Paātrināta sirdsdarbība jeb tahikardija: kad jāuztraucas un ko darīt?
Ik pa laikam katram no mums ir bijusi sajūta, ka sirds pukst straujāk nekā ierasts. Paātrināta sirdsdarbība var rasties pēc fiziskas slodzes, stresa situācijām un spēcīgām emocijām, un tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv kāda veselības problēma. Tomēr, ja pulss ir paaugstināts arī miera stāvoklī, tas var liecināt par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību savai veselībai.
Rakstā apskatīsim, kas ir tahikardija, biežākos tās cēloņus, simptomus, vēlamo rīcību un gadījumus, kad jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības.
Kas ir paātrināta sirdsdarbība jeb tahikardija?
Paātrināta sirdsdarbība ir stāvoklis, kad sirds sitas ātrāk nekā parasti. Pieaugušajiem normāls pulss miera stāvoklī ir no 60 līdz 100 sitieniem minūtē, bet, ja tas ir virs 100 sitieniem minūtē, medicīniski to sauc par tahikardiju.
Tahikardija nav atsevišķa slimība, bet gan simptoms vai organisma reakcija, ko var izraisīt gan ikdienišķi faktori, gan dažādi veselības traucējumi. Fiziskas slodzes laikā pulss dabiski paātrinās, jo organismam vajag vairāk skābekļa, tāpēc sirdij jāstrādā aktīvāk, bet, ja sirds miera stāvoklī bieži pukst pārāk ātri vai neregulāri, tas var liecināt par sirds ritma traucējumiem.
Normāls sirdsdarbības ātrums var atšķirties atkarībā no cilvēka vecuma, fiziskās formas, lietotajiem medikamentiem un citām organisma īpatnībām.
Normāls pulss un paātrināta sirdsdarbība dažādās situācijās
|
Situācija |
Pulss |
|
Miera stāvoklī |
60–100 sitieni minūtē |
|
Fiziskas aktivitātes laikā |
Var būt ievērojami augstāks |
|
Stresa laikā |
Var īslaicīgi paaugstināties |
|
Tahikardija |
Vairāk nekā 100 sitieni minūtē |
Kādi simptomi var liecināt par paātrinātu sirdsdarbību?
Simptomi var atšķirties atkarībā no tā, kas izraisījis paātrinātu pulsu, cik ilgi ir šī epizode un kāds ir cilvēka veselības stāvoklis. Dažkārt cilvēks tikai jūt, ka sirds pukst straujāk nekā parasti, bet citos gadījumos pašsajūta var būtiski pasliktināties.
Biežākie simptomi:
- sirdsklauves;
- paātrināts pulss;
- elpas trūkums;
- reibonis;
- vājums;
- svīšana;
- diskomforts vai spiedoša sajūta krūtīs;
- samaņas zudums.
Ja ir sajūta, ka sirds pukst ļoti strauji, novēro neregulārus sitienus vai simptomi pastiprinās, uzmanīgi jāvēro pašsajūta un jāapdomā, vai nav nepieciešama medicīniska palīdzība.
Dažiem cilvēkiem tahikardijas simptomi ilgst tikai dažas minūtes, savukārt citiem tie var būt arī ilgāk un atkārtoties, tāpēc jāpievērš uzmanība tam, cik bieži un kādos apstākļos tie rodas.
Kad paātrināts pulss var būt normāla organisma reakcija?
Ne vienmēr paātrināta sirdsdarbība nozīmē slimību. Daudzos gadījumos tā ir normāla organisma pielāgošanās situācijai, kad nepieciešams paātrināt asinsriti un nodrošināt audus ar skābekli. Pulss dabiski paātrinās fiziskas slodzes laikā, jo sirds sāk strādāt aktīvāk. Līdzīga reakcija iespējama stresa, satraukuma vai panikas lēkmes laikā, jo nervu sistēma aktivizē aizsargreakcijas.
Paātrinātu pulsu var izraisīt arī drudzis vai infekcija, jo paaugstināta ķermeņa temperatūra palielina slodzi. Sirdsdarbības izmaiņas var rasties arī karstumā, dehidratācijas gadījumā, pēc kofeīna, alkohola vai enerģijas dzērienu lietošanas, kā arī smēķēšanas dēļ. Arī grūtniecības laikā paātrināta sirdsdarbība var būt normāla reakcija uz pārmaiņām organismā.
Parasti pulss normalizējas drīz vien pēc tam, kad slodze ir beigusies vai ir novērsts izraisošais faktors, tāpēc visbiežāk īslaicīgi paātrināta sirdsdarbība nav nekas satraucošs.
Kādi ir biežākie paātrinātas sirdsdarbības cēloņi?
Paātrinātu pulsu var izraisīt gan ikdienas faktori, gan veselības traucējumi. Lai saprastu, vai nepieciešams veikt pārbaudes, jāizvērtē simptomu biežums un citas pazīmes.
Biežākie iemesli:
- fiziskas aktivitātes;
- stress un satraukums;
- panikas lēkmes;
- drudzis;
- dehidratācija;
- kofeīns;
- alkohols;
- enerģijas dzērieni;
- smēķēšana;
- atsevišķi medikamenti;
- vairogdziedzera slimības un vairogdziedzera darbības traucējumi;
- anēmija;
- sirds un asinsvadu slimību izraisīti traucējumi.
Ja izdodas noteikt provocējošo faktoru un to novērst, piemēram, uzņemot pietiekami daudz šķidruma vai samazinot kofeīna patēriņu, sirdsdarbība nereti atgriežas normas robežās bez ārstēšanas.
Paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī – par ko tā var liecināt?
Ja pulss ir paaugstināts laikā, kad cilvēks nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tam var būt dažādi iemesli. Reizēm paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī ir īslaicīga organisma reakcija uz stresu, miega trūkumu, nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, pārslodzi vai stimulējošu vielu lietošanu.
Tomēr, ja šādas sūdzības atkārtojas regulāri, tās nevajadzētu ignorēt. Pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība var liecināt par veselības problēmām, piemēram, anēmiju, hormonālām izmaiņām, vairogdziedzera slimībām, sirds ritma traucējumiem vai citām saslimšanām.
Ja paātrināts pulss parādās ik pa laikam bez acīmredzama iemesla, īpaši kopā ar nogurumu, reiboni, elpas trūkumu, sāpēm krūtīs vai vājumu, ir svarīgi konsultēties ar speciālistu, lai noskaidrotu iespējamo cēloni. Ilgstoši paaugstināta sirds muskuļa slodze var ietekmēt pašsajūtu un palielināt dažādu sirds slimību risku.
Ko darīt, ja ir paātrināta sirdsdarbība?
Ja sirdsdarbība ir paātrināta, bet pašsajūta kopumā ir stabila un nav citu satraucošu simptomu, iespējams veikt dažus soļus, kas var palīdzēt organismam nomierināties.
Ieteicams:
- apsēsties vai apgulties;
- nomierināt elpošanu, veicot lēnas un dziļas ieelpas;
- padzerties ūdeni, īpaši tad, ja pastāv iespēja, ka iemesls ir šķidruma trūkums;
- izvairīties no kofeīna un alkohola lietošanas;
- novērot pulsu un pašsajūtu;
- nepārslogot sevi, kamēr stāvoklis nav uzlabojies.
Pievērs uzmanību tam, cik ilgi epizode turpinās, kādos apstākļos tā sākusies, kāds ir pulss un vai parādījušies vēl kādi simptomi. To vēlams arī pierakstīt, jo šī informācija palīdzēs ārstam izvērtēt situāciju un noteikt iespējamo cēloni.
Ko nevajadzētu darīt, ja pulss ir paātrināts?
- neuzņemt papildu kofeīnu vai enerģijas dzērienus;
- neturpināt intensīvu fizisko slodzi;
- nelietot citu cilvēku izrakstītus sirds medikamentus;
- neignorēt simptomus, ja tie atkārtojas vai pastiprinās.
Minētie ieteikumi neaizstāj ārsta konsultāciju. Ja sirdsdarbības izmaiņas atkārtojas vai rada satraukumu, nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, jo ilgstoša vai neārstēta tahikardija atsevišķos gadījumos var palielināt sirds mazspējas risku.
Kad nekavējoties saukt ātro palīdzību (113)?
Atsevišķās situācijās paātrināta sirdsdarbība var būt saistīta ar nopietniem veselības traucējumiem, tāpēc jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Uz 113 jāzvana, ja ir:
- stipras sāpes krūtīs;
- izteikts elpas trūkums;
- samaņas zudums;
- ļoti straujš vai neregulārs pulss;
- pēkšņa pašsajūtas pasliktināšanās;
- paātrināta sirdsdarbība kopā ar citiem izteiktiem simptomiem.
Īpaši steidzami jārīkojas, ja pazīmes sākas pēkšņi un strauji pastiprinās vai cilvēkam iepriekš diagnosticēta nopietna sirds slimība. Ja vienlaikus parādās spēcīgs diskomforts krūtīs, izteikts vājums vai samaņas zudums, nedrīkst vilcināties un cerēt, ka simptomi pāries paši.
Kad jādodas pie ģimenes ārsta vai kardiologa?
Konsultācija pie ģimenes ārsta vai kardiologa ieteicama, ja paātrinātas sirdsdarbības epizodes atkārtojas, pastāv ilgāku laiku vai parādās atkārtoti bez saprotama iemesla.
Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja:
- pulss miera stāvoklī regulāri ir paaugstināts;
- jūtami pārsitieni vai neregulāra sirdsdarbība;
- ir diagnosticētas sirds slimības;
- ir paaugstināts asinsspiediens;
- ir vairogdziedzera slimības vai anēmija.
Ārsts izvērtēs simptomus, veselības vēsturi un nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu pārbaudes. Lai noskaidrotu sirdsdarbības izmaiņu iemeslu, speciālists var ieteikt veikt elektrokardiogrammu (EKG), Holtera monitorēšanu, asins analīzes, kā arī kontrolēt asinsspiedienu un citus veselības rādītājus.
Laikus veikta diagnostika palīdz ne tikai noskaidrot paātrinātas sirdsdarbības cēloni, bet arī mazina iespējamo komplikāciju un turpmāku sirds un asinsvadu slimību risku.
Paātrināta sirdsdarbība ne vienmēr nozīmē nopietnu veselības problēmu – bieži tā ir normāla organisma reakcija uz slodzi, stresu vai citiem ikdienas faktoriem. Taču atkārtotas epizodes nevajadzētu ignorēt, jo tās var liecināt par veselības traucējumiem, tostarp sirds un asinsvadu slimību risku. Regulāras pārbaudes, sabalansēts dzīvesveids, pietiekamas fiziskās aktivitātes un rūpes par sirds veselību ļauj laikus pamanīt izmaiņas un saglabāt labu pašsajūtu.