Kas ir demence? Cēloņi, simptomi un ārstēšanas iespējas
Demence ir simptomu kopums, kas ietekmē atmiņu, domāšanu, uzvedību un spēju veikt ikdienas aktivitātes. Tā nav normāla novecošanas sastāvdaļa un neaprobežojas tikai ar parastu aizmāršību. Demences izpausmes var būt dažādas, un tās atkarīgas gan no konkrētā cēloņa, gan cilvēka veselības stāvokļa.
Rakstā skaidrosim, kas ir demence, kādi ir tās iespējamie cēloņi un ar to saistītie riska faktori, kā izpaužas pirmās pazīmes un kā tiek noteikta diagnoze. Aplūkosim arī demences ārstēšanas un atbalsta iespējas ikdienas dzīvē.
Kādi ir iespējamie demences veidi, cēloņi un riska faktori
Demence var attīstīties dažādu slimību un smadzeņu bojājumu rezultātā. Atkarībā no tā, kuras smadzeņu funkcijas un struktūras ir skartas, izšķir vairākus demences veidus, un biežākais no tiem ir Alcheimera slimība.
Biežāk sastopamie demences veidi ir:
- Alcheimera slimības demence – sastopama visbiežāk. Tā galvenokārt ietekmē atmiņu un citas kognitīvās funkcijas.
- Vaskulārā demence – saistīta ar smadzeņu asinsvadu bojājumiem un traucētu asinsapgādi smadzenēs.
- Demence ar Levi ķermenīšiem – var izraisīt izmaiņas domāšanā, kustībās, uzmanībā un uztverē.
- Frontotemporālā demence – galvenokārt skar smadzeņu pieres un deniņu daivas, tādēļ bieži izraisa izmaiņas uzvedībā, personībā vai valodas lietošanā.
Demences attīstības risku var ietekmēt dažādas slimības un smadzeņu bojājumi. Atceries, ka demences cēloņi un riska faktori nav viens un tas pats. Cēlonis ir slimība vai smadzeņu bojājums, savukārt riska faktori ir tie, kas palielina iespēju, ka cilvēkam tā var rasties.
Nozīmīgākie demences riska faktori ir vecums, paaugstināts asinsspiediens, diabēts, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Pie riska faktoriem var pieskaitīt arī galvas traumas, dzirdes un redzes traucējumus, kā arī depresiju. Ar paaugstinātu demences risku saista arī nepietiekamu kognitīvo aktivitāti. Regulāra prāta nodarbināšana, piemēram, lasīšana, jaunu prasmju apgūšana un atmiņas vingrinājumi, var būt viens no pasākumiem kognitīvās veselības uzturēšanai un demences riska mazināšanai.
Kāda ir atšķirība starp demenci un Alcheimera slimību?
Demence ir simptomu kopums, savukārt Alcheimera slimība ir biežākais demences cēlonis, tāpēc šie jēdzieni nav sinonīmi. Demence raksturo to, kādas pārmaiņas cilvēkam rodas, bet Alcheimera slimība ir viena no kaitēm, kas šīs pārmaiņas var izraisīt. Demence un Alcheimera slimība var ietekmēt atmiņu, domāšanu un citas kognitīvās funkcijas.
Kādas ir demences pirmās pazīmes?
Demences pirmās pazīmes var izpausties ne tikai kā atmiņas pasliktināšanās, bet arī kā grūtības runāt, orientēties, plānot un veikt agrāk labi zināmus uzdevumus. Cilvēks var aizmirst nesenus notikumus, uzdot vienu un to pašu jautājumu, pazaudēt priekšmetus vai apjukt pazīstamās vietās.
Iespējamas arī grūtības atcerēties pareizos vārdus, izprast sarunu, orientēties laikā un vietā, risināt problēmas vai veikt darbības, kas agrāk neradīja nekādas grūtības. Biežāk var mainīties arī garastāvoklis, personības un uzvedības izmaiņas – cilvēks var kļūt noslēgtāks, satrauktāks, aizkaitināmāks vai zaudēt interesi par ierastajām nodarbēm.
Demences simptomi var atšķirties, un vienkārša aizmāršība vēl neliecina par demences esamību. Būtiski ir pamanīt un izvērtēt pārmaiņas, kas sāk ietekmēt cilvēka spēju par sevi parūpēties, pieņemt lēmumus vai veikt ikdienas aktivitātes.
|
Pazīme |
Kā tā var izpausties ikdienā |
|
Atmiņas traucējumi |
Cilvēks atkārtoti aizmirst nesenus notikumus vai uzdod vienu un to pašu jautājumu. |
|
Grūtības atcerēties vārdus |
Sarunā cilvēks bieži nevar atcerēties zināmus vārdus vai pazaudē domu. |
|
Orientēšanās traucējumi |
Cilvēks apjūk pazīstamās vietās vai nezina, kāds ir datums vai diena. |
|
Grūtības plānot |
Agrāk ierastas darbības, piemēram, rēķinu apmaksa, pēkšņi kļūst sarežģītas. |
|
Uzvedības pārmaiņas |
Cilvēks kļūst neierasti noslēgts, satraukts, aizkaitināms vai zaudē interesi par ierastajām aktivitātēm. |
Kā diagnosticē demenci?
Demenci diagnosticē, izvērtējot cilvēka atmiņu, domāšanu, uzvedību un spēju veikt ikdienas darbības. Diagnosticēšana parasti sākas ar sarunu pie ārsta, apspriežot pamanītos simptomus un to, kā tie ietekmē dzīvi. Arī tuvinieka novērojumi ir ļoti noderīgi, jo cilvēks, kam ir demence, pārmaiņas var arī nepamanīt.
Ārsts var veikt atmiņas, uzmanības, valodas un citu kognitīvo spēju pārbaudes, kā arī nozīmēt asinsanalīzes un citus izmeklējumus. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti arī galvas smadzeņu izmeklējumi, piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Izvērtēšanas mērķis ir ne tikai noteikt, vai pastāv kognitīvie traucējumi, bet arī noskaidrot iespējamo cēloni.
Atmiņas un uzvedības izmaiņas var izraisīt arī citi stāvokļi, piemēram, depresija, vairogdziedzera darbības traucējumi vai lietoto medikamentu blaknes, tāpēc pašdiagnostika pēc atsevišķiem simptomiem nav uzticama.
Ja cilvēkam pēkšņi radies izteikts apjukums, tas nekavējoties jāizvērtē ārstam arī tad, ja cilvēkam jau ir diagnosticēta demence. To nevajadzētu automātiski uzskatīt par slimības progresu. Pēkšņu apjukumu var izraisīt arī akūts veselības stāvoklis, piemēram, insults. Ja parādās satraucošas pazīmes, piemēram, pēkšņs vienas ķermeņa puses vājums vai bezsamaņa, nekavējoties jāzvana 113.
Kādas ir demences ārstēšanas iespējas?
Biežāk progresējošās demences formas pašlaik nav iespējams pilnībā izārstēt, taču terapija un piemērots atbalsts var palīdzēt mazināt simptomus, uzturēt ikdienā nepieciešamās spējas un uzlabot dzīves kvalitāti. Demences ārstēšana ir atkarīga no tās cēloņa, simptomiem, slimības stadijas un cilvēka veselības stāvokļa.
Ārstēšana ar medikamentiem
Medikamentu lietošana demences gadījumā jāuzsāk tikai pēc ārsta norādēm. Pirms zāļu izvēles speciālists rūpīgi izvērtē diagnozi un cilvēka veselības stāvokli.
Demences ārstēšanā izmantotie medikamenti var palīdzēt mazināt simptomus. Noteiktām pacientu grupām ar agrīnu Alcheimera slimību ir pieejamas arī terapijas, kas var palēnināt kognitīvo spēju pasliktināšanos. Viena veida ārstēšana nav piemērota visās situācijās, tāpēc, piemērotāko ārstēšanu izvērtē ārsts, ņemot vērā demences veidu, slimības stadiju un pacienta veselības stāvokli.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Ārstēšana un atbalsts bez medikamentiem
Nozīmīga ir arī rehabilitācija, kognitīvā stimulācija, piemēram, krustvārdu mīklu minēšana, fiziskās un sociālās aktivitātes, kā arī atbilstošas ikdienas nodarbes. Tās palīdz saglabāt ikdienā nepieciešamās prasmes un pēc iespējas ilgāk palikt aktīvam un patstāvīgam.
Regulāras fiziskās aktivitātes, socializēšanās un citas darbības var palīdzēt uzturēt dzīves kvalitāti. Svarīgi ir izvēlēties cilvēkam saprotamas un drošas nodarbes, piemēram, pastaigas, grāmatu lasīšanu, mūzikas klausīšanos vai vienkāršus mājas darbus, kas palīdz saglabāt kustības un ikdienas rutīnu.Tāpat svarīgi mazināt ikdienas stresu un rūpēties par emocionālo labsajūtu.
Kā sniegt atbalstu cilvēkam ar demenci?
Cilvēkam ar demenci ikdienu var atvieglot paredzama kārtība, vienkārši atgādinājumi un palīdzība ikdienas pienākumu veikšanā. Var noderēt ikdienas uzdevumu pierakstīšana plānotājā, kā arī atgādinājumu par ārsta vizītēm izvietošana labi redzamās vietās. Ļoti liela nozīme ir arī sociālo kontaktu uzturēšanā un agrāk iemīļotu aktivitāšu turpināšanā, ja tas ir iespējams.
Ja atmiņas vai domāšanas traucējumi atkārtojas, kļūst izteiktāki vai sāk apgrūtināt ikdienas aktivitātes, vajadzētu par to aprunāties ar ģimenes ārstu. Savlaicīga vizīte pie ārsta var palīdzēt noskaidrot, kas izraisa pārmaiņas, un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus vai saņemt speciālista konsultāciju. Preparātus vai uztura bagātinātājus demences simptomu mazināšanai nevajadzētu izvēlēties un lietot patstāvīgi.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.