Kā mazināt stresu: praktiski paņēmieni akūtos brīžos un ikdienā
Stress ir dabiska organisma reakcija uz paaugstinātu slodzi, pārmaiņām vai iespējamiem draudiem. Īslaicīgi tas palīdz mobilizēt spēkus un pielāgoties situācijai, taču, ja spriedze saglabājas, tā var negatīvi ietekmēt gan pašsajūtu, gan veselību. Bet kā mazināt stresu brīdī, kad šķiet, ka visa ir par daudz? Akūtā situācijā palīdz lēna elpošana, mierīga pastaiga vai atpūtas pauze, savukārt ilgtermiņā būtiska nozīme ir regulārām fiziskajām aktivitātēm, pietiekamam miegam un veselīgiem paradumiem.
Par to, kā atpazīt, ka stress ir par daudz, kāpēc tā mazināšanu nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku un kā rīkoties saspringtos brīžos, lasi šī raksta turpinājumā. Apskatīsim arī ikdienas paradumus, aptiekā pieejamos līdzekļus un situācijas, kad jāvēršas pēc palīdzības.
Kā saprast, ka stress ir kļuvis pārmērīgs?
Ilgstošs stress var negatīvi ietekmēt pašsajūtu, miegu, koncentrēšanās spējas, enerģijas līmeni un garastāvokli. Par to, ka stress kļuvis pārāk liels, var liecināt šādas pazīmes:
- miega traucējumi – grūti iemigt vai pamosties nakts vidū;
- grūtības koncentrēties – ikdienišķu uzdevumu izpilde prasa vairāk laika;
- ātri parādās nogurums – enerģijas trūkums un bezspēks pat pēc atpūtas;
- aizkaitināmība – reakcija uz ierastām situācijām kļūst asāka;
- muskuļu sasprindzinājums – īpaši kakla un plecu zonā.
Jāņem vērā, ka šīs pazīmes var būt saistītas arī ar citām veselības problēmām, tāpēc ilgstošu sūdzību gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu.
Kāpēc ir svarīgi mazināt stresu?
Īslaicīgs stress ir normāla organisma reakcija, bet, ja tas ir ilgstošs, tas var ietekmēt miegu, imunitāti, gremošanu, kā arī sirds un asinsvadu veselību, tāpēc vajadzētu laikus pamanīt pārmērīgu spriedzi un meklēt veidus, kā to mazināt.
Saspringtās situācijās organisms izdala stresa hormonus, tostarp adrenalīnu un kortizolu. Tie palīdz mobilizēties, paātrina sirdsdarbību un sagatavo ķermeni rīcībai. Kad apdraudējums vai slodze beidzas, organisma darbībai pakāpeniski jāatgriežas ierastajā līdzsvarā.
Problēmas var rasties, ja cilvēks atrodas spriedzes apstākļos ilgu laiku un organisms nespēj pietiekami atjaunoties. Ja kortizola līmenis saglabājas paaugstināts ilgstoši, tas var nelabvēlīgi ietekmēt dažādus fizioloģiskos procesus. Jo agrāk sāc mazināt stresa līmeni, jo vieglāk novērst iespējamās sekas.
Kā mazināt stresu akūtā brīdī?
Akūtā stresa situācijā visātrāk palīdz paņēmieni, kas nomierina ķermeni – lēna elpošana, neliela izkustēšanās un uzmanības pārslēgšana. Tie aizņem tikai dažas minūtes un ir pielietojami dažādās situācijās – darbā, mājās vai pirms svarīga notikuma.
Elpošanas vingrinājumi stresa mazināšanai
Lēna elpošana, kurā izelpa ir garāka par ieelpu, palīdz ķermenim pāriet no paaugstinātas modrības stāvokļa uz mierīgāku. Kontrolēta elpošana aktivizē veģetatīvās nervu sistēmas daļu, kas palīdz atslābināties.
Elpošanas vingrinājumiem stresa mazināšanai.
- Lēna elpošana ar pagarinātu izelpu.
- Ieelpo caur degunu, skaitot līdz četri.
- Lēni izelpo, skaitot līdz seši.
Atkārto šo vingrinājumu vienu līdz trīs minūtes, elpojot mierīgi un bez pārspīlēšanas.
- Kvadrāta elpošana.
- Ieelpo, skaitot līdz četri.
- Aizturi elpu uz četrām sekundēm.
- Izelpo, skaitot līdz četri.
- Ieturi četru sekunžu pauzi.
Atkārto vairākus ciklus.
Ja sāk reibt galva vai rodas diskomforts, atsāc elpot ierastajā ritmā. Elpošanai jābūt mierīgai, ne pārspīlēti dziļai.
Neliela izkustēšanās un pārtraukums
Fiziskas aktivitātes palīdz mazināt muskuļu sasprindzinājumu un novirzīt uzmanību no satraucošām domām. Palīdzēt justies labāk var pat neliela izkustēšanās.
Arī darba laikā, lai mazinātu stresu, vari:
- pusdienlaikā iziet 5–10 minūšu pastaigā;
- piecelties no darba galda un izstaipīt plecus un muguru;
- kāpt pa kāpnēm, nevis izmantot liftu;
- starp uzdevumiem uz dažām minūtēm pamainīt vidi, piemēram, aizejot pēc ūdens.
Nav nepieciešama intensīva slodze, svarīgi palīdzēt ķermenim atbrīvoties no uzkrātā sasprindzinājuma.
Uzmanības pārslēgšana
Ja domas nepārtraukti atgriežas pie satraucošās situācijas, izmēģini iezemēšanās paņēmienu – nosauc piecas lietas, ko redzi, četras, ko dzirdi, trīs, kurām vari pieskarties, divas, ko vari saost, un vienu, ko vari sagaršot.
Reizēm var palīdzēt arī vēss ūdens uz plaukstām vai sejas. Vēl viens vienkāršs risinājums ir uz brīdi nolikt telefonu, izslēgt skaņu un ļaut smadzenēm atpūsties no informācijas plūsmas. Jāatceras, ka šie paņēmieni palīdz pārvarēt konkrētu brīdi, taču neaizstāj ilgtermiņa paradumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu regulāru ikdienas stresu.
Stresa mazināšana ikdienā: paradumi, kas palīdz ilgtermiņā
Ilgtermiņā stresu visvairāk palīdz mazināt regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, sabalansēts uzturs un pārdomāta dienas struktūra. Lai saprastu, kā pārvarēt stresu, aplūko svarīgākos paradumus un to nozīmi.
|
Paradums |
Kā tas palīdz? |
Cik daudz nepieciešams? |
|
Fiziskās aktivitātes |
Mazina spriedzi un uzlabo miegu |
Vismaz 150 min. |
|
Regulārs miegs |
Palīdz organismam atjaunoties |
7–9 stundas naktī |
|
Sabalansēts uzturs |
Uztur stabilu enerģijas līmeni |
Regulāras ēdienreizes |
|
Dienas plānošana |
Mazina sajūtu, ka “nekas netiek paveikts” |
10 min. dienā |
|
Laiks bez ekrāniem |
Palīdz atslābināties pirms miega |
30–60 min. pirms gulētiešanas |
Tālāk aplūkosim, kā katru no šiem paradumiem ieviest ikdienā.
Fiziskās aktivitātes
Kustības palīdz mazināt gan fizisko, gan emocionālo sasprindzinājumu, turklāt regulāra slodze var uzlabot miega kvalitāti un pašsajūtu. Lai izjustu pozitīvo ietekmi, nav obligāti jāveic intensīvi treniņi vai jāapmeklē sporta zāle.
Stresa mazināšanai piemērotas ir arī pastaigas svaigā gaisā, peldēšana, riteņbraukšana, dejošana, joga vai mierīga vingrinājumu veikšana mājās. Izvēlies nodarbi, kas sagādā prieku un ko iespējams regulāri iekļaut savā dienas ritmā.
Miegs
Stress un miegs ir cieši saistīti – satraukums var apgrūtināt iemigšanu un veicināt pamošanos naktī, savukārt miega trūkums samazina spēju tikt galā ar dažādām ikdienas situācijām. Tā var veidoties apburtais loks, kurā šīs lietas viena otru pastiprina.
Lai uzlabotu miega kvalitāti, ievēro dažus principus:
- ievies regulāru gulētiešanas laiku – centies iet gulēt un mosties līdzīgos laikos arī brīvdienās;
- samazini ekrānu lietošanu – vakarā telefona un datora vietā izvēlies kādu mierīgu nodarbi, piemēram, lasīšanu;
- sakārto vidi guļamistabā – miegam piemērotāka ir vēsa, tumša un klusa telpa.
Ja bezmiegs nepāriet un sāk ietekmēt pašsajūtu, dodies pie ārsta.
Sabalansēts uzturs, mazāk kofeīna un alkohola
Arī ēšanas paradumi un uzturs var ietekmēt, kā organisms reaģē uz spriedzi. Regulāras un sabalansētas ēdienreizes palīdz izvairīties no izteiktiem enerģijas kritumiem, kas var pastiprināt nogurumu un aizkaitināmību.
Pievērs uzmanību arī kofeīna un alkohola patēriņam.
- Kofeīns – pārmērīga kafijas, enerģijas dzērienu vai citu kofeīnu saturošu produktu lietošana var pastiprināt nemieru, sirdsklauves un miega traucējumus. Ja jūti šādu ietekmi, samazini šo dzērienu daudzumu it īpaši pēcpusdienā.
- Alkohols – lai gan sākotnēji tas var radīt atslābumu, alkohols pasliktina miega kvalitāti un ilgtermiņā nepalīdz tikt galā ar stresu.
Īpaša diēta nav nepieciešama. Svarīgi parūpēties par to, lai organismam tiek nodrošinātas daudzveidīgas uzturvielas un tiek ievērots regulārs ēšanas režīms.
Dienas plānošana un robežas
Pārāk daudz pienākumu un nepārtraukta pieejamība var palielināt spriedzi. Lai to mazinātu, izveido prioritāšu sarakstu un lielus uzdevumus sadali mazākos soļos. Ieplāno arī atpūtas pauzes un mācies pateikt “nē” tam, kam šobrīd nevari veltīt resursus.
Ne mazāk būtiski ir noteikt robežas informācijas patēriņam – ierobežo ziņu lasīšanu un sociālo tīklu lietošanu, un pirms miega izvēlies mierīgu nodarbi, kas palīdz atslābināties.
Kādi aptiekas līdzekļi var palīdzēt stresa gadījumā?
Meklējot zāles pret stresu, jāsaprot, ka viena universāla līdzekļa nav – piemērotāko variantu, kas der tieši tev, palīdzēs izvēlēties farmaceits, ņemot vērā pašsajūtu, veselības stāvokli un citus lietotos medikamentus. Aptiekās ir pieejami bezrecepšu augu izcelsmes nomierinoši līdzekļi un uztura bagātinātāji nervu sistēmas atbalstam. Šie preparāti var papildināt ikdienas paradumus, taču tie nenovērš stresa cēloņus un neaizstāj atpūtu.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Augu izcelsmes nomierinoši līdzekļi
Daļa bezrecepšu nomierinošo līdzekļu satur augu ekstraktus, piemēram:
- baldriānu – tradicionāli izmantots augu izcelsmes līdzekļos ar nomierinošu iedarbību;
- pasifloru – sastopama dažādu augu izcelsmes preparātu sastāvā;
- melisu – plaši izmantots augs nomierinošu tēju un preparātu ražošanā.
Šo produktu sastāvs un paredzētais pielietojums atšķiras, tāpēc pirms lietošanas rūpīgi izlasi instrukciju un ievēro norādes. Daži preparāti var izraisīt miegainību, tādēļ jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekli vai strādājot ar mehānismiem. Bez konsultācijas tos nevajadzētu kombinēt ar alkoholu vai citiem nomierinošiem līdzekļiem.
Magnijs un B grupas vitamīni
Magnijs un atsevišķi B grupas vitamīni piedalās nervu sistēmas darbības un psiholoģisko funkciju nodrošināšanā, tomēr to lietošana uzreiz nenozīmē, ka stress mazināsies.
- magnijs veicina normālu nervu sistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas, kā arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku;
- B6 un B12 vitamīni veicina normālas psiholoģiskās funkcijas.
Magnijs pieejams dažādās formās, kas atšķiras pēc ķīmiskā sastāva un koncentrācijas. Savukārt B grupas vitamīnus piedāvā gan atsevišķi, gan kompleksos preparātos. Plašāku piedāvājumu vari apskatīt kategorijās magnijs un B grupas vitamīni.
Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Tas neaizvieto veselīgu dzīvesveidu. Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
Kad stresa pārvarēšanai nepieciešama speciālista palīdzība?
Ja stress kļuvis hronisks un pašpalīdzības paņēmieni nepalīdz, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, psihologa vai psihoterapeita. Palīdzību nevajadzētu atlikt, ja:
- miega traucējumi, nogurums vai citas sūdzības ilgst vairākas nedēļas un nemazinās;
- emocionālā spriedze traucē darbam, attiecībām vai ikdienas pienākumu izpildei;
- atkārtojas panikas lēkmes.
Ja rodas domas par kaitējumu sev vai citiem, nekavējoties meklē palīdzību, zvanot 112 vai 113! Savukārt emocionālu atbalstu jebkurā diennakts laikā iespējams saņemt, zvanot uz bezmaksas krīžu tālruni 116 123.
Akūtā stresa brīdī var palīdzēt lēna elpošana, neliela izkustēšanās un īss pārtraukums, novirzot domas, savukārt ilgtermiņā – kvalitatīvs miegs, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgi ikdienas paradumi. Ja spriedze saglabājas vairākas nedēļas vai sāk traucēt ierastajai dzīvei, jāvēršas pie speciālista, bet par piemērotu bezrecepšu preparātu izvēli vari konsultēties ar farmaceitu.