Ko darīt, ja tirpst kājas? Cēloņi un kad vērsties pie ārsta

Ko darīt, ja tirpst kājas? Cēloņi un kad vērsties pie ārsta

Kāju nejutīgums vai tirpšana var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot no ilgstošas atrašanās vienā pozā līdz nervu darbības traucējumiem. Ja tas notiek pēc ilgstošas atrašanās neērtā pozā, parasti palīdz pozas maiņa un nospiestās vietas atslogošana. Šāda sajūta visbiežāk mazinās pēc spiediena novēršanas. Ja tirpšana ir visu laiku, regulāri atkārtojas vai rodas bez saprotama iemesla, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Taču, ja parādās pēkšņs nejutīgums vai vājums vienā ķermeņa pusē, īpaši kopā ar runas traucējumiem vai sejas asimetriju, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113). 

Rakstā uzzināsi, kāpēc tirpst kājas, kā atšķirt īslaicīgu tirpšanu no simptomiem, kam jāpievērš lielāka uzmanība un kā izprast, kad nepieciešama ārsta palīdzība.

Ko darīt, ja sāk tirpt kājas?

Ja kāju tirpšana sākusies pēc ilgstošas sēdēšanas, kāju sakrustošanas vai kādas neērtas pozas ieņemšanas, ieteicams rīkoties šādi:

  1. Maini pozu un atslogo nospiesto kāju. Tirpšana parasti rodas, ja nervi tiek īslaicīgi saspiesti un tiek traucēta to darbība.
  2. Pavēro, vai tirpšana mazinās. Pēc spiediena novēršanas nepatīkamās sajūtas parasti pakāpeniski pāriet.
  3. Ja tirpšana nepāriet vai regulāri atkārtojas, vērsies pie ārsta. Īpaši tad, ja nav saprotams iemesls, kas to izraisa.

Tas attiecas arī uz situācijām, kad bieži bez acīmredzama iemesla tirpst pēdas vai kāju pirksti. Tirpšanai var būt dažādi iemesli, piemēram, nervu kairinājums, nemierīgo kāju sindroms, vielmaiņas traucējumi vai vitamīnu trūkums, taču pēc simptomiem vien cēloni noteikt nav iespējams.

Kad kāju tirpšanas dēļ nepieciešama neatliekama palīdzība?

Pēkšņs kājas vai ķermeņa daļas nejutīgums, kas parādās kopā ar vājumu, sejas asimetriju vai runas traucējumiem var liecināt par insultu, tāpēc šādā situācijā nekavējoties jāzvana 113! Pat tad, ja simptomi pēc neilga laika mazinās, nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.

Steidzami meklē medicīnisku palīdzību, ja:

  • pēkšņi tirpst vai kļūst nejutīga viena ķermeņa puse un vienlaikus ir arī vājums;
  • parādās sejas noslīdējums, runas vai redzes traucējumi;
  • tirpšana vai nejutīgums rodas pēc galvas, kakla vai muguras traumas.

Šādas pazīmes nevajadzētu skaidrot tikai ar neērtu pozu vai nogurumu. Pēkšņi nervu sistēmas traucējumi var liecināt par veselības problēmām, kuru gadījumā nepieciešama neatliekama palīdzība.

Kādi ir kāju tirpšanas cēloņi?

Kāju tirpšana ir simptoms, nevis atsevišķa diagnoze, un tās iemesls var būt gan īslaicīgs nerva nospiedums, gan nervu bojājums vai cits veselības traucējums, tādēļ visas sūdzības uzreiz nevajadzētu saistīt ar asinsriti, muguras problēmām vai vitamīnu trūkumu.

Iespējamais cēlonis

Skaidrojums

Īslaicīgs nerva nospiedums neērtas pozas dēļ

Tirpšana var rasties pēc ilgstošas sēdēšanas vai atrašanās pozā, kas rada spiedienu uz nervu. Pēc pozas maiņas tā parasti mazinās. 

Nerva kairinājums vai nospiedums muguras lejasdaļā

Tirpšanu var pavadīt sāpes vai velkoša sajūta, kas izstaro no muguras pa vienu kāju, reizēm līdz pēdai vai kāju pirkstiem.

Perifēro nervu bojājums jeb perifērā neiropātija

Nervu bojājums var radīt tirpšanu, nejutīgumu vai sāpes pēdās. Viens no biežākajiem cēloņiem ir cukura diabēts.

B12 vitamīna trūkums

B12 deficīts var izraisīt nervu darbības traucējumus un tirpšanas sajūtu, taču to nevar noteikt tikai pēc šīs pazīmes.

Asinsapgādes traucējumi

Asinsvadu problēmas var būt viens no tirpšanas iemesliem, taču tas ne vienmēr liecina par asinsrites traucējumiem.

Perifērā neiropātija ir nervu bojājums ārpus galvas un muguras smadzenēm. Tā var izraisīt tirpšanu, nejutīgumu, dedzināšanu, asas sāpes un muskuļu vājumu, jo sevišķi pēdās.

Atkārtota kāju un pēdu tirpšana – ko novērot pirms ārsta apmeklējuma?

Ja tirpšana atkārtojas, vajadzētu pierakstīt:

  • Kad tā sākas un cik ilgi turpinās.
  • Kurās ķermeņa daļās tā ir jūtama – vai tirpst viena kāja vai abas, visa kāja, pēda vai tikai kāju pirksti.
  • Kad parādās diskomforts – pēc sēdēšanas, gulēšanas, staigāšanas vai fiziskas slodzes.
  • Vai ir arī citas sūdzības, piemēram, sāpes, nejutīgums, muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi vai muguras sāpes.

Ja kāju tirpšana parādās naktī un regulāri atkārtojas, arī par to ir jāpastāsta ārstam. Nevajadzētu pieņemt, ka simptomi, kas parādās naktī, vienmēr ir saistīti ar neērtu gulēšanas pozu. Pēc iespējas rūpīgāki novērojumi var palīdzēt ārstam labāk izprast simptomu raksturu.

Kā ārsts nosaka kāju tirpšanas cēloni?

Kāju tirpšanas cēloni nosaka, izvērtējot visus simptomus, veicot apskati un, ja nepieciešams, nozīmējot papildu izmeklējumus. Konsultācijas laikā ārsts noskaidro, kad problēma sākusies, kā tā izpaužas un vai ir arī citas sūdzības. Apskates laikā var tikt pārbaudīta jutība, muskuļu spēks un refleksi.

Atkarībā no iespējamā cēloņa var būt nepieciešamas arī asinsanalīzes, piemēram, glikozes līmeņa vai B12 vitamīna pārbaude. Atsevišķos gadījumos ārsts var nosūtīt pie neirologa vai cita speciālista, piemēram, vertebrologa, kā arī ieteikt izmeklējumus nervu darbības izvērtēšanai vai attēldiagnostiku.

Nepastāv viens konkrēts izmeklējums, kas būtu nepieciešams visiem cilvēkiem, kas sūdzas par tirpšanu ķermenī. Izmeklējumu veidu speciālists parasti nosaka, izvērtējot visus simptomus.

Kāju tirpšanas ārstēšana un ikdienas paradumi

Ārstēšana šajā situācijā ir atkarīga no tirpšanas cēloņa. Ja tās iemesls ir cukura diabēts, būtiski ir kontrolēt glikozes līmeni asinīs, bet, ja tā ir saistīta ar B12 vitamīna deficītu, nepieciešams atjaunot šī vitamīna līmeni (pēc ārsta norādēm). Savukārt, ja tirpšanu izraisa nerva kairinājums, palīdzēt var situācijai piemērota fizioterapija vai rehabilitācija. Lai uzsāktu ārstēšanu, vispirms jānoskaidro tirpšanas cēlonis.

Paradumi, kas var uzlabot pašsajūtu ikdienā, ir atbilstošas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un nervu darbību ietekmējošo slimību kontrole, taču veselīgs dzīvesveids nenozīmē, ka nevajag noskaidrot tirpšanas cēloni, īpaši tad, ja tas notiek ilgstoši vai atkārtojas ik pa laikam.

Vai kāju tirpšanas gadījumā jālieto magnijs vai B grupas vitamīni?

Magniju vai B grupas vitamīnus nevajadzētu sākt lietot tikai tāpēc, ka tirpst kājas. Vispirms būtu jānoskaidro, vai pastāv konkrēts uzturvielu trūkums un vai tas tiešām varētu izskaidrot esošās sūdzības. Ja deficīts tiek konstatēts, tā novēršanu izvēlas atbilstoši ārsta ieteikumiem.

Īpaša piesardzība nepieciešama ar B6 vitamīnu saturošiem uztura bagātinātājiem. Pārmērīga papildu B6 vitamīna uzņemšana var izraisīt perifēro neiropātiju un jušanas traucējumus, tāpēc, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, būtu jāpastāsta par visiem ikdienā lietotajiem preparātiem.

Īslaicīga tirpšana pēc atrašanās neērtā pozā parasti pāriet pēc tam, kad tiek novērsts spiediens uz attiecīgo ķermeņa daļu. Ja šīs sajūtas kājās atkārtojas, ilgstoši nepāriet vai parādās bez izskaidrojama iemesla, ar šo problēmu vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta.

Tirpšanai var būt ļoti dažādi cēloņi, piemēram, nerva nospiedums, perifēro nervu bojājums, cukura diabēts vai B12 vitamīna deficīts. Pašam noteikt diagnozi un sākt lietot uztura bagātinātājus bez speciālista konsultācijas nav ieteicams.

Ja tirpšanu pavada pēkšņs nejutīgums vai vājums vienā ķermeņa pusē, īpaši kopā ar sejas asimetriju vai runas traucējumiem, nekavējoties jāzvana 113!

 

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Saistīti raksti

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Celiakija kā to noteikt un kā ar to sadzīvot

Lasīt vairāk
Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas komplikācijas – kādēļ tās var attīstīties?

Gripas vīruss bojā elpceļu gļotādas šūnas un būtiski vājina organisma dabiskās aizsargspējas, atstāj ...

Lasīt vairāk

Celiakijas slimnieki var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

Lasīt vairāk