes laikā, un laikus vēršoties pēc atbalsta, var mazināt lēkmju ietekmi uz ikdienu. Regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs un stresa pārvaldības metodes var samazināt panikas lēkmju atkārtošanās risku un uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk