Cilvēka papilomas vīrusa infekcija: kā tā izpaužas un kā sevi pasargāt
Cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV infekcija ir ļoti izplatīta. Tā var skart ādu un gļotādas, turklāt inficēšanās bieži norit bez simptomiem, tāpēc cilvēks var arī nezināt, ka ir inficējies. Dažādi cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV tipi var izraisīt atšķirīgas veselības problēmas. Zema riska tipi var radīt kārpas, bet ilgstoša inficēšanās ar noteiktiem augsta riska tipiem var veicināt izmaiņas šūnās.
Rakstā skaidrots, kā notiek inficēšanās ar CPV, kādi var būt papilomas vīrusa simptomi, kā izskatās un atšķiras papilomas un kārpas, ar kādiem veselības riskiem infekcija var būt saistīta, kā to nosaka un ārstē, kā arī kāda nozīme ir vakcinācijai.
Kas ir cilvēka papilomas vīrusa infekcija?
Cilvēka papilomas vīruss (CPV), angļu valodā HPV, nav viens vīrusa tips. Pastāv daudzi CPV tipi, un tie atšķiras pēc tā, kādas organisma šūnas ir skartas un ar kādām veselības izmaiņām tie ir saistīti.
CPV var skart gan ādas, gan gļotādu šūnas. Infekcija iespējama sievietēm un vīriešiem, un lielākajai daļai cilvēku tā nerada ilgstošas veselības problēmas. Organisms daudzos gadījumos infekciju kontrolē un tā izzūd pati, bieži bez jebkādām pamanāmām pazīmēm.
CPV tipus var iedalīt zema riska un augsta riska grupās. Zema riska CPV tipi biežāk saistīti ar kārpu veidošanos, bet augsta riska – ar šūnu izmaiņām. Tas nenozīmē, ka jebkura CPV infekcija izraisa vēzi, jo būtiska nozīme ir infekcijas noturībai un konkrētajam vīrusa tipam.
Kā var inficēties ar cilvēka papilomas vīrusu?
CPV visbiežāk izplatās tiešā ādas vai gļotādu saskarē. Dzimumorgānu apvidu skarošie CPV tipi var tikt pārnesti vagināla, anāla vai orāla dzimumkontakta laikā. Infekciju var nodot arī cilvēks, kuram nav redzamu veidojumu vai citu simptomu.
Citi CPV tipi izraisa ādas kārpas. Ādas kārpas var izplatīties tiešā saskarē ar inficētu ādu, īpaši, ja ādā ir nelieli bojājumi, tāpēc CPV infekcija ne vienmēr ir saistīta ar seksuālu kontaktu.
Prezervatīva lietošana samazina CPV pārnešanas risku, taču nenodrošina pilnīgu aizsardzību. Vīruss var atrasties arī uz ādas vietās, ko prezervatīvs nenosedz.
Pēc CPV infekcijas atklāšanas nav iespējams noteikt, kad tieši inficēšanās ir notikusi. Vīruss organismā var saglabāties ilgstoši, un infekcija var kļūt nosakāma arī tikai pēc laika.
Papilomas vīrusa simptomi: vai infekciju vienmēr var pamanīt?
CPV infekcija bieži norit bez simptomiem, tāpēc cilvēks var nezināt, ka ir inficējies. Vairumā gadījumu organisms infekciju nomāc no dažiem mēnešiem līdz pāris gadiem, tomēr tā var saglabāties arī ilgāk. Iespējamās izpausmes ir atkarīgas no CPV tipa un zonas, kuru vīruss ir skāris.
Iespējamās pazīmes var būt:
- parastās ādas kārpas;
- dzimumorgānu un anālā apvidus kārpas jeb kondilomas;
- noteiktas gļotādu izmaiņas;
- šūnu izmaiņas, kas pašas par sevi nerada cilvēkam pamanāmus simptomus.
Augsta riska CPV izraisītas šūnu izmaiņas sākumā var neradīt simptomus, tādēļ pēc pašsajūtas vien nevar noteikt, vai cilvēkam ir CPV.
Kā izskatās papilomas un kārpas?
CPV izraisīti ādas vai gļotādu veidojumi atšķiras pēc izmēra, formas un atrašanās vietas. Parastās kārpas bieži ir raupji, stingrāki ādas izaugumi. Dzimumorgānu kārpas var būt nelieli atsevišķi veidojumi vai vairāki izaugumi, kas dažkārt atgādina nelielus ziedkāpostus.
Tomēr ne katrs ādas izaugums vai papiloma liecina par CPV. Pēc izskata vien droši noteikt veidojuma izcelsmi nav iespējams. Ja izauguma iemesls ir neskaidrs, tas mainās, asiņo, sāp vai atrodas dzimumorgānu vai anālajā apvidū, nepieciešams ārsta izmeklējums!
Ar kādiem veselības riskiem var būt saistīta CPV infekcija?
Dažādi CPV tipi ir saistīti ar atšķirīgiem veselības riskiem. Zema riska tipi visbiežāk izraisa kārpas, savukārt ilgstoša inficēšanās ar augsta riska CPV tipiem var radīt šūnu izmaiņas, kas laika gaitā var palielināt noteiktu onkoloģisku risku.
|
Ko svarīgi zināt |
Sievietēm |
Vīriešiem |
|
CPV infekcija var noritēt bez simptomiem. |
Jā |
Jā |
|
Var parādīties ādas vai dzimumorgānu kārpas. |
Jā |
Jā |
|
Augsta riska CPV tipi var būt saistīti ar šūnu izmaiņām. |
Jā |
Jā |
|
CPV ir īpaši nozīmīgs dzemdes kakla veselības kontekstā. |
Jā |
– |
|
Ar noteiktiem CPV tipiem var būt saistīti arī citi veselības riski. |
Jā |
Jā |
Papilomas vīruss vīriešiem var noritēt bez simptomiem. Vīrietis var būt CPV nēsātājs un vīrusu neapzināti nodot partnerattiecību laikā. Turklāt ar noteiktiem CPV tipiem saistītie veselības riski attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Šie vīrusa tipi var palielināt anālā kanāla, dzimumlocekļa, mutes un rīkles ļaundabīgu audzēju risku.
Papilomas vīruss un dzemdes kakla veselība
Papilomas vīruss dzemdes kakla veselības kontekstā ir īpaši nozīmīgs, jo ilgstoša augsta riska CPV infekcija var izraisīt dzemdes kakla šūnu izmaiņas. Sākotnējās izmaiņas un pirmsvēža izmaiņas parasti nerada pamanāmus simptomus, tādēļ būtiska nozīme ir regulāram skrīningam, kas palīdz laikus atklāt CPV infekciju un dzemdes kakla šūnu izmaiņas.
Dzemdes kakla vēža skrīninga mērķis ir laikus konstatēt augsta riska CPV infekciju un šūnu izmaiņas, atbilstoši izmantotajai pārbaudes metodei. Latvijā skrīnings ir valsts apmaksāta profilaktiska pārbaude noteiktām vecuma grupām. Pašlaik sievietēm no 25 līdz 29 gadiem primārā metode ir šķidruma citoloģija, bet no 30 līdz 70 gadiem - augsta riska CPV noteikšana.
Pat tad, ja ir veikta vakcinēšanās, svarīgi veikt dzemdes kakla vēža skrīningu atbilstoši noteiktajam grafikam!
Kā noteikt, vai man ir papilomas vīrusa infekcija?
CPV infekcijas noteikšana ir atkarīga no cilvēka dzimuma, simptomiem, veidojumu atrašanās vietas un konkrētās situācijas. Ja uz ādas vai gļotādas ir redzams veidojums, ārsts to izvērtē, aplūkojot klātienē, un nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu pārbaudes.
- Sievietēm CPV infekciju pārbauda dzemdes kakla vēža skrīninga laikā. Atkarībā no sievietes vecuma un skrīninga kārtības veic citoloģisko izmeklēšanu vai augsta riska CPV testu.
- Vīriešiem CPV pārbaude profilaktiski visiem vīriešiem netiek veikta. Ja ir aizdomīgi veidojumi vai citas sūdzības, ārsts izvērtē situāciju un nepieciešamības gadījumā nozīmē atbilstošus izmeklējumus.
CPV testa vai skrīninga rezultātus nevajadzētu interpretēt pašam. Saņemot pozitīvu rezultātu vai konstatējot šūnu izmaiņas, turpmāko rīcību nosaka ārsts.
Cilvēka papilomas vīrusa ārstēšana
Pašu CPV infekciju ar specifiskām zālēm iznīcināt nevar. Lielākajai daļai cilvēku imūnsistēma infekciju ar laiku kontrolē, tāpēc ārstēšana ne vienmēr ir nepieciešama. Ja CPV ir izraisījis veselības problēmas, terapiju nosaka atbilstoši konkrētajai izpausmei.
Atkarībā no situācijas var būt nepieciešama:
- ādas kārpu ārstēšana;
- dzimumorgānu kārpu izvērtēšana un ārstēšana pie speciālista;
- konstatēto dzemdes kakla vai citu šūnu izmaiņu novērošana vai ārstēšana atbilstoši ārsta norādījumiem.
Aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu līdzekļi pret parastajām kārpām. Tie paredzēti konkrētu ādas veidojumu pašaprūpei noteiktās zonās, taču tie neārstē pašu CPV infekciju. Jautājumu gadījumā par piemērotākā līdzekļa izvēli vēlams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu. Šādus preparātus nedrīkst lietot dzimumorgānu apvidū, uz sejas vai citās jutīgās zonās bez ārsta ieteikuma.
Pirms pretkārpu līdzekļu lietošanas jāiepazīstas ar norādēm. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Kā sevi pasargāt no cilvēka papilomas vīrusa infekcijas?
CPV infekcijas risku iespējams mazināt, lai gan neviena profilakses metode nenodrošina pilnīgu aizsardzību. Būtiskākie pasākumi ir vakcinācija, droša seksuālā uzvedība un regulārs dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm.
- Vakcinācija pret CPV – papilomas vīrusa vakcīna aizsargā pret noteiktiem CPV un ar tiem saistītajiem veselības riskiem. Vakcīna neārstē jau esošu infekciju, tāpēc vislielākais ieguvums ir pirms saskares ar vīrusu.
- Prezervatīvu lietošana – var samazināt inficēšanās risku, taču nepasargā no visiem iespējamiem inficēšanās ceļiem.
- Dzemdes kakla vēža skrīnings – tas ļauj laikus atklāt izmaiņas, kas var noritēt bez jūtamiem simptomiem.
- Laikus veikta neskaidru veidojumu izvērtēšana – aizdomīgu ādas vai gļotādu izmaiņu gadījumā labāk konsultēties ar speciālistu.
Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek nodrošināta meitenēm un zēniem 12–17 gadu vecumā, kā arī noteiktām pieaugušo grupām atbilstoši spēkā esošajai vakcinācijas kārtībai un vakcīnu pieejamībai. Plašāk uzzini šeit.
Tā kā nosacījumi var mainīties, par atbilstību un vakcinācijas iespējām ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādēm.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Neskaidrus ādas vai gļotādu veidojumus nevajadzētu mēģināt diagnosticēt pašam, sevišķi, ja tie atrodas intīmajā zonā.
Ārsta konsultācija nepieciešama, ja:
- parādījušās dzimumorgānu kārpas vai citi veidojumi dzimumorgānu vai anālajā apvidū;
- veidojums sāp, asiņo, mainās vai strauji palielinās;
- saņemts pozitīvs CPV testa rezultāts;
- skrīningā konstatētas šūnu izmaiņas;
- nav skaidrs, vai ādas veidojums ir kārpa vai cita ādas problēma;
- nepieciešams izvērtēt turpmākos izmeklējumus vai ārstēšanu.
Intīmās zonas veidojumus nedrīkst ārstēt pašrocīgi ar parastajām ādas kārpām paredzētiem līdzekļiem! Šādā gadījumā piemērotāko rīcību nosaka ārsts.
Cilvēka papilomas vīrusa infekcija ir ļoti izplatīta, turklāt tā bieži norit bez simptomiem. Daži CPV tipi var izraisīt kārpas vai papilomas, savukārt ilgstoša augsta riska CPV infekcija var būt saistīta ar dzemdes kakla un citu onkoloģisko slimību risku.
Svarīgākie aizsardzības soļi pret šo infekciju ir vakcinācija pret CPV, dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumi, prezervatīvu izmantošana, drošas dzimumtiecības, kā arī savlaicīga ārsta konsultācija. InternetAptieka pieejamie līdzekļi var palīdzēt dažās situācijās, piemēram, parastu ādas kārpu gadījumā, taču tie neaizstāj ārstēšanu.