Urīnceļu infekcija: ko darīt, ja urinējot ir dedzināšana vai sāpes?

Urīnceļu infekcija: ko darīt, ja urinējot ir dedzināšana vai sāpes?

Urīnceļu infekcija var skart dažādas urīnceļu daļas – urīnizvadkanālu, urīnpūsli vai augšējos urīnceļus, tostarp nieres. Visbiežāk to izraisa baktērijas, kas caur urīnizvadkanālu nokļūst urīnceļos, sāk vairoties un izraisa iekaisumu. Dedzināšana vai sāpes urinējot, bieža vai steidzama vajadzība doties uz tualeti un diskomforts vēdera lejasdaļā var būt viena no urīnceļu infekcijas pazīmēm, bet līdzīgas sūdzības var rasties arī citu iemeslu dēļ, tāpēc tikai pēc simptomiem infekciju droši noteikt nav iespējams.

Rakstā apskatīsim, kā atpazīt iespējamu urīnceļu infekciju, kāpēc tās rodas, ko darīt pirmo simptomu gadījumā un kad nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vai dedzināšana urinējot vienmēr nozīmē urīnceļu infekciju?

Nē, dedzināšana vai sāpes urinējot ir raksturīgas urīnceļu infekcijas pazīmes, taču tās var izraisīt arī citi iemesli. Līdzīgu diskomfortu var radīt arī, piemēram, intīmās zonas kairinājums, maksts infekcija vai seksuāli transmisīvās infekcijas.

Par urīnceļu infekciju var liecināt vairāku raksturīgu simptomu parādīšanās vienlaikus, piemēram, dedzināšana nokārtošanās laikā, bieža vai steidzama vajadzība urinēt, kā arī vēdera lejasdaļas sāpes.

Kādi simptomi var liecināt par urīnceļu infekciju?

Simptomi var atšķirties atkarībā no tā, kuru urīnceļu daļu infekcija ir skārusi un cik izteikts ir iekaisums. Apakšējo urīnceļu gadījumā sūdzības visbiežāk mēdz būt saistītas ar urinēšanu un diskomforta sajūtu vēdera apakšējā zonā.

Biežākās pazīmes ir:

  • dedzināšana vai sāpes urinējot;
  • bieža vajadzība urinēt;
  • pēkšņa un steidzama vajadzība urinēt;
  • neliels urīna daudzums urinēšanas reizē;
  • sāpes vai spiediena sajūta vēdera lejasdaļā;
  • duļķains urīns;
  • asinis urīnā;
  • neierasta vai izteiktāka urīna smaka.

Savukārt, ja parādās arī drudzis, drebuļi, slikta dūša, vemšana un sāpes mugurā vai sānos, tas var nozīmēt, ka infekcija izplatās uz augšējiem urīnceļiem vai nierēm. Šādas pazīmes nevajadzētu ignorēt, jo nepieciešama medicīniska izvērtēšana.

Kāpēc rodas urīnceļu infekcija?

Urīnceļu infekciju visbiežāk izraisa baktērijas, kas caur urīnizvadkanālu nonāk urīnceļos un sāk vairoties. Viena no biežākajiem infekcijas izraisītājiem ir Escherichia coli (E. coli), kas parasti sastopama zarnu traktā. Tomēr saslimšanu var izraisīt arī citas baktērijas. Savukārt B grupas streptokoks (GBS) jeb Streptococcus agalactiae var veicināt urīnceļu infekcijas jo īpaši grūtniecības laikā.

Sievietēm urīnceļu infekcijas ir sastopamas biežāk nekā vīriešiem, jo viņu urīnizvadkanāls ir īsāks un atrodas tuvāk anālajai atverei, tādēļ baktērijām ir vieglāk nokļūt urīnceļos.

Urīnceļu infekcijas rašanos var veicināt:

Lai izvairītos no baktēriju nokļūšanas urīnceļos, sievietēm ir svarīgi ievērot pareizu higiēnu.

Reizēm cilvēki domā, ka urīnceļu infekcijas izraisa aukstums, taču pats par sevi tas neizraisa bakteriālu infekciju. Infekcijas attīstību var veicināt dažādi apstākļi, kas ietekmē organismu vai urinēšanas paradumus.

Cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums ir viens no biežākajiem apakšējo urīnceļu infekcijas veidiem. Tas var attīstīties, baktērijām nonākot urīnpūslī un izraisot infekciju. Raksturīgākās pazīmes ir dedzināšana urinējot, bieža un steidzama vajadzība urinēt, kā arī diskomforts vai sāpes vēdera lejasdaļā.

Urīnceļu infekcija: ko darīt pirmajās 24 stundās

Ja simptomi ir viegli, mājas apstākļos iespējams veikt vairākus pašpalīdzības pasākumus, kas var mazināt diskomfortu un palīdzēt uzlabot pašsajūtu. Tomēr tie neaizstāj ārsta konsultāciju, ja sūdzības saglabājas, kļūst izteiktākas vai parādās kādas brīdinājuma pazīmes.

Rīcība šajā situācijā ir atkarīga no simptomu smaguma, veselības stāvokļa un tā, vai šāda problēma ir pirmo reizi vai tā atkārtojas.

Rīcības plāns pirmajām 24 stundām UCI gadījumā

  1. Uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Lai izvairītos no dehidratācijas un nodrošinātu normālu urinēšanu, jādzer pietiekami daudz ūdens. Nav nepieciešams piespiest sevi izdzert noteiktu litru skaitu, jo šķidruma vajadzības katram var atšķirties atkarībā no vecuma, svara/garuma, fiziskajām aktivitātēm, laikapstākļiem un veselības stāvokļa.
  2. Neaizturēt urinēšanu. Ja rodas vajadzība doties uz tualeti, neatliec to. Regulāra urīnpūšļa iztukšošana palīdz uzturēt normālu urīnpūšļa darbību un veicina baktēriju izvadīšanu.
  3. Izvairīties no urīnpūsli kairinošiem dzērieniem. Alkohols un kofeīnu saturoši dzērieni var pastiprināt urinēšanas biežumu vai diskomfortu. Ja pamani šādu saistību, simptomu periodā šos dzērienus labāk ierobežot.
  4. Ievērot saudzīgu intīmo higiēnu. Intīmo zonu jāmazgā saudzīgi un izvairoties no agresīviem, spēcīgi aromatizētiem vai kairinošiem kopšanas līdzekļiem. Pārmērīga mazgāšanās arī nav nepieciešama, jo tā var izjaukt dabisko ādas un gļotādu aizsargbarjeru.
  5. Sekot līdzi simptomiem. Pievērs uzmanību, vai sūdzības mazinās vai pastiprinās. Īpaši svarīgi ir pamanīt drudzi, drebuļus, sāpes sānos vai mugurā, sliktu dūšu, vemšanu, asinis urīnā vai izteiktu pašsajūtas pasliktināšanos.
  6. Konsultēties ar farmaceitu par simptomu mazināšanu. Farmaceits var palīdzēt izvērtēt, kādi bezrecepšu līdzekļi konkrētajā situācijā var būt piemēroti, kā tos lietot un kad būtu nepieciešams vērsties pie ārsta. Ja simptomi liecina par iespējamu infekciju, farmaceits var ieteikt vērsties pie ārsta.
  7. Sazināties ar ārstu, ja sūdzības nepāriet vai pastiprinās. Ja pašsajūta neuzlabojas vai simptomi pasliktinās, jāvēršas pie ārsta. Jo īpaši svarīgi tas ir, ja parādās drudzis, sāpes sānos vai mugurā, vemšana vai citas pazīmes, kas var liecināt par infekcijas izplatīšanos uz nierēm.

Ja urīnceļu infekcijas atkārtojas, jānoskaidro iespējamie iemesli. Tikai simptomu mazināšana šajā gadījumā var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, taču tā nepalīdz novērst cēloņus.

Kādi līdzekļi var palīdzēt urīnceļu veselībai?

Aptiekās pieejami dažādi bezrecepšu līdzekļi, ko iespējams izmantot urīnceļu veselībai vai atkārtotu infekciju riska mazināšanai, tomēr tie nav paredzēti akūtas bakteriālas infekcijas ārstēšanai un neaizstāj ārsta nozīmētu terapiju.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

  • Dzērveņu produkti – dzērvenes, tostarp dzērveņu sula un ekstrakti, galvenokārt tiek pētīti atkārtotu urīnceļu infekciju riska mazināšanas kontekstā. Pierādījumi nav pietiekami, lai tos izmantotu jau esošas infekcijas ārstēšanai antibiotiku vietā.
  • D-mannoze – to izmanto vairākos produktos, kas paredzēti urīnceļu veselībai, tomēr pētījumu rezultāti par tās efektivitāti atkārtotu urīnceļu infekciju profilaksē nav viennozīmīgi. To nevajadzētu uztvert kā infekcijas ārstēšanas līdzekli.
  • Zāļu tējas un citi urīnceļu veselībai paredzēti līdzekļi – atsevišķi preparāti var sniegt papildinošu atbalstu pašsajūtas uzlabošanā, taču tie neaizstāj medicīnisku ārstēšanu, ja infekcija jau ir apstiprināta un nepieciešama specifiska terapija.
  • Uztura bagātinātāji – šādus līdzekļus drīkst lietot tikai atbilstoši konkrētā produkta lietošanas norādījumiem un atļautajām veselīguma norādēm. Tie nav paredzēti bakteriālu infekciju ārstēšanai.

Dzērvenes, D-mannoze, zāļu tējas un citi uztura papildinājumi var būt daļa no urīnceļu veselības atbalsta vai profilakses pieejas, taču tie neaizstāj antibiotikas vai citu ārsta nozīmētu ārstēšanu.

Par piemērotākā līdzekļa izvēli, īpaši grūtniecības laikā, ja sūdzības ir bērnam, hronisku slimību gadījumā vai ja vienlaikus lieto citus medikamentus, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Kad urīnceļu infekcijas gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta?

Ārsta konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja simptomi kļūst izteikti, situācija strauji pasliktinās vai parādās pazīmes, kas var liecināt par infekcijas izplatīšanos uz nierēm. Savlaicīga izvērtēšana ir īpaši būtiska cilvēkiem ar paaugstinātu komplikāciju risku.

Nekavējoties vērsies pie ārsta, ja:

  • ir drudzis vai drebuļi;
  • parādās sāpes mugurā vai sānos;
  • ir slikta dūša vai vemšana;
  • urīnā ir asinis;
  • rodas izteikts nespēks vai strauji pasliktinās pašsajūta;
  • simptomi nemazinās vai kļūst izteiktāki;
  • urīnceļu infekcijas regulāri atkārtojas.

Ārsta konsultācija ir sevišķi svarīga, ja šādas sūdzības parādās bērnam, grūtniecei vai vīrietim, kā arī cilvēkiem ar noteiktām hroniskām saslimšanām vai novājinātu imunitāti.

Lai noteiktu infekciju, ārsts var nozīmēt urīna analīzes, bet noteiktās situācijās arī urīna uzsējumu vai citus izmeklējumus. Ārstēšana ir atkarīga no infekcijas veida, tās smaguma un cilvēka veselības stāvokļa. Ja nepieciešamas antibiotikas, tās jālieto atbilstoši ārsta norādījumiem pilna kursa garumā.

Grūtniecības laikā analīzēs var tikt konstatēts arī B grupas streptokoks. Tā atradne ne vienmēr nozīmē infekciju, un nepieciešamo turpmāko rīcību nosaka ārsts, ņemot vērā grūtniecības laiku un individuālos analīžu rezultātus.

Urīnceļu infekcijas profilakse 

Daži paradumi, kas var palīdzēt samazināt urīnceļu infekcijas risku: 

☐ Ikdienā uzņemt pietiekami daudz šķidruma.
☐ Neciesties, ja nepieciešams apmeklēt tualeti, lai urinētu.
☐ Ievērot saudzīgu intīmo higiēnu.
☐ Izvairīties no kairinošiem intīmās zonas kopšanas līdzekļiem.
☐ Pēc dzimumakta iztukšot urīnpūsli.
☐ Pievērst uzmanību aizcietējumu profilaksei.
☐ Ja infekcijas atkārtojas, konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu iemeslu.

Atkārtots urīnceļu iekaisums var būt saistīts ar dažādiem riska faktoriem. Ja infekcijas atkārtojas regulāri, kopā ar speciālistu jāizvērtē iespējamie iemesli un jāizvēlas piemērotākā profilakse.

Dedzināšana vai sāpes urinējot var būt viena no pirmajām urīnceļu infekcijas pazīmēm, sevišķi, ja vienlaikus parādās arī bieža vai steidzama vajadzība urinēt. Pirmo simptomu gadījumā pašsajūtu var uzlabot pietiekama šķidruma uzņemšana, regulāra urīnpūšļa iztukšošana un citas vienkāršas aktivitātes, taču tas neaizstāj ārsta nozīmētu terapiju.

Ja parādās drudzis, drebuļi, sāpes mugurā vai sānos, asinis urīnā vai būtiski pasliktinās pašsajūta, vērsies pie ārsta. Tāpat konsultācija ir vajadzīga, ja simptomi nepāriet vai infekcijas atkārtojas. Lai novērstu tās atgriešanos, jānoskaidro iespējamie cēloņi un jāņem vērā visi riska faktori.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk